Nakts, kas nekad nebeidzas: izstāde Briselē aicina iepazīt naktsklubu kultūru
“Tur bija katrs, kas bija Kāds,” šķiet, šī lakoniskā frāze par leģendāro Ņujorkas naktsklubu Studio 54 naktsdzīves hedoniskajā vēsturē ierakstīta tikpat paliekoši kā slavenais Biankas Džegeres uznāciens baltā zirgā.
Durvis vēris 1977. gadā, Studio 54 bija 70. gadu glamūra magnēts un savās zālēs pulcēja visas pasaules šovbiznesa un mākslas aprindu A listi. 1981. gadā naktsklubs tika slēgts, jo tā īpašniekus Stīvu Rubelu un Janu Šrāgeru apvainoja nodokļu mahinācijās, taču tā mitoloģija turpina dzīvot neskaitāmās refleksijās.
Atminoties gan tos, kas skandalozo septiņdesmito visatļautībā apmaldījās seksa un narkotiku pārsātinājumā, gan tos, kas spējuši šo “nakti, kas nekad nebeidzas” transformēt neaizmirstami radošā savas dzīves pieredzē.
Jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem naktsklubs ir bijis popkultūras scēnas un laikmetīgo ideju epicentrs. Skatuve, kas vispārākajā pakāpē sakausē visu – emocijas, attiecības, estētiku, arhitektūru, interjera dizainu, skaņu, gaismu, grafisko dizainu utt.
Visneprātīgāko ieceru testa platforma, kuras dizaina un arhitektūras aspektam pievērsusies izstāde Nakts drudzis. Dizainējot klubu kultūru: no 1960. – līdz mūsdienām, kas ļauj apmeklētājam aizceļot senākā un nesenākā glamūra un subkultūru vēsturē.
No 60. un 70. gadu Itālijas, kur naktsklubs kā jauno arhitektu spēļlaukums bija izvērties veselā kustībā, kas ieguvusi nišas apzīmējumu “radikālais dizains”, līdz jau pieminētajai Studijai 54, Mančestras Haçienda un salīdzinoši nesenākajam klubu kultūras pienesumam – Ministry of Sound Londonā, kura interjeru veidojis OMA birojs.
Un, protams, leģendārajiem 90. gadu Berlīnes reiva klubiem, kuros kā vienā psihodēliskā katlā saplūda Austrumi un Rietumi kombinācijā ar visu instinktu brīvlaišanu.
Trade Mart Brussels, Belgiëplein 1
Līdz 5. maijam
adamuseum.be
