Narkokurjers lietuvietis atklāti stāsta par dzīvi Panamas cietumā

Katru gadu ārvalstīs tiek arestēti un notiesāti vairāki desmiti Latvijas valstspiederīgo – narkokurjeru. Daudzi no viņiem sodu izcieš Latīnamerikas cietumos. Tieši Latīņamerikas valstis ir sākums narkokurjeriem, kuri narkotikas no turienes tālāk nogādā Eiropā.

Peru, Ekvadora, Venecuēla, Argentīna, Brazīlija, Čīle un Kostarika ir valstis, kurās pēdējos gados ir sēdējuši vai vēl joprojām sēž narkokurjeri no Latvijas. Kasjauns.lv jau pirms vairāk nekā diviem gadiem rakstīja par latviešiem Latīņamerikas cietumos. 2009. gada nogalē Latvijas Goda konsula Peru asistente Anna Vaivade Kasjauns.lv stāstīja par notiesāto latviešu narkokurjeru sūro ikdienu Peru cietumos (pirms pāris gadiem Peru cietumos sodu par narkotiku izplatīšanu izcieta 13 Latvijas valstspiederīgie): „...nepieciešamību ir ļoti daudz, kuras cietumā uzturēšanās gaitā pieaug. Peru cietumos, sevišķi vīriešu, ir ļoti daudz uzturēšanās izdevumu. Ne visiem ir pieejami matrači un segas gulēšanai, nereti gadās, ka kādu laiku jāguļ uz grīdas. Tiem, kas atbraukuši vasarā, bieži vien nav ziemas apģērba un apavu. Šīs ir tikai dažas detaļas no cietuma sadzīves apstākļiem, kas atšķiras no nodrošinājuma Latvijas cietumos. Vairāku citu valstu pilsoņiem viņu valsts piešķir ikmēneša uzturēšanās naudu, taču Latvijas pilsoņi šādu pabalstu diemžēl nesaņem.”

Līdzīgi apstākļi ir arī citas Latīņamerikas valsts - Panamas cietumos. Oficiāli gan nav zināms, ka šīs valsts cietumos atrastos kāds Latvijas pilsonis. Tomēr tas nav izslēgts, jo ne visi Latīņamerikā notiesātie narkokurjeri no Latvijas par savu likteni ziņo Latvijas pārstāvniecībām vai saviem tuviniekiem dzimtenē – viņiem ir gan kauns un bezcerība, gan arī nav vēlmes un iespēju sazināties ar ārpasauli.

Par Panamas baisāko vietu dēvētajā cietumā „La Joya – 8” sešu gadu un astoņu mēnešu ilgu cietumsodu izcieš lietuvietis Gedimins. Viņam sods beigsies tikai 2016. gadā, bet Gediminam ir izdevies sazināties Lietuvas ziņu portālu 15min.lt, kuram viņš uzticējis savu bēdu stāstu. Gedimina kvēlākā vēlēšanās pašlaik ir panākt to, lai viņam atļauj piespriesto sodu pabeigt izciest kādā no Lietuvas cietumiem, jo mūsu kaimiņvalsts ieslodzījumu vietas, salīdzinot ar Panamas „La Joya”, ir gluži vai paradīze zemes virsū.

Ja ņem vērā Latvijas un Lietuvas narkodīleru „sadarbību”, tad, iespējams, šādu pašu stāstu varētu izstāstīt arī kāds latvietis.

Neoficiāls nāves spriedums

Gediminam Panamas cietumā „La Joya – 8”, ja tā varētu teikt, ir piespriests neoficiāls nāves spriedums, raksta 15min.lt. Nāves briesmas viņam draud uz katra soļa – viņu līdz nāvei var piekaut gan rasistiski noskaņotie kameras biedri (lietuvietis ir viens no retajiem „La Joya” ieslodzītājiem ar baltu ādas krāsu), gan arī var nogalināt bīstamie mikrobi, kuri uz cietuma kameru sienām ir biezā slānī. Gedimins teic, ka dzīve Panamas cietumā ir nemitīga cīņa par izdzīvošanu.

Viņam Panamas cietumā ir izdevies tikt pie mobilā tālruņa, no kura viņš sūta īsziņas uz savu dzimteni. Viena no tām vēstīja: „Mums pašreiz ir pārpildīts paviljons (ieslodzīto telpa – milzīga kamera).. Cilvēki nesatilpst pat kamerās, pašlaik dzīvojam sporta zālē. No caurules, kas ir līdzās klozetpodam, reizi dienā piepildām pudeles ar ūdeni, kuru izmantojam ne tikai, lai nomazgātos un veļas mazgāšanai, bet arī dzeram...” Cietumā, kur ir vietas tikai 1500 ieslodzītajiem, sodu izcieš ap 2500 cietumnieku.

Lielākais sapnis – Ziemassvētki Lietuvas cietumā

Cietumā arī par visu jāmaksā un, ja ieslodzītajam nav naudas, viņam tur nebūs ne kur gulēt, ne tualetes papīra, ne arī daudz citu elementāru lietu, kuras tiek nodrošinātas, piemēram, Latvijas cietumos. Panamas cietumā viss maksā bargu naudu – sākot no tualetes papīra un beidzot ar advokāta pakalpojumiem.

