Spriedze Ukrainā. Zelenskim neizdodas noorganizēt sarunu ar Putinu
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim vēl nav izdevies parunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par konflikta saasināšanos Austrumukrainā, lai gan Zelenska birojs lūdzis Maskavai noorganizēt šādu sarunu.
Zelenska preses pārstāve Jūlija Mendela pirmdien ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja, ka prezidenta birojs lūdzis sarunu ar Putinu, bet atbilde vēl nav saņemta.
"Mēs vēl neesam saņēmuši atbildi, un mēs ceram, ka tas nav dialoga atteikums," viņa piebilda.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka nav šādu lūgumu redzējis, un nezina, ka tāds būtu iesniegts.
Izpostītais Donbasa reģions 2014.gada septembra sākumā
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā ...
Jautāts, vai Putinam būtu ko teikt Zelenskim, Peskovs pauda cerību, ka Kijevā virsroku gūs "politiskā gudrība", kad runa ir spriedzes mazināšanu un izvairīšanos no potenciālā kara.
Zelenska preses pārstāve sacīja, ka Krievija ir savilkusi vairāk nekā 40 000 karavīru pie Ukrainas austrumu robežas un vairāk nekā 40 000 karavīru izvietojusi Krimā.
Mendelas nosauktie skaitļi ir lielāki par tiem, kurus martā Ukrainas parlamentā nosauca Ukrainas bruņoto spēku komandieris.
Mendela sacīja, ka Zelenskis dosies uz Parīzi, lai ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu apspriestu Krievijas karavīru dislocēšanu pie Ukrainas robežām un situācijas saasināšanos Donbasā.
Ukraina bažījas, ka Krievija organizē jaunu krīzi, lai novērstu tautas uzmanību uz ārvalstu ienaidnieku pirms parlamenta vēlēšanām septembrī un novērstu sabiedrības uzmanību no iekšpolitikas problēmām, tostarp no opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija likteņa.
Ziņas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām pēdējā laikā ir izraisījušas arī starptautisku satraukumu.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet apmēram trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
Putins piektdien apsūdzēja Ukrainu "bīstamās provokatīvās darbībās" Donbasā. Kremlis uzsver, ka Krievija drīkst brīvi pārvieto savus karavīru pa savu teritoriju, kā uzskata to par labāku aizsardzības mērķiem.
Zelenskis ir aktualizējis jautājumu par Ukrainas pievienošanos NATO, pret ko kategoriski iestājusies Krievija.
"No vienas puses nedrīkst krist panikā, no otras puses jums jāsaprot, ka Krievija vairāk nekā vienu reizi parādījusi, ka var iebrukt citās valstīs," sacīja Mendela.
