Uz nabadzības sliekšņa dzīvo 22% Latvijas iedzīvotāju
Nabadzības riskam Latvijā 2016.gadā bija pakļauti 425 000 jeb 22,1% iedzīvotāju, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pērn veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Pārvaldē norādīja, ka 2016.gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, nabadzības riska slieksnis pieauga līdz 330 eiro mēnesī, kamēr 2015.gadā tas bija 318 eiro mēnesī.
Pēc straujā samazinājuma par 4,6 procentpunktiem 2015.gadā nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars 2016.gadā nav būtiski mainījies un 2016.gadā bija 18,4% (2015.gadā - 18,6%).
Tostarp mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks 2016.gadā saglabājās augsts un bija 34,3% (2015.gadā - 34,4%).
Vienlaikus būtiski samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus - no 25,5% 2015.gadā līdz 19,8% 2016.gadā. Nabadzības risks ir būtiski zemāks arī mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus - attiecīgi 13,4% un 14,4%.
Tajā pašā laikā palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem - no 38,1% 2015.gadā līdz 39,9% 2016.gadā. Ļoti augsts nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem - ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, šis rādītājs ir 72,8%.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka ik gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50%, izņemot 2009.gadu - 47,9%) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2016.gadā rādītājs sasniedza 56,5%. Savukārt strādājošo personu nabadzības risks 2016.gadā bija 8,8% (2015.gadā - 8,3%).
Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
