Auto ziņas: jaunie vecāki kļuvuši atbildīgāki, bet daļa joprojām grēko
Vasara tradicionāli ir izbraukumu laiks, kad līdzi dodas arī jaunākā paaudze - reizēm pavisam jaunākā. Vai vecāki Latvijā kļuvuši apzinīgāki pret mazuļu vešanu automašīnās?
“Ja skatāmies gadus 15 atpakaļ, tad mazāk vecākiem bija personiskās automašīnas, bet mazuli ietītu sedziņā un apsietu ar banti veda mammai vai tētim klēpī,” stāsta Kristīne Rasnača, Rīgas dzemdību nama neonataloģe.
Šodien viss ir citādi. Jaunie pasaules pilsoņi pirmajā braucienā dodas droši iesprādzēti krēsliņā.
“Bet to joprojām nedara pilnīgi visi vecāki. Liekas, ka ir pāris metri līdz mājai pāris metri un būsim klāt, arī šiem mazajiem attālumiem pats būtiskākais ir bērna drošība. Tāpat kā pašiem pirmā lieta iekāpjot mašīnā ir piesprādzēties tāpat arī mazais cilvēks ir jāpiesprādzē,” saka Rasnača.
Autokrēsliņu piedāvājums ir ļoti plašs. Daļu no tiem var izmantot kā automašīnā, tā arī uz ratiņu rāmja, tāpēc sūdzēties par tehniskām neērtībām, svaru vai izmēru būtu nevietā.
“Pats svarīgākais atcerēties, ka tikko dzimušas bērnam autokrēsliņu mēs ņemam no nullītes. Tas var būt autokrēsliņš kā šūpulītis, tas ir pārnēsājam un derīgs līdz kādiem 13 kilogramiem. Var izvēlēties nākamo izmēru, kas arī ir no nulles bet ies ilgāk. Tas ir statiski ieliekams automašīnā, kurn izveidojams pusguļus stāvoklis. Šie autokrēsliņi ir līdz 18 kilogramiem. Noteikti jābūt piesprādzējamam pretēji braukšanas virziena. Bērnam augot, mēs krēsliņu varam ilgāk izmantot,” piebilst Rīgas dzemdību nama neonataloģe.
Autokrēsliņu ieteicams iegādāties jau pirms bērniņa piedzimšanas un izmēģināt, lai pirmā reize negadītos pie mazuļa pirmā brauciena.
Kristīne Rasnača: “Kas ir būtiski, krēsliņu liekam ar skatu pret braukšanas virzienu.”
No riska nu vajadzētu izvairīties arī pašiem vecākiem, jo tagad uz viņiem gulstas daudz lielāka atbildība.
Savukārt Drošas braukšanas skolas (DBS) direktors Jānis Vanks saka, ka “viena lieta ir bērna pareiza novietošana automašīnā, bet otra kā uzvedas šoferis pie stūres.”
Straujākiem prātiem ieteicams pārskatīt savas braukšanas manieres, jo mazuļi pirmajos dzīves mēnešos nav gatavi pat vieglām pārslodzēm.
“Galva ir smagākā ķermeņa daļa, un organisms nav tik spēcīgs, lai pretotos pārslodzēm. Es pat nerunāju par avārijām, bet par straujiem manevriem un bremzēšanām, kur bērns var gūt traumas.
Arī bērniem augot jāņem vērā, ka tie neskatās uz ceļu, tāpēc nebūs gatavi negaidītai situācijai. Bērns nelasaceļu uz priekšu. Blakussēdētājs var sagrupēties vai pieturēties. Bērns parasti spēlējas vai dara ko citu, un negaida to brīdi kad bremzēs,” piebilst Vanks.
