Kāpēc Latvijā degviela dārgāka nekā Igaunijā un Lietuvā?

Latvijas autovadītāji par izveidojušos situāciju sašutumu pauž gan sociālajos tīklos, gan autoforumos, kurus publicē fotogrāfijas no kaimiņvalsts benzīntankiem, kuros var redzēt mūs šokējošās degvielas cenas. Piemēram, ja pie mums dīzeļdegviela maksā ap 90 centiem litrā, tad Lietuvā pat 75, bet Igaunijā ap 82 centiem. 95 markas benzīns pie mums – 0,98 – 1,01 eiro litrā, bet Igaunijā - ne dārgāk par 90 centiem, bet Lietuvā ap 95 centiem. Ja ņem vērā to, ka kaimiņvalstīs transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir iekļauts degvielas akcīzes nodoklī, bet pie mums ierindas autovadītājs katru gadu, izejot spēkrata tehnisko apskati, ceļu nodoklī spiests samaksāt ap pārsimts eiro, tad iznāk, ka degvielas cena pie mums ir nesamērīgi augsta. Tiesa gan, no februāra akcīzes nodoklis Igaunijā celsies, un tas varētu liecināt, ka pie mūsu ziemeļu kaimiņiem turpmāk degvielas cena pietuvosies Latvijas līmeni.

Degvielas tirgotāji: „Notiek cenu kariņš”

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns Kasjauns.lv skaidroja, ka cenu atšķirības gan nav tik atšķirīgas, un, piemēram, vidējās 95. markas benzīna cenas Latvijā pat ir zemākas nekā Lietuvā. Viņš teic, ka augstākminētās cenu atšķirības ir „izrautas no konteksta”, kas neatspoguļo patieso situāciju. Stirāns Kasjauns.lv saka:

„Protams, skatos, ko autovadītāji tagad raksta sociālajos tīklos. Tagad aktuālākās ir fotogrāfijas no „Nestes” benzīntankiem Šauļos un Jelgavā ar dīzeļdegvielas cenām. „Neste” skaidro, ka pašlaik Šauļos notiek „cenu kariņš”, konkurences cīņa un tāpēc tur ir nepamatoti zemas degvielas cenas. Šāda zema cena (0,761 eiro par litru) ir tikai vienā no 66 „Nestes” benzīntankiem Lietuvā. Savukārt šodien 95. benzīna cena Lietuvā ir no viena līdz 1,06 centiem litrā (Latvijas „Nestē” tā vidējā cena 27. janvārī ir 0,987 eiro). Tas nozīmē, ka Latvijā 95. benzīna vidējā cena ir mazāka nekā jebkurā no Lietuvas benzīntankiem.

Te jāteic, ka arī Latvijā ir jūtams šāds „cenu kariņš” kā Šauļos. Piemēram, Rīgā, Dzirnavu un Satekles ielu stūrī, kur ir četri benzīntanki, degviela būs lētāka nekā tā paša tīkla benzīntankos trīs kvartālus tālāk.

Tāpat gribu uzsvērt, ka nodokļu un izmaksu politika Baltijas valstīs ir atšķirīga. Pirmām kārtām, tas ir mīts, ka Igaunijā degvielas cenā ir iekļauts ceļu nodoklis. Tur ar likumu noteikts, ka 80% no degvielas akcīzes nodokļa aiziet ceļu fondam, bet pie mums tā nav. Šo mītu, ka Igaunijā ceļu nodoklis it kā iekļauts degvielas cenā, diemžēl, uztur arī mūsu politiķi. Jāpiebilst, ka Igaunijā ir arī zemāks akcīzes nodoklis un PVN. Tāpat Igaunijā benzīnam obligāti klāt nav jāpievieno klāt biodegviela, kā tas ir pie mums. Tas viss, protams, ietekmē degvielas cenu”.

Automotobiedrības prezidents: „Tas ir šoks! Pie mums kaut kas nav kārtībā”

Latvijas Automotobiedrības prezidents Juris Zvirbulis Kasjauns.lv saka: „Mēs tagad šo situāciju pētām. Tā kā situācija Baltijas valstīs ir daudzmaz vienāda, tad arī degvielas cenai it kā jābūt vienādai. Vakar man atsūtīja fotogrāfijas no kāda Lietuvas degvielas uzpildes stacijas. Tur dīzeļdegviela maksā 75 – 77 centus litrā bet pie mums lētāko var dabūt par 88 - 90 centiem litrā. Starpība ir 20%! No sākuma tam pat neticēju, domāju, ka tas ir „feiks”.

Šobrīd vācam informāciju, kā tas vispār ir iespējams. Vai nu tam visam apakšā ir kāds liels nesmukums vai arī Lietuvā notiek Ziemassvētku degvielas izpārdošana no vecajiem krājumiem. Šāda starpība tik tiešām ir šokējoša.

Ja ņem vērā, ka kaimiņvalstīs ceļu nodoklis iekļauts degvielas cenā, viss ir vēl vairāk nesaprotams. Bet, ja arī pie mums šo nodokli mehāniski iekļaus degvielas cenā, tas benzīna cenu sadārdzinās vēl par diviem četriem centiem, kas ir ļoti ievērojams pieaugums. Ļoti jau loģisks ir arguments - jo vairāk brauc, jo vairāk maksā. To mēs arī atbalstām. Tomēr laikam nekādi revolucionāri pārkārojumi nav iespējami.

Te jāteic, ka mēs dzīvojam vienotā Eiropas Savienības telpā un ES ir noteiktas minimālā akcīzes nodokļa likmes, pie kurām arī Baltijas valstis, domāju, pieturas.

Bet, kāpēc tāda atšķirība, nesaprotu. Kaut kas pie mums nav kārtībā. Arī runājot par ceļu nodokli. Piemēram, ja Igaunijā gada laikā no ceļa nodokļa ceļu remontam atvēlēja 300 miljonus, tad pie mums 200 miljonus eiro. Vienlaikus arī jāsaka, ka pie mums transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par dienesta auto izmantošanu personīgām vajadzībām maksā 17 000 autovadītāju, kaut gan darba auto savām vajadzībām izmanto 220 000. Kur paliek šie 200 000.

Bet ir taču veselu virkne maksājumu, ko mūsu autovadītāji samaksā nodokļos – gan pērkot apdrošināšanu, gan maksājot par auto remontu, gan pērkot jaunu mašīnu…! Mūsu autoīpašnieku samaksātie nodokļi ir milzīgs atbalsts valsts ekonomikai. Kur tas viss paliek? Esam aprēķinājuši, ka pirmos divos gados par jaunu mašīnu autovadītājs dažādos nodokļos par to Latvijā vidēji nomaksā vairāk par 700 eiro, Igaunijā - no 200 līdz 300 eiro, bet Lietuvā - zem 100 eiro.

Mēs atbalstām nodokļu reformu, lai sabalansētu pašreiz valdošās atšķirības starp Baltijas valstīm.

Kāpēc pie mums ir tā, kā ir? Droši vien to ietekmē vairāki faktori. Kādu attīstības ceļu valsts izvēlas, pa tādu arī ejam. Iedzīvotāji par to nobalsojuši un saņēmuši to, ko izdarīja. Te gan jāteic, ka mums šīs izvēles iespējas nav bijušas sevišķi daudz”.