Gustavo rāda teātri, Kaupers vērtē
Reperis Gustavo jeb Gustavs Butelis kļuvis par Karaliskā improvizāciju teātra aktieri, kopā ar Jāni Skuteli, Vari Klausītāju, Andri Rupo un citiem komiķiem smīdinot publiku kinoteātrī „K Suns”. Līdz ar viņu kinoteātrī bieži sastopams arī Gustavo skatuves kolēģis un grupas „Prāta vētra” līderis Renārs Kaupers, kurš pēc izrādēm dalās iespaidos un padomos.
Uz improvizāciju teātra skatuves Gustavo ir jauns dalībnieks, tomēr šī joma gluži sveša viņam neesot. „Improvizāciju teātris ir ārkārtīgi sarežģīts process – vienā brīdī tev jārealizē viss: jāizdomā, kā attīstīsies sižets, jāsaprot, ko saka otrs, un tas viss vēl jāatceras! Tur vajadzīga liela koncentrēšanās spēja, kas, starp citu, ir ļoti svarīga arī darbā mūzikas jomā. Piemēram, hiphopā un repā vispirms galvā rodas tēli un tikai tad atdzīvināti vārdos,” kopsakarības skaidro Gustavo. Tādējādi teātri viņš uzskata par labu treniņu. Tiesa, šādi teātra „treniņi” liekot vairāk uztraukties, jo jaunrade notiek skatītāju acu priekšā, kur nekādi nav iespējams noslēpt minstināšanos vai vilcināšanos.
Kā novēroja Kasjauns.lv, Gustavo lieliski iejuties uz skatuves un droši interpretē ar dažādām tēmām. Ik pa laikam viņš ar skatienu atbalstu meklē arī skatītāju rindās, kurās bieži vien ir Renārs Kaupers – aktīvs Karaliskā improvizāciju teātra apmeklētājs un izrāžu vērtētājs. „Renārs ir redzējis vismaz kādas sešas izrādes. Pēc izrādēm satiekamies un pārrunājam, kas viņam paticis vislabāk. Un pēdējo reizi tā bija etīde par filmas uzņemšanu – par režisoriem,” atceras Gustavo.
Jautāts, vai aktiermāksla ir kā āķis lūpā un nākotnē varam sagaidīt Gustavo arī kādā klasiskā teātra izrādē vai seriālā, mūziķis ir domīgs, atzīstot, ka viņam, visticamāk, klasiskais teātris nebūtu īsti pa prātam rutīnas dēļ. „Man patīk pirmreizīgums. Piemēram, kādu konkrētu dziesmu koncertos izpildu tik ilgi, cik izjūtu to emociju gammu, kādā dziesma tika radīta. Taču, kad emocionālais pacēlums zūd, dziesmu vairs nedziedu. Taču teātrī man būtu bail no lomas kā rutīnas. Citādi ir improvizāciju teātrī – katru reizi spēle ir pavisam citādāka. Pieļauju, ka šis pirmreizīgums būtu izdzīvojams arī kino uzņemšanā, tāpēc šo žanru labprāt izmēģinātu, ja nākotnē rastos tāda iespēja,” stāsta jaunais aktieris.
