KNAB arvien nekomentē valsts noslēpumu saturošu dokumentu pazušanu

KNAB preses sekretāre Laura Dūša arī šodien varēja norādīt vienīgi to, ka "birojs nekomentē jautājumus, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektu pārvaldību".

Arī premjerministra Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars aģentūrai LETA norādīja, ka Ministru prezidents nav saņēmis informāciju par šo gadījumu.

Vakar Latvijas Televīzija vēstīja, ka Satversmes aizsardzības birojs LTV apstiprinājis, ka saņēmis informāciju no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu.

Ministru kabineta noteikumi paredz, - ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un nacionālās drošības iestādei, kas KNAB gadījumā ir Satversmes aizsardzības birojs.

Tāpat šie noteikumi paredz, ka institūcijas vadītājam ne vēlāk kā nākamajā dienā jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija vismaz triju cilvēku sastāvā. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā ir institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvji.

Operatīvās darbības likumā teikts, ka uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā. Informācijas avotu identitāte atklājama vienīgi ģenerālprokuroram, bet viņa īpaši pilnvarotiem prokuroriem - tikai ar operatīvās darbības subjekta vadītāja atļauju.

Attiecībā uz operatīvo uzskaiti likumā teikts, ka operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām, kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai.