Bizness un ekonomika

Ryanair izsaka gatavību pārņemt airBaltic maršrutus

Jauns.lv

Satiksmes ministrija (SM) saņēmusi Īrijas zemo cenu aviokompānijas "Ryanair" vēstuli, kur tā "vēlējuma formā" piedāvājusies pārņemt "airBaltic" maršrutus gadījumā, ja Latvijas nacionālajai aviokompānijai ir grūtības tos apkalpot, ziņo portāls "Delfi.lv".

SM pārstāvis portālam sacīja, ka maršruti un tirgus daļa līdztekus lidmašīnu parkam ir divas pamatlietas, kas nodrošina aviokompānijas vērtību. "airBaltic" grūtā darbā ir izcīnījusi tirgus daļu, uz ko ar cerībām varētu raudzīties ne tikai Īrijas zemo cenu kompānija, bet arī citi aviobiznesa flagmaņi.

Viņaprāt, "Ryanair" izteiktais piedāvājums nav nopietns, tas vairāk ir "sabiedrisko attiecību gājiens", kas sekojis pēc izteikumiem Latvijas publiskajā telpā par "airBaltic" finansiālajām grūtībām. Tomēr esot skumji noraudzīties uz "airBaltic" un ap to notiekošajām negācijām, kas aizsākās ar ekonomikas ministra Arta Kampara (V) publiski paustajām bažām par "airBaltic" maksātspēju, portālam atzina ministrijas pārstāvis.

Kā ziņots, no padomes atkāpušies "airBaltic" privātā akcionāra, lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam daļēji piederošās SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" izvirzītie pārstāvji Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" apstiprināja SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds, SM kā valsts kapitāldaļu turētāja saņēmusi e-pastā informāciju no "airBaltic" valsts puses pārstāvjiem padomē, kuri informējuši, ka "Baltijas aviācijas sistēmas" nominētie pārstāvji ir atkāpušies no padomes locekļu pienākumu pildīšanas.

"Padomes darbs ir faktiski paralizēts no privātā akcionāra puses, tāpēc valsts kapitāldaļu turētājs aicinās valdi sasaukt akcionāru sapulci ar darba kārtības jautājumu par jaunu padomes sastāva apstiprināšanu," sacīja Freidenfelds.

Sākotnēji SM sniegtā informācija liecināja, ka "airBaltic" padomes darbs ir apturēts un tā nevarēs lemt par auditoru sagatavoto ziņojumu par uzņēmuma finanšu rezultātiem 2010.gadā.

Ar "airBaltic" pārstāvjiem biznesa portālam "Nozare.lv" otrdien nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, Kampars iepriekš paziņoja, ka šā gada pirmajā ceturksnī aviokompānija strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem, un pastāv draudi par tās maksātnespēju. Kampars pieļauj, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma "izpumpētu naudas līdzekļus".

"Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju "airBaltic" līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. "airBaltic" vadītājs un viens no īpašniekiem Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi," sacīja Kampars.

Viņš asi kritizēja Flika izveidoto uzņēmuma pārvaldes modeli, kad liela daļa no "airBaltic" ikdienā svarīgiem procesiem - finanšu vadība, servisa nodrošināšana, degvielas piegāde - ir nodota kompānijām, kas tiešā veidā saistītas ar Flika privātuzņēmumu. Savukārt šī privātuzņēmuma akcionāri, kā norādīja ministrs, slēpjas ārzonās.

Pēc 14.jūnija valdības sēdes Augulis informēja, ka tiks veidota darba grupa viņa vadībā, kurā būs pārstāvēta arī Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija un Valsts kanceleja. Pēc Auguļa vārdiem, darba grupa tiek veidota, lai koordinētu darbību valdības līmenī, un tās kompetencē būs jautājumi, kas attiecas uz izmaiņām "airBaltic", jo jānodrošinās, ka "aviokompānija lido".

Vaicāts par valsts rīcību, ja auditori atklās šaubīgus darījumus, Augulis teica: ja pastāvēs krāpniecības varbūtība, tad, protams, valdībai kā valsts kapitāldaļu pārstāvim būs jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs.

Valdība aicinās auditorus paātrināt "airBaltic" audita veikšanu, lai pēc iespējas ātrāk rastu skaidrību par situāciju kompānijā, par to 14.jūnijā vienojās valdība. Līdz šim bija plānots, ka valdība par "airBaltic" audita rezultātiem tiks informēta pēc 4.jūlija.

Augulis pēc jautājuma izskatīšanas valdības slēgtajā sēdē žurnālistiem nevarēja pateikt, kad audits tiks pabeigts, bet pauda cerību, kas tas notiks līdz Jāņiem.

Padome ir vienīgais institūts valsts interešu pārstāvībai uzņēmumā, un janvārī ieceltās uzņēmuma padomes uzdevums bija veikt auditu, lai iegūtu pārskatu par visām darbībām, kas notikušas "airBaltic", tostarp iepriekšējās padomes darbības un "airBaltic" zīmola pārdošanas izvērtēšana.

Padome ir vienīgais institūts valsts interešu pārstāvībai uzņēmumā.

SM virzītie valsts interešu pārstāvji padomē ir Santa Glāzniece, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" valdes loceklis Gints Kiršteins un Raitis Tukāns.

Jau ziņots, ka 15.jūnijā preses konferencē Berlīnē Fliks veltīja asus vārdus Latvijas amatpersonām, kā arī paziņoja, ka ir gatavs izmantot savas pirmpirkuma tiesības un nopirkt valstij piederošās "airBaltic" akcijas.

Kampara paziņojumi par "airBaltic" finanšu situāciju nav individuālas viena ministra aktivitātes, bet gan plānota akcija, kas tiek veikta pret "airBaltic", sacīja Fliks. Pie šādiem secinājumiem "airBaltic" vadītājs nonācis tādēļ, ka arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) nav pietiekami skaidri distancējies no Kampara paziņojumiem un, viņaprāt, akceptē "šo akciju".

Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

Savukārt Augulis nav saņēmis "airBaltic" privātā akcionāra Bertolta Flika oficiālu piedāvājumu atpirkt valsts īpašumā esošās "airBaltic" kapitāldaļas, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Auguļa padomniece Ināra Pomere.

Augulis uzskata - valsts interesēs ir saglabāt "airBaltic" vērtību, jo tad arī valsts kapitāldaļām būs vērtība. Valsts ir ieinteresēta, lai aviosabiedrība turpinātu strādāt un darītu to efektīvi, Auguļa viedokli darīja zināmu Pomere.

Augulis 10.jūnijā ir nosūtījis vēstuli pārējiem "airBaltic" akcionāru pārstāvjiem, vēršot viņu uzmanību uz lidsabiedrības zaudējumiem šā gada pirmajā ceturksnī un informējot par valsts ierobežoto iespēju finansiāli atbalstīt uzņēmumu, ja šāda nepieciešamība rastos. Finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā "airBaltic" būs iespējams rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildu ieguldījumiem, teikts Auguļa vēstulē.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995. gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

LETA