"Vīrs mani piekāva, jo ārstam pateicu, kā mani sauc"

BBC vēstī, ka Rabijas stāsts nav unikāls, jo ģimenes locekļi Afganistānā bieži liek sievietēm slēpt savu vārdu no svešiniekiem un pat ārstiem. Sievietes vārda nosaukšana publiski var tikt uzskatīta par apkaunojumu. Daudzi afgāņu vīrieši negrib atklāt publiski savu māsu, sievu vai mammu vārdus. Kad runa ir par sievietēm, viņas parasti dēvē pēc radniecības pakāpes, un valsts likumi nosaka, ka dzimšanas apliecībā tiek norādīts tikai sievietes tēva vārds.

Sievietes vārds neparādās ne kāzu ielūgumos, ne receptēs, kas paredzētas viņu medikamentu iegādei, ne miršanas apliecībā un pat ne kapakmenī.

Taču vairākas afgāņu sievietes tagad uzsākušas kampaņu, iestājoties par to, ka viņas brīvi var lietot savu vārdu. Kampaņa papildināta ar saukli “Kur ir mans vārds?” un tika aizsākta pirms trim gadiem, kad Laleha Osmanī atskārta - viņai ir līdz kaklam tas, ka sievietēm atsaka pat to, ko uzskata par pamattiesībām.

“Kampaņa ir pavirzījusies soli uz priekšu tuvāk tam, ka tiek panākts mērķis pārliecināt Afganistānas valdību iekļaut mātes vārdu dzimšanas apliecībā,” sacīja 28 gadus vecā aktīviste.

Kāds prezidentam Ašrafam Gani pietuvināts avots sacījis, ka Gani uzdevis Afganistānas Centrālajai civilās reģistrācijas pārvaldei izskatīt iespēju grozīt Valsts iedzīvotāju reģistra likumu, lai ļautu sievietēm iekļaut savus vārdus viņu bērnu personas apliecinošos dokumentos un dzimšanas apliecībās.

Bijusī Afganistānas parlamenta deputāte un sieviešu tiesību aktīviste Favzija Kūfi BBC norādīja, ka viņa atzinīgi novērtē šo attīstību, kam bija jānotiek jau pirms daudziem gadiem. “Jautājums par sievietes vārda iekļaušanu oficiālajā ID kartē Afganistānā nav sieviešu tiesību jautājums, tās ir likumīgas tiesības, cilvēktiesības. Ikvienam indivīdam, kurš eksistē šajā pasaulē, ir jābūt identitātei,” viņa sacīja.

Tomēr kampaņas īstenotāji raizējas, ka viņu centieni var saskarties ar iebildumiem no konservatīvo parlamenta locekļu puses, no kuriem daži jau pauduši noraidošu nostāju, tāpēc aktīvistes uzskata, ka cīņa nebūt nav galā.

Viņas arī norāda, ka tad, ja izdosies panākt iecerēto, cīņa turpināsies, jo priekšā vēl ir būtisks uzdevums – noņemt kaunu no sieviešu vārdiem.

Arī citas slavenas sievietes Afganistānā aizstāv šos centienus. Dziedātāja un producente Farhada Daria sacījusi: “Kad mēs vēršamies pie sievietes, nosaucot viņas lomu, viņas īstā identitāte pazūd. Kad vīrieši noliedz sieviešu identitāti, ar laiku viņas pašas sāk to cenzēt.”

Tomēr Osmanī saņēmusi daudz kritisku komentāru. Daži vīrieši viņai pārmetuši, ka viņa tā cīnās par šo jautājumu, jo nezina, kas ir viņas bērna tēvs. Arī vairākas sievietes neatbalsta ideju. “Kad kāds man jautā manu vārdu, man ir jādomā par brāļa, tēva un līgavaiņa godu. Es gribu tikt uzrunāta kā sava tēva meita, sava brāļa māsa. Un nākotnē es gribu tikt saukta kā sava vīra sieva, bet tad – kā sava dēla māte,” BBC anonīmi klāstījusi kāda sieviete no Herātas.

Afgāņu sociologs Ali Kavehs skaidro, ka Afganistāna ir patriarhāla sabiedrība, kur rūpes par “vīrieša godu” liek sievietēm slēpt savus ķermeņus un  vārdus. “Afgāņu sabiedrībā labākās sievietes ir tās, kuras nav redzamas un dzirdamas. Ir teiciens: “Saule un mēness viņu nav redzējis,”” viņš stāsta.

“Bargākie un izturīgākie vīrieši ir visvairāk cienīti sabiedrībā. Ja viņu sievietes ir liberālas, viņas tiek uzskatītas par apjukušām un bezgodēm,” viņš skaidro.

Pēc talibu režīma krišanas pirms teju divām desmitgadēm, gan vietējā, gan starptautiskā sabiedrība pūlējusies atgriezt sievietes atpakaļ sabiedriskajā dzīvē. Tomēr aizvien ir daudz sieviešu kā Rabija, kuras piekauj vīri, jo viņas atklājušas ārstam savu vārdu.