Kādus īpašumus vēlas atgūt ebreju organizācijas? Slepenais saraksts. VIDEO

Sabiedrībai nākas vien apmierināties ar zīlēšanu kafijas biezumos. Gan Tieslietu ministrijai, gan ebreju kopienai ir savi atsevišķi saraksti. Tieslietu ministrija pirms diviem gadiem ir sastādījusi sarakstu ar 50 īpašumiem, uz kuriem varētu pretendēt ebreju kopiena. Savukārt pati ebreju kopiena savu sastādīto sarakstu ar 270 īpašumiem tur slepenībā.

Ebreju organizācijas sastādīto sarakstu ir iesniegušas valdībai, bet ministru prezidents to nevar atslepenot, ja tam nepiekrīt paši saraksta iesniedzēji. Ebreji pagaidām to nevēlas, jo par to nav panākta vienošanās ar Tieslietu ministrija.

Sarunas starp ministriju un ebreju kopienu šajā jautājumā pašlaik nenotiek. Vēl jo vairāk, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pagājušajā nedēļā iesniedza demisijas rakstu, jo nepiekrīt ebreju īpašumu atdošanai. Tātad var teikt, ka pašlaik runa ir par kaut kādiem „mistiskiem ebreju īpašumiem”.

Noslēpumainības plīvuru tam visam mazliet ir pavērusi Tieslietu ministrija, jo tā neslēpj savu sastādīto ebreju īpašumu sarakstu. Tomēr jāteic, ka tas ir ievērojami īsāks nekā pašu ebreju prasības.

Cīņa ap ebreju īpašumiem ilgst jau kopš 2006. gada, kad Ebreju kopiena toreizējam premjeram Aigaram Kalvītim iesniedza sarakstu ar īpašumiem, kurus vēlas atgūt. Tika sagatavots arī attiecīgs likumprojekts, bet arī toreiz sabiedrībai īsti nebija skaidrs, ko tad ebreji īsti grib. Šo likumprojektu saprata tikai tie, kas pie tā bija strādājuši, jo konkrētos īpašumu nosaukumus nevarēja uzzināt, tie bija paslēpti zem kadastra numuriem, raksta „Latvijas Avīze”. Vien varēja izlasīt, ka tie ir īpašumi Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā, Kandavā, Kuldīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Ludzā, Bauskā, Tukumā, Saldū, Rūjienā, Jaunjelgavā, Krāslavā, Preiļos, Līvānos, Bauskā un Aizputē.

Līdzīga situācija ir arī patlaban – sabiedrība nevar saņemt pilnu informāciju, uz kādām ēkām un zemes gabaliem pretendē ebreju kopiena, jo starp Tieslietu ministriju un ebreju kopienu nekādas sarunas nenotiek. Kopiena nezina, kāds ir ministrijas saraksta saturs, bet ministrija – kāds tas ir kopienai.

Ebreju draudžu un kopienu padome „Latvijas Avīzei” negribēja rādīt savu sarakstu, pamatojot šādu rīcību ar to, ka Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa nav izgājusi tam cauri, ka nav bijušas nekādas sarunas.

„Latvijas Avīze” min vairākus īpašumus, uz kuriem varētu pretendēt Ebreju kopiena (šie īpašumi ir minēti Tieslietu ministrijas sarakstā):

* ebreju reliģiskā draudze ir pieprasījusi bijušo Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra ēku Pērnavas ielā 70, kura šogad jau pārdota izsolē un pirmskara Latvijas laikā bija ebreju nespējnieku patversme;

* Rīgas ebreju pretubagošanas biedrībai kādreiz piederējušas telpas Rīgā, Ludzas ielā 43, kur tagad ir patversme;

* Ebreju pretubagošanas biedrībai piederējušas arī ēkas Visvalža ielā 4, kur patlaban atrodas Rīgas Ukraiņu vidusskola;

* Ebreju izglītības biedrības īpašumā bijušas ēkas Abrenes ielā 2, kuras tagad pieder Izglītības un zinātnes ministrijai un kur atrodas Rīgas Dzelzceļnieku arodskola;

* Jelgavas ebreju kopiena ir vērsusies Jelgavas pilsētas domē ar lūgumu atdod Jelgavas žīdu slimnieku kopšanas biedrībai „Bikur Holim” kādreiz piederējušās ēkas Jelgavā, Viesturu ielā 15, kur mūsdienās bija izvietota tuberkulozes slimnīca;

* Liepājas ebreju draudzei ir piederējusi Liepājas Universitātes mācību ēka Kūrmājas prospektā 13, kas tagad ir valsts īpašums.

Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska gan uzsver, ka ebreju kopiena netaisās pieprasīt pilnīgi visu, kas piederējis ebreju organizācijām. Ja ēkā atrodas, piemēram, skola vai slimnīca, tad ebreji uz šiem īpašumiem nepretendēs.