Pietrūkst rudzu īstai latvju rupjmaizei
Latvijā arvien vairāk lauksaimnieku audzē hibrīdo šķirņu rudzus, kas neder kvalitatīvas rupjmaizes ražošanai, atzīst Rankas pagasta zemnieku saimniecības "Ķelmēni" īpašnieks Juris Paulovičs.
Labas rudzu maizes patēriņam Latvijā ir tendence pieaugt, taču to var saražot tikai no tradicionālajām rudzu šķirnēm, kas saglabājušās mantojumā no senčiem, piemēram, Latvijā tā ir Kaupo, bet Igaunijā ir sava rudzu šķirne Sangaste.
“Vecās graudu šķirnes ir saglabājušās no seniem laikiem, no mūsu vectēviem. Eiropā to vairs tikpat kā nav, itāļiem vēl ir saglabājušās vecās šķirnes, bet citās valstīs visi strādā ar hibrīdšķirnēm,” stāsta Paulovičs.
Pēc viņa teiktā, hibrīdšķirnes ir ražīgākas, dod vairāk graudu un zemniekiem vairo ienākumus, taču no tām nevar saražot kvalitatīvu rupjmaizi. Pamazām sagādāt veco šķirņu, piemēram, Kaupo, graudus kļūst par problēmu, jo hibrīdšķirnes to ražības dēļ Latvijā sāk izkonkurēt tradicionālās graudu šķirnes.
“Mēs diezgan stipri jūtam šo problēmu. Bioloģiskie audzētāji vēl turas pie šīs pašas Kaupo šķirnes, bet konvencionālie mēģina audzēt modernās šķirnes,” teic Paulovičs. "Ķelmēni" paši audzē Kaupo rudzus, kuru sēklu iepērk no Priekuļu selekcijas stacijas. Hibrīdšķirņu rudzus plaši izmanto spirta ražošanā, bet no to graudiem ražota maize esot bezgaršīga.
Vēl viena problēma – globālu tirgus faktoru dēļ būtiski pieaugusi bioloģisko graudu cena: no 180 līdz 330 eiro par tonnu. Paulovičs pieļauj, ka tuvākajā laikā varētu pieaugt arī maizes cena. Tā kā šogad bijuši mitri laika apstākļi, zemnieku saimniecībai apmēram divas reizes pieaugušas graudu kaltēšanas izmaksas.
Tomēr "Ķelmēni" par 220 000 eiro plāno iegādāties mobilo graudu kalti, lai varētu ātrāk izkaltēt ražu, un šogad nopirka vēl vienu vecu kombainu, lai varētu nokult vairāk graudu. Pērn uzņēmuma peļņa bija 368 005 eiro.
