28 ārzemēs notiesātie Latvijas valstspiederīgie vēlas cietumsodu izciest Latvijā

TM personu nodošanu soda izciešanai ārvalstīs un pārņemšanu no soda izciešanas ārvalstīs veic no pērnā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā. Pirms tam šis jautājums bija Ģenerālprokuratūras kompetencē.

Ministrijā aģentūru BNS informēja par tās rīcībā esošo statistiku ‒ pērn no jūlija līdz gada beigām kopumā ir saņemti 28 lūgumi par vēlmi sodu izciest Latvijā. Lūgumu izskatīšana vēl ir procesā. Ministrijas pārstāve Sigita Vasiļjeva aģentūrai BNS pastāstīja, ka labā prakse esot lūguma izskatīšanu pabeigt pusgada laikā.

Visvairāk lūgumu izciest sodu Latvijā ir saņemti no notiesātajiem Krievijā ‒ pusgada laikā astoņi lūgumi.

Pa diviem lūgumiem no ārzemēs notiesātajiem Latvijas valstspiederīgajiem saņemti no Lielbritānijas, Austrijas, Japānas, Norvēģijas, Venecuēlas, Zviedrijas, Lietuvas, Vācijas.

Pa vienam lūgumam pēdējā pusgada laikā TM ir nonākuši no Igaunijas, Spānijas, Turcijas un Ukrainas.

TM nav vērtējuma, kā vērtēt lūgumu skaitu ‒ tas ir daudz vai maz.

"Ja notiesātais nav devis informāciju, ka viņš ir notiesāts, mēs to nevaram izkontrolēt," sacīja Vasiļjeva. Šādas visaptverošas informācijas neesot.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka valdība aprīļa beigās lems par kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanu tiesāšanai Amerikas Savienotajās valstīs, kas Latvijā radījis daudz diskusiju, kā valstij būtu pareizāk rīkoties. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iepriekš publiski ir izteicies, ka neredz pamatu noraidīt ASV lūgumu, savukārt citi ministri ir apšaubījuši Latvijas pilsoņa izdošanas nepieciešamību.

Tostarp, modelējot iespējamos scenārijus, Bordāns ir norādījis, ka likumi paredz Latvijas valstspiederīgajiem iespēju lūgt sodu izciest Latvijā.

BNS