Kapu enerģētikas mistika: kādi ir kapu likumi, un kāpēc svarīgi neapbēdināt mirušos
Varbūt ne tik lielā mērā kā iepriekšējās paaudzes, tomēr arī mūsdienu cilvēki joprojām ievēro senās kapu tradīcijas un rituālus, kas nodoti no paaudzes paaudzē. Kapu likumiem – neko no kapiem neņemt un nenest mājās un tamlīdzīgi – ne vienmēr ir racionāls vai zinātnisks skaidrojums, tomēr tie nav arī tukša māņticība. Iespējams, kapsētās uz katru no mums vairāk vai mazāk iedarbojas to īpašā enerģētika.
Tomēr kapsētas zeme izsenis uzskatīta arī par ļaunuma iemiesojumu, jo uzkrājusi sevī nāves enerģiju. Ne velti zeme no kapa ir plaši izmantots atribūts melnajā maģijā, solot drošu bojāeju tam, pret ko tā vērsta. Taču arī bez speciālas maģijas cilvēki vienmēr centušies izvairīties no saskares ar šo bīstamo matēriju.
Daudzus uztrauc doma, ka, aizejot no kapiem, viņi ar apaviem aiznes līdzi daļu no kapu zemes. Latviešu folklorā ir atrodams šāds ieteikums: “No kapsētas izejot, nokrati pīšļus, trīs reiz kāju piesitot pie zemes, tad nekādas pamašas (vaina, kas ceļas no burvības un ļaunās acs), ne sliktums tevim nepiemetīsies.”
Ir dzirdēts ne mazums gadījumu, kad no kapiem pat netīšām paņemta zeme var negatīvi ietekmēt visu, kas ar to nonāk saistībā, nemaz nerunājot par tām leģendām, kad kaut kas uzcelts uz kādreizējās kapu zemes. Latvijas ezoteeriķis, kurš izvēlējās palikt anonīms, pastāstīja, kā nesekmīgi centies enerģētiski attīrīt kādu māju, kuru saimnieki nespēja pabeigt celt vairāk nekā divdesmit gadu un kurā paši vienmēr bija jutušies tik slikti, ka nelabprāt tur uzturējās. “Tīrīju, tīrīju, bet man tas darbs nekā negāja. Sāku apsekot māju, kurā vietā tā enerģētiskā netīrība visvairāk. Izrādījās, pamatos, zem pamatiem. Tad sapratu – vai tik smiltis nav no kapiem? Pajautāju saimniecei, un tā apstiprināja, ka smiltis zem mājas pamatiem ņemtas no smilšu kalniņa, kas atrodas ļoti tuvu kapiem. Nedomāju, ka celtnieki, kas meklēja smiltis mājas pamatiem, bija melnie magi vai vēlējas ieriebt saimniekiem. Starp citu, šo smilts meklētāju vidū bija arī pats jaunbūves saimnieks – galīgais nezinītis bioenerģētikā. Bet tas viņu nemaz neglāba no 20 gadu raizēm par neuzceltu māju, diskomfortu, liekiem naudas un nervu tēriņiem. Arī pašā ģimenē nebija viss kārtībā ar veselību, saticību un finansēm. Tā ka ticībai un pašiedvesmai kapu maģijā ir ļoti maz teikšanas.” Galu galā dziednieks bija atteicies šo māju tīrīt, jo uzskata, ka “pret kapu enerģijas cunami vēl neviens nav uzvarējis – tādu cilvēku vai speciālistu nav, vismaz Latvijā”.
Daudzi rīkstnieki un dziednieki, arī no citām zemēm, iesaka ļoti nopietni izvērtēt vietu, kurā celt māju. Uzskata, ka kapsētu enerģija konkrētajā vietā saglabājas ilgus gadus proporcijā 1:10. Tātad vecu kapu vieta, kur tika glabāti cilvēki 100–150 gadu, var turpināt izplatīt savu negatīvo enerģiju vēl veselus tūkstoš gadus. Kaut arī ar laiku šī enerģija vājinās, tomēr celt kaut ko jaunu šai vietā drīkst tikai pēc simts vai, vēl labāk, 200 gadiem.
