foto: Ieva Lūka/LETA
Traģiskās dzemdības Jelgavā: atklājas baisi fakti par sektu, kas liedz vērsties pie mediķiem
Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbība, kura nesen izraisīja mātes un bērna nāvi, ir slepenības plīvurā tīta.
Bērni
2019. gada 11. novembris, 05:29

Traģiskās dzemdības Jelgavā: atklājas baisi fakti par sektu, kas liedz vērsties pie mediķiem

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Pirmo evaņģēlisko Jēzus draudzi, kura šonedēļ nonāca uzmanības centrā, sakarā ar Jelgavas tiesā iztiesājamo lietu par mātes un bērna nāvi dzemdībās mājās, vienreiz jau ar Latvijas valdības lēmumu slēdza, jo tajā bija “iemājojis sātans”. Zīmīgi, ka tagad no laicīgās dzīves atteikušos un īpašumus pārdevušo ierindas draudzes locekļu “kopmītnes” ir draudzes vadītāju biznesa ražotņu tuvumā.

Pēc valsts iestāžu reģistra ziņām Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudzes oficiālā adrese ir zemnieku saimniecībā “Kaļļi” Madonas novada Dzelzavas pagastā, kuras pamatnodarbošanās ir reģistrēta ar lauksaimniecību nevis reliģisku sludināšanu vai muzicēšanu.

Publiski pieejamā informācija liecina par “Kaļļi” blakus biznesiem. Tā kā saimniecības īpašnieks, vārdā Juris Neimanis, ir arī mūzikas instrumentu skaņotājs, tad pirms trijiem gadiem Madonas pašvaldība ar “Kaļļi” noslēdza līgumu par klavieru meistara pakalpojumiem novada skolās un kultūras namos. Tātad, sektas mājvietā mītošie savulaik rūpējās par to, lai visā novadā pareizi spēlētu klavieres. Par to, ka sektas muzikālā dzīve nav apsīkusi liecina arī publikācija Madonas laikrakstā “Stars”, kurā vēstīts, ka  šī gada 13. jūlijā Lazdonas baznīcā notika koncerts „Viena diena kristieša dzīvē”, kurā uzstājās Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes kamerkoris. Savukārt Tieslietu ministrijas atskaitē lasāms, ka draudzes koris 2014. gadā sniedzis koncertu Dzelzavas kultūras namā.

Bet muzicēšana nav draudzes locekļu galvenais bizness. Vēl pavisam nesen draudzes līderiem – Valdim Simsonam un Jānim Dāvidam piederēja uzņēmums “Svētes maize” Jelgavas novada Svētes pagastā, kurš nu pārdots draudzes loceklim Robertam Neimanim (cilvēkam ar tādu pašu uzvārdu kā “Kaļļi” saimniekam).

Vēl trešā biznesa joma, iespējams, saistās ar zemnieku saimniecību “Dimzēni” Jelgavas novada Zaļenieku pagastā (kaimiņos Svētes pagastam), kas nodarbojas ar “Latvijas tradicionālās lauku sētas saimnieciskā dzīvesveida un kultūras vērtību saglabāšanu”. Šo lauku sētu daudzi pazīst ne tikai kā kazu audzēšanas saimniecību, bet arī kā vietu, kur uzņemts televīzijas seriāls pēc Alfrēda Dziļuma romāna “Saplēstā krūze” motīviem. “Dimzēni” ir vienīgā vieta, kas sociālajos tīklos saistīta ar Pirmās evaņģēlisko Jēzus draudzi:

“Vakardienas kopdarbā ar Pirmo evaņģēlisko Jēzus draudzi turpinājām labi iesākto aploka būvēšanu. Ja rūpnieciski ražotos žoga mietus apdedzina un apstrādā ar piķi, tie kalpo krietni ilgāk,” šī gada 10. maijā minēts “Dimzēnu” “Facebook” profilā.

Dīvaina sakritība, ka Pirmās evaņģēliskās draudzes “komunālās mājas” ir lauku pagastos, kur savas zemnieku saimniecības un biznesu attīstījuši draudzes līderi. Un šie biznesi it nebūt nav draudzīgi draudzes sludinātajai ideoloģijai par attiekšanos no visām laicīgām izpriecām un civilizācijas labumiem, par norobežošanos no “neticīgajiem”. Garīgiem līderiem atļauts tas, kas uz visstingrāko noliegts viņu mācekļiem – piemēram, neticīgos barot ar dienišķo maizīti vai pareizi noskaņot klavieres, lai “Jēzu neiepazinušie” varētu uz nebēdu ballēties kultūras namos.

Jāpiebilst, ka Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā arī minēts, ka “Svētes maize” un “Dimzēni” veiksmīgi darbojas brīvprātīgā darba (respektīvi – bezmaksas) darbaspēka piesaistē. 2014. gadā “projekta īstenotāji viesojās uzņēmumā “Svētes maize”, kurā katram bija iespēja pagatavot savu rupjmaizes kukuli. (..) Dalībnieki piedalījās arī zemnieku saimniecības „Dimzēni” darbā, slaucot un ganot kazas, veicot dārza darbus, vācot ārstnieciskos augus, kā arī sienot sieru un rūpējoties par viesu sagaidīšanu Līgo vakarā. Tas ļāva saprast to, ka lauksaimniecība ir latviešu kultūras pamats - Latvijas laukos gadsimtiem ilgi darbs mijies ar dziesmu”.

“Dimzēnu” kopienas profilā sociālajos tīklos gan tagad teikts, ka “Dimzēni” nenodarbojas vis ar latviskās dzīvesziņas populaizēšanu, bet gan Evaņģēlija sludināšanu: “Mēs kā kristieši un ES pilsoņi piekrītam, ka cilvēcei ir vajadzīga “globāla ekoloģiskā pārveidošana” un esam “apņēmušies dzīvot cienīgu dzīvi visiem, kas saskaņo ekonomisko labklājību un efektivitāti, mierīgu sabiedrību, sociālo iekļaušanu un atbildību vides jomā”. Mēs vēlamies piedalīties jauna domāšanas veida popularizēšanā par cilvēkiem, dzīvi, sabiedrību un attiecībām ar dabu, un mēs domājam, ka steidzami nepieciešama ekoloģiskā izglītība, kuras pamatā ir Evaņģēlija vēsts”.

Internetā atrodams arī Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes ideoloģijas oficiālais izklāsts: “Veicināt un izkopt locekļu garīgo izaugsmi un ticību Trīsvienīgajam Dievam, lai tie dzīvotu dievbijīgu, morāli tīru, tikumiski skaidru un priekšzīmīgu dzīvi Kristus mācības garā; sludināt Kristus evaņģēliju, aicināt ikvienam atgriezties no grēkiem pie Dieva, mācīt viņiem Kristus mācību un nostādīt viņus uz ticības ceļa; mantot pēc šīs dzīves mūžīgu dzīvi Debesu valstībā”.

Zīmīgi, ka dīvainas sakritības dēļ Pirmās evaņģēliskās draudzes adeptu “kopmītnes” atrodas tiešā ar draudzes līderiem saistītu ražotņu un saimniecību tiešā tuvumā Jelgavas un Madonas novadā.

Nākamā lapa: 1. Ticības vergi?

Tēmas