Mūžībā devies paralimpiskās kustības aizsācējs Lindstrems

Lidstrems veicināja Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) izveidi 1989. gadā, un kā tehniskais darbinieks izstrādāja daudzus no standartiem, kas noveda pie parasporta profesionalizācijas.

"Viņš bija pionieris, un tieši viņa un viņa vienaudžu nenogurstošās apņēmības dēļ IPC šodien pastāv kā organizācija, kas ar parasporta palīdzību palīdz veidot iekļaujošu pasauli," saka IPC prezidents Endrū Pārsonss.

"Viņš bija līdz galam uzticīgs kustībai un uzskatīja, ka nekas nav neiespējams. Viņš izveidoja jaunus parasporta standartus un kā paralimpiskais sportists nekad neaizmirsa, cik svarīgi ir radīt labāku, bagātāku pieredzi sportistiem," turpina IPC prezidents.

"Viņš bija spēcīgs paralimpisko un olimpisko sportistu vienlīdzības aizstāvis, un, pateicoties viņam, tika sarīkoti tādi pasākumi kā paralimpiskās ziemas spēles," piebilst Pārsons.

1937.gadā dzimušais Lindstrems pagājušā gadsimta 50.gados dzimtajā Zviedrijā bija elites klases peldētājs un vairākkārtējs valsts čempions. Ceļu satiksmes negadījums 1960.gadā noveda pie apakšstilba amputācijas, un viņš gan kā peldētājs, gan administrators iesaistījās peldēšanā personām ar invaliditāti.

1970.gadā viņš bija viens no pirmās starptautiskās sporta organizācijas invalīdu sporta jomā Starptautiskās Peldēšanas treneru asociācijas paralizētajiem dibinātājiem.

"Tas bija 1974.gadā Stokmandevilā, kad kādā tumšā naktī es vieglatlētikas stadiona vidū nodevu zvērestu. ka strādāšu pie tā, lai sportistu invalīdu sports būtu tikpat cienījams, kādu to biju pieredzējis kā elites peldētājs nacionālajā izlasē," tiek citēts Lindstrema teiktais.

Viņam bija būtiska loma arī ziemas paralimpisko spēļu tapšanā. 1976.gadā Lindstrems, būdams Zviedrijas Invalīdu sporta organizācijas biedrs, palīdzēja organizēt ziemas spēles sportistiem ar amputācijām vai redzes traucējumiem. Šīs spēles viņa dzimtenes Zviedrijas pilsētā Ērnšeldsvīkā kļuva par pirmajām ziemas paralimpiskajām spēlēm.

Lindstrems bija divkārtējs paralimpisko spēļu dalībnieks. 1976.gadā Toronto paralimpiskajās spēlēs viņš startēja gan peldēšanā, gan šaušanā. Peldēšanā viņš C grupā izcīnīja sudrabu 100 metros brīvajā stilā un bronzu 100 metros tauriņstilā.

Seulas paralimpiskajās spēlēs 1988.gadā Lindstrems atkal piedalījās peldēšanas sacensībās, startējot individuālajās disciplīnās un Zviedrijas izlases sastāvā izcīnot sudraba medaļu 4x100 metru stafetē kompleksajā peldējumā A-L grupā.

1977.gadā viņu ievēlēja par Starptautiskās Invalīdu sporta organizācijas (ISOD) tehnisko darbinieku. Viņš ierosināja izveidot starptautiska noteikumu kopuma izveidi sportistiem ar amputācijām, vājredzīgajiem un citām personām ar invaliditāti un vadīja pirmā normatīvā dokumenta izstrādi.

1982.gadā viņam bija liela nozīme Pasaules Invalīdu sporta organizācijas (ICC) Starptautiskās koordinācijas komitejas izveidē.

Gadu vēlāk viņš vadīja ICC delegāciju, kas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentam Huanam Antonio Samarančam ierosināja iekļaut olimpiskajā programmā personu ar invaliditāti sportu. Šīs darbības rezultāts bija paraugdemonstrējumi kalnu slēpošanas milzu slalomā sportistiem ar kāju amputācijām 1984.gada Sarajevas ziemas olimpiskajās spēlēs un tajā pašā gadā Losandželosā divas organizētās sacensības sportistiem ratiņkrēslos.

1984.gadā Linstrems izstrādāja priekšlikumus un programmu semināram, kas 1987.gadā notika Nīderlandes pilsētā Arnemā. Seminārs bija pirmais solis procesā, kura rezultāts bija IPC izveidošana.

Kad 1989.gadā tika izveidota IPC, Lindstrems tika ievēlēts par pirmo tehnisko darbinieku.

Viņam bija būtiska loma parasporta profesionalizēšanā un paralimpiskās kustības virzībā, izveidojot jaunu sporta tehnisko struktūru, IPC sporta programmu un noteikumus.

Bijušais Eiropas Paralimpiskās komitejas prezidents 2001.gadā kandidēja uz IPC prezidenta amatu.

lindstrems 2002.gadā saņēma Paralimpisko ordeni, kas ir augstākais apbalvojums paralimpiskajā kustībā.