FOTO, VIDEO: lauksaimnieki apmētā Eiropas Parlamentu ar olām un pieprasa no ES līderiem nekavējošu rīcību
Lauksaimnieku protesti, kas iesākās Polijā nu aptvēruši visu Eiropas Savienības (ES) teritoriju - Beļģiju, Vāciju, Itāliju, Spāniju un citas Eiropas valstis. Kamēr Francijas valdība sola veikt izmaiņas likumdošanā, lai mazinātu lauksaimnieku neapmierinātību ar esošo situāciju, Vācijas kanclers Olafs Šolcs lauksaimniecības nozarē problēmas nesaskata norādot, ka viņš ir “brīvās tirdzniecības līgumu cienītājs".
1. februārī, ES samita laikā Briselē plaši lauksaimnieku protesti norisinājās pie Eiropas Parlamenta ēkas. Demonstranti dedzināja riepas un apmētāja Parlamenta ēku ar akmeņiem un olām, pieprasot no ES līderiem nekavējošu rīcību.
"Mēs vēlamies apturēt šos trakos likumus, ko mums uzspiež Eiropas Komisija," Briselē vēstīja lauksaimnieks Hosē Marija Kastilja, kurš pārstāv Spānijas lauksaimnieku arodbiedrību "Asaja".
Šodien Briselē tikās ES valstu premjeri, lai lemtu, kā sniegt palīdzību UA, kuru bija bloķējis HU premjers Orbāns. Paralēli lauksaimnieki Luksemburgas laukumā pie Parlamenta dedzina riepas un prasa subsidēt degvielu, palielināt iepirkuma cenas un nelaist tirgū konkurenci. (1/3) + pic.twitter.com/kKf6QXa9G1
— Ivars Ijabs (@ijabs) February 1, 2024
Francijas lauksaimnieks Nikolā Galopēns norādījis, ka “pie esošās ES likumdošanas lauksaimniekiem nav iespējams konkurēt ar piegādātājiem no ārpus bloka esošām valstīm”.
Savukārt, protestētājs no Vācijas norādīja, ka “lētu graudu eksports no Ukrainas teritorijas paralizē tirgu un rada negodīgas konkurences apstākļus ES”.
Meanwhile in Brussels
— Russell Brand (@rustyrockets) February 1, 2024
pic.twitter.com/WLOlnmotLy
Pēc visaptverošajiem protestiem, atsevišķu valstu līderi solījuši veikt nepieciešamās izmaiņas, lai lauksaimnieku situāciju Eiropas Savienībā uzlabotu. Francijas prezidents Emanuels Makrons paredzējis tikties ar Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu, lai kopīgi “spriestu par Eiropas lauksaimniecības nākotni”.
"Francija iebilst pret brīvās tirdzniecības nosacījumiem un mēs vēlamies, lai mūsu lauksaimnieki nebūtu pakļauti augstākām prasībām kā citu valstu pārstāvji,” norādīja Makrons.
Tāpat Francijas premjerministrs Gabriels Atāls solījis izsniegt lauksaimniekiem 150 miljonus eiro sociālos pabalstos, lai atvieglotu viņu finansiālo slogu.
Arī Portugāle paziņoja, ka piešķirs lauksaimniekiem ārkārtas palīdzības paketi 500 miljonu eiro vērtībā un par 55% samazinās lauksaimniecībā izmantotās dīzeļdegvielas cenas.
Savukārt, protestus kā aģitācijas līdzekli izmantojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš Briselē tikās ar protestējošiem lauksaimniekiem norādot, ka “jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās iedzīvotājiem jāievēl tāds Eiropas parlaments, kuram patiesi interesēs iedzīvotāju intereses.”
Tikmēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs lauksaimnieku prasībām nepiekrīt norādot, ka viņš ir “brīvās tirdzniecības līgumu cienītājs un Francijas prezidenta ierosinājumi ES nevar tikt īstenoti".
Konteksts
Lauksaimniekus Eiropā jau gadiem ilgi ir noslogojuši parādi, pieaugošās izejvielu un elektroenerģijas cenas, lētu eksporta preču ieplūšana ES blokā no Dienvidamerikas valstīm un slikti laikapstākļi.
Pirmie, kas iesaistījās demonstrācijās, lai pieprasītu izmaiņas valsts likumdošanā bija poļu zemnieki, kuri jau aizvadītā gada pavasarī izgāja ielās un bloķēja valsts robežpunktus. Tomēr nu protesti izplatījušies visā Eiropas Savienības teritorijā.
