Dr. Makss Gērsons strādāja tuberkulozes klīnikā Minhenē. Lai atbrīvotos no migrēnas, kas viņu mocīja kopš medicīnas studijām, viņš sāka eksperimentēt ar uzturu. Gērsons izvairījās no sāls, taukiem, marinētiem un kūpinātiem produktiem un ēda svaigus augļus un dārzeņus. Viņš ievēroja, ka, sekojot šādai diētai, viņu vairs nepiemeklēja migrēnas lēkmes.
Gērsons sāka dalīties ar savu uztura programmu ar tuberkulozes slimniekiem, kuri bija klīnikā, un viens no tiem pat apgalvoja, ka tā izārstējusi viņam ādas tuberkulozi.
Klīnikas galvenais ārsts Dr. Ferdinands Sauerbruks izpētīja Gērsona uztura pieeju. 1929. gadā to kā ārstēšanas līdzekli cīņā ar ādas tuberkulozi atzina tā laika 12 pasaules vadošie, zinātnieku atzītie medicīnas žurnāli. Sauerbruks pastāstīja par klīnisko pētījumu, kurā, ievērojot šos uztura ieteikumus, no tuberkuloze satbrīvojās 446 no 450 pacientiem.
Gērsons lasīja lekcijas lielākajās Eiropas pilsētās, taču pirmskara politiskās situācijas dēļ 1933. gadā viņam nācās emigrēt uz Ameriku. Šajā laikā Gērsons sev par draugu ieguva Nobela prēmijas laureātu Albertu Šveiceru. Viņš izārstēja Šveicera sievu Helēnu no tuberkulozes – tradicionālā ārstēšana viņai vairs nesniedza uzlabojumus.
Šveicers vēroja, kā Gērsona uztura terapija tika veiksmīgi lietota plašam pataloģiju klāstam, ieskaitot sirds un nieru mazspēju un pat vēzi. Arī Šveicera diabēts, kas bija parādījies pieaugušā vecumā, veiksmīgi reaģēja uz uztura korekciju.
1938. gadā pirms Pepper-Neely pretvēža senāta apakškomitejas sanāksmes, kurā tika caurskatīta prasība, lai prezidents Franklins D. Rūzvelts sāktu karu pret vēzi, kopā ar Gērsonu parādījās arī viņa izārstētie vēža pacienti. Lai gan tikai daži no zinātnieku atzītiem žurnāliem bija atvērti šīm it kā revolucionārajām idejām,
Gērsons turpināja publicēt savus atklājumus gan ASV, gan citur pasaulē.
Pēc 30 gadus ilgiem klīniskiem eksperimentiem Gērsons 1958. gadā publicēja darbu “Vēža terapija: 50 gadījumu rezultāti” (Cancer Therapy: Results of Fifty Cases), kurā detalizēti aprakstīja savas teorijas, ārstēšanu un sasniegtos rezultātus. Atjauninātu izdevuma versiju publicējusi Gērsona meita Šarlote Gērsone kopā ar Mortonu Valkeru “Gērsona terapija: pierādīta uztura programma vēzim un citām slimībām” (The Gerson Therapy: The Proven Nutritional Program for Cancer and Other Illnesses. Ņujorka: Kensington Publishing Corp., 2001).
Gērsons nomira 1959. gadā. Drīz pēc viņa nāves vēža ārstēšana ar uzturvielām ASV tika kvalificēta kā krimināls pārkāpums. Gērsona institūta ārsti bija spiesti pārcelties uz klīnikām Meksikā un Ungārijā.