„Visu juridisko formalitāšu kārtošanai vajag vismaz 3000 ASV dolāru (Ls 1560). Vajag nolīgt advokātu, kaut vai vislētāko... Lai savestu kārtībā dokumentus un es šogad Ziemassvētkus varētu svinēt jau Lietuvas cietumā.”

Par to, kā Gedimins „nosvinēja” pērnā gada Ziemassvētkus, viņš stāsta: „22.12.2011. Jau sesto dienu nav ūdens. Katru dienu izsniedz pusotru litru dzeramā ūdens, Temperatūra +32 grādi, bet dušās nav ūdens. Lūdzamies, lai tas parādās uz Ziemassvētkiem. Varat tikai iedomāties, kā smako mūsu paviljons, kur klozetpods pilns ar fekālijām, kur viss smako pēc sviedriem. Lūk, tāds Ziemassvētku noskaņojums...”

„Ja nav naudas – ej gulēt uz dušu!”

Gedimins par „La Joya” cietumu stāsta: „Kā tas izskatās, ir grūti izstāstīt, vajag pašam to visu redzēt un sajust. Tā ir kā liela noliktava, kurā tevi iegrūž cietumsargs. Tev jāatrod vieta, kur var gulēt, kaut arī gultu ir visapkārt – līdz pašiem griestiem. Ja gribi vienu no tām dabūt, tev jāmaksā 300 – 400 ASV dolāru (Ls 160 – 215). Ja tev tik daudz nav – tad vienu dolāru par vienu nakti. Bet, ja vispār nav naudas – vari iet gulēt uz dušu.

Mazliet par dušu: dušā ir pieci ūdenskrāni, ūdeni pieslēdz divreiz dienā uz 45 minūtēm. Un tas ir paredzēts 386 ieslodzītajiem.

Mums, parastajiem ieslodzītajiem, neko nedod. Ne apavus, ne apģērbu, ne higiēnas piederumus, ne ziepes. Visu vajag pirkt.

Dažās kamerās nav pat ūdens. Tajās, kur tas ir, ūdens ir piesārņots. Tādēļ ūdeni vajag dezinficēt ar hloru. Cietumsargi aicina nepieskarties sienām, jo to virsmas ir pilnas ar vīrusiem, viena pieskaršanās draud, piemēram, ar hepatītu.

Ikmēneša higiēna vien izmaksā 50 ASV dolāru (Ls 27), bet man to nav. Draugi, kuri saņem naudu no savām ģimenēm, man pērk gan ziepes, gan zobu pastu, gan tualetes papīru.”

Uz cietumu var izsaukt prostitūtas

Tai pašā laikā Panamas cietumā valda milzīga atšķirība starp trūcīgajiem un bagātajiem ieslodzītajiem. Nav jau runa par mobilā telefona un interneta izmantošanu – tas praktiski ir pieejams visiem. Tāpat arī naudas pārskaitījumus ieslodzītie var saņemt bez ierobežojumiem. Piemēram, portāls 15min.lt uz Panamas cietumu Gediminam nosūtīja honorāru, ko viņš bija nopelnījis savu stāstu, uzticot to lasītājiem.

Privileģētie ieslodzītie „La Joya” var dzīvot kā īsti karaļi. „Mums ir viss, ko vien cilvēks var vēlēties. No cigaretēm līdz kokaīnam. No cicas (vietējā pašbrūvētā alkohola) līdz „Black Label” viskijam. Datori arī ir. Ir pat iespēja par 300 ASV dolāriem saņemt prostitūtu pakalpojumus. Bet tas viss ir bagātajiem: bosiem, karteļu biedriem un tamlīdzīgi...”

Gedimins – cietumnieks, kas glābj narkobaronus

Gedimins arī pastāstīja, kā viņš nokļuva Panamas cietumā: „Mani pievilināja laba darba piedāvājums Anglijā. Kad uz turieni aizbraucu no Kauņas, man lika doties uz Āfriku – Ganas Republiku. No turienes man vajadzēja vest heroīnu uz ASV, Ņujorku. Pēc tam nokļuvu Panamā.”

2009. gada jūlijā viņam vajadzēja no Panamas lidot uz Holandi. Narkotiku dīleris Gediminam uzticēja datorsomu, kurā bija noslēpti divi kilogrami kokaīna, kuru vajadzēja nogādāt Holandē. Tomēr tālāk par lidostu viņš netika - Gediminu lidostā aizturēja. Kā vēlāk noskaidrojās, viņu bija nodevis narkodīleris, kurš viņam uzticēja ar kokaīnu piebāzto datorsomu. Tādējādi narkodīleris policija nodeva „mazu gariņu”, lai likumsargi liktu mierā īsto narkobaronus.

Šī ir pierasta prakse korumpētajās Laīņamerikas valstīs, kur lielie narkobaroni policijai „piespēlē” nenozīmīgus narkokurjerus. Labi ir abām pusēm – policija sabiedrībai var atskaitīties, cik tā labi strādā, un saņemt prēmijas, bet narkobaroni var atviegloti uzelpot, jo šādi sev nodrošina neaizskaramību. Tikai pats narkokurjers ir nokļuvis neapskaužamā situācijā – visi vēlas, lai viņš pēc iespējas bargāk tiktu sodīts un pēc iespējas ilgāk sēdētu cietumā.

Panamas baisākā vieta – cietums „La Joya”