Miljardieris Antonovs: es zinu, kas grib nopirkt „airBaltic”

Ar Vla saistītās "Latvijas Krājbanka" un "Snoras banka" kreditējušas aviokompānijas privāto akcionāru - "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS).

"Es zinu, kas grib nopirkt "airBaltic", kas grib šajā kompānijā investēt naudu tādā vai citā ceļā. Es šos cilvēkus zinu ļoti labi. Attiecīgi viss, ko varu teikt: biļetes varat pirkt droši un lidot. Zinu noteikti, ka "airBaltic" darbs neapstāsies. Protams, jāpatur prātā, ka vēl ir citi, kas grib iegādāties "airBaltic"," situāciju vērtē uzņēmējs.

Lūgts komentēt, vai ir īstais brīdis, lai valsts pārdotu sev piederošās "airBaltic" akcijas, Antonovs atzīst, ka, visticamāk, tagad pārdot nevajadzētu, jo "vienkārši nebūs dārgi". Tomēr nepieciešams izstrādāt tādu aviokompānijas pārvaldes modeli, lai valsts varētu nopelnīt.

"Tas, ka visas aviokompānijas pārdzīvoja gadu, kas saucas "ideāla vētra", ir fakts. Visas kompānijas šodien ģenerē zaudējumus. Lielākajai Anglijas aviokompānijai "Flybe", kas pārvadā septiņus miljonus pasažieru, 2008. un 2009. gadā bija peļņa, 2010. gadā it kā peļņa un tad sākās 27 miljonu sterliņu mārciņu zaudējumi. Neviens neko nezaga, visi pārvadātāji cieš zaudējumus, jo tāda ir objektīvā situācija - degvielas cenu pieaugums, decembris, kad laika apstākļi bija murgs, u.c. Šodien situācija ir stabilizējusies, kompānijas pārskata izmaksas. Tomēr par "airBaltic" teikt, ka zaga un nozaga tikpat, cik investēja, - tas ir analfabētiski," uzsver krievu miljardieris. "Turklāt - "airBaltic" ir valsts aktīvs un jebkurā valstī valsts aktīvs ir lieta, kas jāmīl un jāglābj. Šobrīd izvērtusies pārāk vētraina diskusija. Pārdot nav problēma, tas nav smagums, ko grūti nomest. Ar "airBaltic" viss būs labi."

Antonovs atzīst, ka "Snoras banka" un "Krājbanka" vairs nekreditētu BAS, ja tā nolemtu izmantot pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošām "airBaltic" akcijām. "Mums ir tāda formula kā "value at risk", līdz ar to no mums pietiek. Nē, mēs esam sasnieguši tos rāmjus, līdz kuriem uzskatām, ka bankas var investēt. Ja jautā, vai mēs ["Convers Group"] gribam pirkt "airBaltic" akcijas kā grupa, tad teiktu, ka es nezinu. Pirmkārt, mums tāds piedāvājums nav bijis un, otrkārt, tas būtu vēl jāapspriež iekšienē, direktoru padomē. Plus tādā gadījumā kļūstam saistīti, kas mums nav vajadzīgs. Tādā gadījumā mums jārefinansē kredīts, ko var izdarīt, bet krīzē jau esam pārņēmuši tik daudz saimniecības, ka rīt pārvērsties "aviatoros" vēl negribam. Mums ir ar ko nodarboties," skaidro uzņēmējs.

Ja kāds no lielajiem aviācijas tirgus spēlētājiem vēlētos pirkt "airBaltic" akcijas un vērstos pie "Snoras" vai "Latvijas Krājbankas", tad šis piedāvājums tiktu izskatīts un, iespējams, izsniegts kredīts.

