Darbinieki Latvijā uz rokas tagad vidēji saņem 616 eiro. Ekonomists: algu kāpums strauji rūk

Saskaņā ar statistiķu aplēsēm, vidējā darba samaksa uz rokas valstī sasniedza 616 eiro. Privātajā sektorā darba samaksa palielinājās par 3.3%, bet sabiedriskajā sektorā 3.2 %.

SEB Bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, komentējot jaunākos CSP datus, norāda, ka neskatoties uz saspīlēto situāciju darba tirgū, bija sagaidāms, ka lēnīgās izaugsmes un nenoteiktības ietekmē darba samaksas kāpums, salīdzinājumā ar pērnā gada 6.8% un pirmā ceturkšņa 5.3% pieaugumu, turpmākajos divos gados palēnināsies. Taču otrā ceturkšņa veikums ir nepatīkams pārsteigums.

Gašpuitis saka: "Iespējams, ka turpmākajos ceturkšņos kāpums nedaudz atgūsies. Tomēr lēnīgās izaugsmes apstākļi un nenoteiktība turpinās veidot tendences darba tirgū un atalgojumā. No vienas puses ir vērojams pieprasījums pēc darbaspēka, taču tajā pašā laikā darba devēji nesteidzas uzreiz aizpildīt vakances, bet meklē veidus kā saglabāt kontroli izmaksām. Tas nozīmē, ka aktīvi tiek meklētas alternatīvas darba samaksas pieaugumam, piemēram, piedāvājot darba vides uzlabojumus un/ vai lojalitātes veicinošus pasākumus utt."

"Lēnīgas izaugsmes apstākļos sarūk arī uzņēmēju ambīcijas, kas ļauj brīvāk akceptēt darbiniekus ar zemākām prasībām, atbilstību, jo īpaši, ja šāds solis ļauj ietaupīt, kā iespēju atstājot motivēt uzņēmuma labākos, nozīmīgākos darbiniekus," norāda ekonomists.

Viņš skaidro, ka izmaiņas darba tirgū un samaksā būs ļoti cieši saistītas ar situāciju ekonomikā un nākotnes perspektīvu vērtējumu, taču šobrīd tas atduras pret augsto piesardzības līmeni.

"Mazkustīgās inflācijas ietekmē pirktspēja turpinās pieaugt, taču aktuāls jautājums ir, cik lielā mērā patērētāji pieaugošo pirktspēju izmantos patēriņā un veicinās izaugsmi un cik uzkrājumu papildināšanā," paskaidro Gašpuitis.

Tikmēr DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot jaunākos datus, norāda, ka algu pieauguma temps 2.ceturksnī krasi piebremzējās un gada griezumā bija vājākais kopš 2010.gada. 

Iedziļinoties detaļās, izrādās, ka tas lielā mērā varētu būt saistīts mainīgu uzņēmumu pieeju nodokļu maksāšanai un nostrādātā laika reģistrēšanai, uzskata Strautiņš. 

"Algu pieauguma bremzēšanās 2.ceturksnī vai varbūt tās šķietamība lielā mērā ir politikas izmaiņu rezultāts. Piemēram, 2.ceturksnī algas pat it kā samazinājās profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, par 0.8%. Tam nav nekāda ekonomiskā izskaidrojuma, jo šī šogad ir viena no straujāk augošajām nozarēm, pateicoties eksporta kāpumam. Ir zināms, ka mikrouzņēmuma forma vispopulārākā bijusi tieši šajā nozarē, kur tās izmantošanai bija spēcīgi ekonomiskie stimuli, jo algas veido ļoti lielu daļu izdevumiem, tāpēc ir izdevīgi šādi optimizēt nodokļu izmaksas. Iespējams, ka uzņēmumi jau sākuši pielāgoties izziņotajām izmaiņām mikrouzņēmumu regulējumā, kas nozīmētu zemāku bruto algu līmeni, pie tādām pašām vai augošām darbaspēka izmaksām," norāda Strautiņš. 

Viņš skaidro, ka bez minētās komercpakalpojumu nozares reģistrētās algas ir samazinājušās arī transportā, šajā gadījumā gan tas ir likumsakarīgi un atspoguļo reālus procesus. Ir zināms, ka 1.pusgadā apjomi tranzītā ir sarukuši apmēram par 1/5, tāpēc uzņēmumi ir spiesti samazināt algas, kas gan vienalga pieaug attiecībā pret reāli paveikto darbu. 

"Minētie efekti turpinās darboties arī gada 2.pusē, taču citi apstākļi mainīsies. Pateicoties reformai, jau 3.ceturksnī redzēsim straujāku algu pieaugumu izglītībā, kurā 1.ceturksnī tās kāpa tikai par 1.7%. Gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās celtniecībā, kurā algu kāpums bija zem vidējā. Domājams, ka turpmākajos trīs gados situācija būs krasi pretēja, jo nāksies piesaistīt papildus darbiniekus, gan paātrinoties ES fondu apritei, gan pieaugošu darbu apjomu finansējot banku kreditēšanai," norāda Strautiņš.