"Iztērētas lielas naudas, bet rezultāta nav" - neredzīgo biedrība Barona ielu nosauc par nefunkcionālu

"[Barona ielas pašreizējais izkārtojums] nav funkcionāls. Iztērētas lielas naudas un rezultāta nav," skaidroja Bārda.

Viņa norādīja, ka viens no iemesliem ir tas, ka atbildīgie par Barona ielas labiekārtošanu konsultējās ar speciālistiem, kuri pilnībā nepārzina neredzīgajiem nepieciešamās infrastruktūras specifiku. "Vajadzēja, tomēr, lai konsultē speciālisti – neredzīgam cilvēkam ar izglītību. (..) Invalīds nav profesija. (..) Viņiem [invalīdu biedrības "Apeirons" speciālistiem] jāiet mācīties, lai viņi būtu cilvēki ar diplomu - viņi būs fantastiski speciālisti. Bet tas, ka viņi vienkārši tur aizbrauc, notestē un pasaka savu viedokli, tad rodas tāda situācija kā Jūrmalā [kad tika veikti dzelceļa remontdarbi], tad veidojas tāda situācija kā uz Barona ielas," uzsvēra biedrības vadītāja.

Vienlaikus Bārda pauda, ka Barona ielas pārbūve bija sasteigta, jo bija nepieciešams apgūt visus nepieciešamos finanšu līdzekļus. "Mēs nevara iegūt piecu gadu rezultātus divās dienās - tam visam ir jābūt plānveidīgam darba," sacīja "Es redzu vadītāja".

Taujāta, cik ļoti sabiedrība Latvijā ir izglītota par neredzīgajiem un viņu vajadzībām, kā arī, cik tā ir atvērta to integrācijai sabiedrībā, Bārda norādīja, ka sabiedrības nostāja, kā par jebkuru citu jautājumu, šajā ziņā dalās. "Īstenībā ir ļoti dažādi. Tā dalās - vienmēr ir labi un sliktie.Tāpat arī ir ar sabiedrību – ir labi cilvēki un ne tik labi. Tas ir starp ierēdņiem, tas ir starp sportistiem, tas ir jebkur. Ļoti iepriecina tas, ka ir tie, kas saprot un kas ir gatavi iesaistīties, palīdzēt," vēstīja biedrības vadītāja.

Viņa uzsvēra, ka no ierēdniecības puses novērojams tiek apgrūtināti procesi, kuri vērsti uz neredzīgo dzīves atvieglošanu. "Ir ierēdņi, kas (..) noņem asistentus, liek tur tās visas izziņas rakstīt un vienkārši to cilvēku nostāda tādā noziedzinieka statusā. Tā ir pārspīlēta attieksme. [Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu] mēģina kaut kā pielāgot, lai tiem cilvēkiem nodarītu pāri vai lai viņam palīdzētu," stāstīja Bārda, uzsverot, ka šādos gadījumos mēdz iesaistīt juristus, kas nebūtu jādara, lai mainītu situāciju un panāktu, ka attiecīgais sociālais pakalpojums tiktu piešķirts.

"Es redzu" vadītāja skaidroja, ka pašlaik situāciju neredzīgajiem apgrūtina tieši tas, ka, pēc likuma, viss ir sakārtots, tomēr ir apgrūtināta nepieciešamo pakalpojumu saņemšana. "Mums ir pat asistenta pakalpojums paredzēts, bet šo asistenta pakalpojumu vecāki nevar saņemt, jo ir vienkārši tādas izteiktas ierēdņu nekaunības. Ir brīnišķīgi ierēdņi, kas saprot, palīdz. (..) Bet ir vienkārši kuri ir, es pat nezinu, kāpēc - kāds viņiem ir prieks no tā, ka viņi tam bērnam ar īpašām vajadzībām traucē," norādīja Bārda.

Viņa stāstīja, ka neredzīgo jauniešu un bērnu integrēšanai sabiedrībā sākotnēji ir jābūt labai gribai un ka tikai ar naudas līdzekļiem nekas nenotiks. "Cik mēs ieliekam, tik arī nāk atpakaļ. Es skatos, ka bērni, kas ir atdoti internātskolas, viņi principā ir nelaimīgi cilvēki (..).Pēc tam mammas tajā momentā, kad atdod bērniņu internātskolā, viņas zaudē saikni ar viņu. Bērniņš to pārdzīvo. Pēc tam viņš iznāk sabiedrībā un tad rodas visādas problēmas un negācijas," pauda biedrības vadītāja.

Bārda vēstīja, ka līdz šim biedrība "Es redzu" ir bijusi veiksmīga integrējot neredzīgos jauniešus un bērnus sabiedrībā. "Mums ir ļoti labi sanācis. Mēs esam ļoti lepni par to, ko mēs darām," norādīja biedrības vadītāja, piebilstot, ka turpmākai veiksmīgai neredzīgo integrācijai sabiedrībā svarīgi uzturēt dialogu ar ierēdņiem.

Biedrības "Es redzu" darbība ir saistīta ar neredzīgo bērnu un jauniešu integrāciju sabiedrībā, liecina informācija biedrības mājaslapā. Viens no tās mērķiem ir sabiedrības pārliecināšana par redzes invalīdu tiesībām pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, kā arī darbs pie sadzīves apstākļu, darba iespēju un apstākļu uzlabošanas.