"Varam arī nedot, viss ir atkarīgs no riska. Ja tas, piemēram, būs "Virgin", tad nekādu problēmu, bet nedomāju, ka "Virgin" pirks te kaut ko. Galvenais faktors, no kā atkarīgi visi procesa dalībnieki, tajā skaitā bankas, kas deva naudu un pati kompānija, ir valsts pozīcija. Proti, tā var ieņemt jebkuru pozīciju - var pārdot akcijas, var realizēt jaunu akciju emisiju. Tomēr nedrīkst nolaist rokas un izlikties, ka viņus tas neskar un kā strausiem iebāzt galvu zemē, paļaujoties, ka viss atrisināsies pats no sevis. Jāatrod instrumenti, lai atbalstītu kompāniju ne tikai morāli, vai arī jāatrod investors, jo citādi kompānija nevar attīstīties. No tā, vai to pasniegt histēriski, ar "masku šovu", vai civilizēti pie galda ar juristiem, atkarīga kompānijas vērtība un nauda, ko valsts ieguldījusi un gribēs atgūt," akcentē Antonovs.

Kā ziņots, ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) iepriekš paziņoja, ka šā gada pirmajā ceturksnī aviokompānija strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem, un pastāv draudi par tās maksātnespēju. Kampars pieļauj, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma "izpumpētu naudas līdzekļus".

"Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju "airBaltic" līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. "airBaltic" vadītājs un viens no īpašniekiem [Bertolts] Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi," sacīja Kampars.

Viņš asi kritizēja Flika izveidoto uzņēmuma pārvaldes modeli, kad liela daļa no "airBaltic" ikdienā svarīgiem procesiem - finanšu vadība, servisa nodrošināšana, degvielas piegāde - ir nodota kompānijām, kas tiešā veidā saistītas ar Flika privātuzņēmumu. Savukārt šī privātuzņēmuma akcionāri, kā norādīja ministrs, slēpjas ārzonās.

Pēc 14.jūnija valdības sēdes satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) informēja, ka tiks veidota darba grupa viņa vadībā, kurā būs pārstāvēta arī Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija un Valsts kanceleja. Pēc Auguļa vārdiem, darba grupa tiek veidota, lai koordinētu darbību valdības līmenī, un tās kompetencē būs jautājumi, kas attiecas uz izmaiņām "airBaltic", jo jānodrošinās, ka "aviokompānija lido".

Vaicāts par valsts rīcību, ja auditori atklās šaubīgus darījumus, Augulis teica: ja pastāvēs krāpniecības varbūtība, tad, protams, valdībai kā valsts kapitāldaļu pārstāvim būs jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs.

15.jūnijā preses konferencē Berlīnē Fliks veltīja asus vārdus Latvijas amatpersonām, kā arī paziņoja, ka ir gatavs izmantot savas pirmpirkuma tiesības un nopirkt valstij piederošās "airBaltic" akcijas.

Kampara paziņojumi par "airBaltic" finanšu situāciju nav individuālas viena ministra aktivitātes, bet gan plānota akcija, kas tiek veikta pret "airBaltic", sacīja Fliks. Pie šādiem secinājumiem "airBaltic" vadītājs nonācis tādēļ, ka arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) nav pietiekami skaidri distancējies no Kampara paziņojumiem un, viņaprāt, akceptē "šo akciju".

Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

No "airBaltic" padomes atkāpušies BAS izvirzītie pārstāvji Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks. "airBaltic" valsts kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli "airBaltic" valdei ar aicinājumu nekavējoties sasaukt akcionāru pilnsapulci, lai nodrošinātu jaunas padomes iecelšanu un kompānijas turpmāku veiksmīgu attīstību.

BAS norāda, ka "airBaltic" padomes locekļi atkāpušies, jo valsts izvirzītie pārstāvji padomē jau ilgstoši strādājot ārkārtīgi pavirši, biznesa portālam "Nozare.lv" apgalvoja BAS valdes locekle Inga Piterniece.

Tomēr SM nav lemts par "airBaltic" valsts puses padomes locekļu nomaiņu, jo tie uzņēmuma padomē strādājuši atbildīgi, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Nākamā "airBaltic" akcionāru pilnsapulce tiks sasaukta šī gada jūlijā. Sapulces darba kārtībā iekļauti jautājumi par jaunas "airBaltic" padomes ievēlēšanu un kompānijas pamatkapitāla palielināšanu, liecina Flika paziņojums.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".