Valsts augstākās amatpersonas izsaka visdziļāko līdzjūtību, Imantu Ziedoni mūžībā aizvadot

Valsts prezidents Andris Bērziņš, izsakot līdzjūtību, uzskata, ka Ziedoņa izcilo personību un dzīves filozofiju raksturo vārdi: "Cik es atceros, jasmīni zied tā jau tūkstoš gadu. Kad tas var beigties? Krāsa nemainās, un nekas nemainās. Balti."

Viņš bija īpašs un vienreizējs, tikai ar sev raksturīgu savpatnību. Tieši šāds Imants Ziedonis paliks mūsu atmiņā - kā spilgts vārda meistars un sava ceļa gājējs, latviskās identitātes kopējs, sirdsgudrs un vieds, apveltīts ar izcilu Tēvijas mīlestību. Ar mums vienmēr kopā būs Imanta Ziedoņa dzeja, epifānijas un latviskā proza, saka prezidents.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, izsakot līdzjūtību, pauž skumjas, ka šis rīts mums visiem pienācis bez Imanta Ziedoņa. "Tas ir liels zaudējums visai tautai, un šajā traģiskajā brīdī savās domās esmu kopā ar Imanta Ziedoņa sievu Ausmu, viņa ģimeni un draugiem," saka Āboltiņa.

Ziņa par Ziedoņa aiziešanu smeldz, dedzina, nepārliecina. Viņa rakstītais, teiktais un paveiktais ir lielāks par cilvēka dabu un dzīvāks par aiziešanu. Viņš ir kļuvis par bērnības krāsaino daļu bērniem un aicinājumu pārdomāt un ieskatīties sevī ikvienam no mums. Viņš reizēm klusi un iekšup vērsti, reizēm skaļi un nikni ir spējis visiem sadzirdami pateikt, ko nozīmē būt latvietim un savas zemes patriotam. 1990.gadā, balsojot par Neatkarības deklarāciju, viņš sekoja savai sirdsapziņai un pildīja cilvēciskāko no pienākumiem - darīja visu, kas ir paša spēkos, lai Latvija kļūtu brīva un neatkarīga, uzskata Āboltiņa.

Viņš vienmēr ir aizstāvējis Latviju, bijis draugs bērniem, acīgs vērotājs no malas, kaismīgs dalībnieks epicentrā, izcils rakstnieks, dzejnieks, viņš ir bijis doma un gars. Un to visu viņš ir darījis viegli, spēlējoties.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) paudis visdziļāko līdzjūtību, Ziedoni mūžībā pavadot. "Imants Ziedonis - izcilais latvietis, sava ceļa gājējs, vairāku paaudžu gara un domas veidotājs, tautas pagātnes un nākotnes izteicējs. Viņa mūžs ir ceļš uz patiesību: dzejas, cilvēka, tautas. Mēs esam pateicīgi, ka viņš bijis ar mums," saka premjers.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) norāda, ka Ziedoņa aiziešana ir neatgriezenisks zaudējums latviešu tautai un viņš dzīvos katra latvieša atmiņās caur saviem darbiem. Atvadoties no izcilā dzejnieka, viņš citē Ziedoni: "Es šonakt degšu sveci un iešu, sveci rokās, tālu pļavās. Varbūt caur kādu nezināmu teci es pēkšņi iestaigāšu domās tavās."

Jau ziņots, ka vakar 79 gadu vecumā mūžībā aizgājis tautā mīlētais dzejnieks Imants Ziedonis, aģentūrai LETA apstiprināja Kultūras ministrijā.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) izsaka visdziļāko līdzjūtību izcilā dzejnieka tuviniekiem un visai latviešu tautai.

Ziedonis bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists, politiķis un viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem. Viņš bija spilgts atmodas laika politiskais darbinieks.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ziedonis dzimis 1933.gada 3.maijā Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciemā zvejnieku ģimenē.

Dzejnieks 1952.gadā absolvējis Tukuma 1.vidusskolu, 1959.gadā beidzis Latvijas Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1964.gadā beidzis Augstākos literāros kursus Maskavā.

Ziedonis darba gaitas sācis kā ceļa strādnieks, skolotājs Olainē un Ķemeros, bijis skolotājs Jūrmalas 1.vidusskolā.

Savu pirmo dzejoļu krājumu Ziedonis izdevis 1961.gadā, kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.

No 1964.gada līdz 1965.gadam viņš bija bibliotekārs Ķemeros, dzejas redaktors izdevniecībā "Liesma", vēlāk valdes sekretārs Latvijas Rakstnieku savienībā.

1972.gadā Ziedonim piešķirts nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums, 1977.gadā piešķirts Tautas dzejnieka goda nosaukums, 1983.gadā viņš apbalvots ar "Tautu draudzības" ordeni.

1987.gadā Ziedonis kļuvis par priekšsēdētāju Latvijas Kultūras fondā, bet 1990.gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes (AP) deputātu kā neatkarīgais kandidāts 180.Stučkas vēlēšanu apgabalā. Bijis AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis, balsojis par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

1995.gadā Ziedonis saņēmis 2.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

1997.gadā Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos, bet 1998.gadā - Latvijas tēla veidošanas institūta darba grupas loceklis.

1998.gadā dzejnieks ievēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda uzticības padomē.

2002.gadā Ziedonim piešķirta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.

Ziedonis saņēmis starptautiskas atzinības - Hansa Kristiana Andresena vārdā nosaukto pasaku meistara diplomu, internacionālo Januša Korčaka medaļu un Goda diplomu par aktīvu darbību bērnu kultūras attīstībā.

Atvadīšanās no vakar aizsaulē aizgājušā dzejnieka Imanta Ziedoņa notiks nākamo trešdien, 6.martā, Rīgas Domā, informēja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Laikā no plkst.10 līdz 13 Doma baznīcas durvis būs atvērtas ikvienam, kurš vēlēsies atvadīties no izcilā dzejnieka, bet plkst.13 sāksies viņam veltīts dievkalpojums, ko vadīs mācītājs Juris Rubenis.

LETA/ Foto: Ieva Čīka/ LETA