Latvija gatava ES fondu investīcijām uzņēmējdarbībā, vides aizsardzībā, pētniecībā un attīstībā
Latvija 2014. gadā bija starp pirmajām dalībvalstīm, kura veiksmīgi noslēdza sarunas par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā piesaisti 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai.
Bizness un ekonomika

Latvija gatava ES fondu investīcijām uzņēmējdarbībā, vides aizsardzībā, pētniecībā un attīstībā

Jauns.lv

Otrdien, 12. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti nozīmīgi MK noteikumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) ieviešanai 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pētniecības un attīstības jomā. Tāpat šī gada 5. janvārī apstiprināti MK noteikumi ES fondu atbalsta uzņēmējdarbībai un vides aizsardzībai ieviešanai. Apstiprinātie MK noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks veikta projektu atlase un īstenošana.

Līdz ar MK noteikumu apstiprināšanu ir izpildīti būtiski priekšnosacījumi, lai jau šogad ar ES fondu finansējumu tiktu uzsākta projektu atlase uzņēmējdarbībā – jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē kompetences centru ietvaros, sadarbojoties pētniekiem un komersantiem. Trīs kārtās kopumā šajā jomā tiks investēti 65 miljoni eiro.

Tāpat MK noteikumu apstiprināšana šajā gadā nodrošinās ES fondu pieejamību praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai kopumā turpat 67 miljonu apmērā. Savukārt vides aizsardzības jomā tiks nodrošināta ES fondu investīciju ieviešana, lai samazinātu plūdu riskus lauku teritorijās. Tā tiek plānota jau šī gada pirmajā ceturksnī.

Tā kā, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs ir sācies jaunais 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periods, kuru regulē jaunas Eiropas Komisijas regulas, arī Latvijā tiek atbilstoši izstrādāti un apstiprināti galvenie ES fondu nacionālie plānošanas dokumenti, tostarp partnerības līgums, darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība”, kā arī tās papildinājums. Tos sadarbībā ar visām ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām izstrādā Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde. Šobrīd norit intensīvs nozaru ministriju darbs pie katra specifiskā atbalsta mērķa MK noteikumu sagatavošanas un citu nozares specifisko nosacījumu un priekšnoteikumu izpildes, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ES fondu investīciju uzsākšanu.

Papildus augstāk minētajiem MK noteikumiem līdz 2015. gada beigām tika nodrošināta MK noteikumu apstiprināšana par ES fondu ieviešanu 35 dažādos specifiskajos atbalsta mērķos vai pasākumos, kopumā novirzot ekonomikai tuvākajos gados jau vairāk nekā 1 miljardu eiro.

Jau ziņots, ka Latvija 2014. gadā bija starp pirmajām dalībvalstīm, kura veiksmīgi noslēdza sarunas par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā piesaisti 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai. Pirmie ieguldījumi un rezultāti no šī plānošanas perioda ES fondu investīciju ieguldīšanas būs redzami un jūtami ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā.

Līdz š.g. 11. janvārim Latvijā šajā plānošanas periodā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 463 miljonu eiro apmērā. Jau šobrīd Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 57 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu turpat 421 miljona eiro apmērā. Ieguvēji no šīm investīcijām būs gan komersanti, komercdarbības uzsācēji, pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes, gan arī atsevišķas iedzīvotāju mērķa grupas, piemēram, jaunieši, sociāli mazāk aizsargātie. Katram Latvijas iedzīvotājam un sabiedrībai kopumā ir iespēja gan izmantot, gan izjust ES fondu ieguldījumu rezultātus.

Regīna Zommmere / Foto: Shutterstock