Imants, neslēpjot seju, atklāti stāsta par aplokšņu algas saņemšanu un šefu biedēšanas metodēm
foto: ekrānuzņēmums no video
Imants ar žurnālistiem piekritis runāt, neslēpjot seju.
Bizness un ekonomika

Imants, neslēpjot seju, atklāti stāsta par aplokšņu algas saņemšanu un šefu biedēšanas metodēm

LTV, "Aizliegtais paņēmiens"

“Man, godīgi sakot, nokaitināja tā viņa draudēšana un mētāšanās ar [policijas palīga] apliecību. Paši tajā pašā laikā saka, mums tāda slikta valsts. Kā tā, iznāk, ka pats tu esi kaut kāds valsts darbinieks, kuram tā valsts ir jāstutē, jātaisa. Pēc tam taisa pats sūdus,” tā saka apsardzes kompānijas “Verge” bijušais darbinieks Imants, kurš nācis atklātībā ar savu stāstu, kā uzņēmums šogad viņam maksājis aplokšņu algu un turklāt savā pēdējā algas dienā tās izmaksu arī nofilmējis videomateriālā, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens.” 

Pēc Imanta iesnieguma un videomateriāla finanšu policija šobrīd sākusi kriminālprocesu, kas ir ceturtais valstī kopš pieņemtas izmaiņas krimināllikumā, paredzot pat cietumsodu pat to maksāšanu. 

Imantam šobrīd ir 61 gads, viņš ir pirmspensijas vecumā. Pēc profesijas galdnieks, ilgus gadus par to arī strādājis, bet pirms dažiem bijušas problēmas ar roku, un tagad ir otrās grupas invalīds. Invaliditātes pabalsts mazliet virs simt eiro, un, lai izdzīvotu, tomēr jāstrādā, tāpēc pērna gada nogalē viņš nonācis apsardzes kompāmnijā “Verge”.

“Vienkārši kaut kāda nauda vajadzēja, sāku skatīties sludinājumos. Ieraudzīju, ka vajag Siguldā ēkas dežurantus. Zvanīju. Pēc tam CV vēl bija jāsūta. Viss. Darbā pieņēma. Sākumā strādāju Siguldā pie būvuzņēmuma, kur būvē jauno klubu, kultūras namu,” stāsta Imants.

Jau pašā sākumā, pārrunājot darba noteikumus, firmas pārstāvis godīgi teicis – līgumā tev stundas likme būs 2 eiro 70 centi, bet patiesībā 0,90 eiro par stundu. Viņš piekritis, jo cita varianta nav bijis.

2016.gada decembrī viņš nostrādājis sešas pilnas diennaktis, 2017.gada janvārī – pat desmit, bet oficiāli, protams, daudz mazāk.   

“Pa decembri man pateica, ka es esmu nostrādājis sešas stundas pa divi septiņdesmit stundā, nu, tad varat rēķināt, cik es oficiāli esmu nopelnījis.” Protams, sociālās iemaksas no šāda oficiālā darba apjoma praktiski nekādas. “Nu, par decembri mēnesi kaut kas seši ar kapeikām un pa janvāra mēnesi ir kaut kas piecpadsmit ar kapeikām,” stāsta Imants.

Šeit jāatzīmē, ka, piemēram, sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas par astoņu stundu darba dienu, atbilstoši likumam, šobrīd ir 129 eiro. Bet, Imants, lūk, oficiāli strādāja tikai sešas stundas un sanāk seši eiro...      

Viņš atzīst, ka pats jau piekritis šiem noteikumiem, bet pirmajā algas dienā – janvāra beigās, kad visi strādājošie sasaukti vienkopus un firmas “Verge” īpašnieks Edgars Mētra pats katram dalījis skaidro naudu, viņš bijis pārsteigts par kādu saimnieka rīcību... Viņš draudējis darbiniekiem, lai lieki nepļāpā un neiebilst, un rādījis visiem policista palīga apliecību. Tālāk Imants jau vērsies pie “Aizliegtā paņēmiena” žurnālistiem un nākamo algas dienu nofilmējis ar slēpto kameru.

Skaidrā naudā par janvāri viņam izmaksāja 262 eiro, lai gan viņš bija strādājis gandrīz 300 stundas un saskaņā ar līgumu viņa bruto algai bija jābūt 783 eiro, un uz rokas jāsaņem 553 eiro, nemaz neskaitot, ka firmai pie pie šāda Imanta darba apjoma būtu vēl jāapmaksā arī virsstundas.

Firmas “Verge” īpašnieks telefonsarunā vēl pirms materiāla publicēšanas kategoriski noliedza, ka viņa uzņēmumā tiktu maksātas aplokšņu algas. “Protams, mums viss notiek tā, kā tas ir noteikts pēc likuma,” norādīja Mētra.

Kā izrādās, pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, viņš savulaik tiešām bijis policista palīgs un konkrēti Valsts Policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas Operatīvās vadības nodaļas amatpersonai, taču šī amatpersona darbu policijā pametusi, un Edgara Mētras policista palīga apliecība 2016.gadā zaudējusi spēku, bet nodota atpakaļ policijai nav. Un, visticamāk, savus darbiniekus 2017.gada sākumā viņš biedējis jau ar nederīgu apliecību.

Firma “Verge” ir vidēji liela apsardzes kompānija. Pēc 2015.gada datiem, to darbinieku skaits ir aptuveni 70, un tā maksā arī nodokļus. Proti, visa gada laikā samaksāti apmēram 83 tūkstoši eiro, bet sociālās iemaksas veiktas tikai 20 tūkstoši eiro apmērā un, ja to sadala uz visiem darbiniekiem, tad par vienu darbinieki mēnesī vidēji maksāti 23 eiro, kas ir krietni zem sociālajām iemaksām, ko par darbiniekiem būtu jāveic vismaz no minimālās algas.

Jāatzīmē, ka apsardzes nozare Latvijā ir bēdīgi slavena ar lielo aplokšņu algu īpatsvaru. Proti, 2016.gadā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, visa nozarē strādāja 10 200 darbinieku. Kopējās sociālās iemaksas par viņiem savukārt bija 19 miljoni 470 tūkstoši eiro, kas, šķiet, daudz, taču parēķinām uz vienu darbinieku... mēnesī.. un sanāk 159 eiro...

Tas ir mazliet vairāk nekā sociālās iemaksas būtu veiktas no minimālās algas – proti, 126 apmērā, taču tuvu tam, un jāsecina, ka vidēji sanāk - gandrīz visi apsargi valstī sēž savās darba vietās par minimālajām algām..