ASV noraida Ziemeļkorejas paziņojumus par veiksmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu
ASV trešdien noraidīja Ziemeļkorejas paziņojumus par to, ka tā būtu veiksmīgi pirmo reizi izmēģinājusi ūdeņraža bumbu.
"Sākotnējā analīze ir pretrunā Ziemeļkorejas paziņojumiem" par veiksmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, sacīja Baltā nama preses sekretārs Džošs Ērnests.
Jau vēstīts, ka Ziemeļkoreja trešdien paziņoja, ka ir veiksmīgi īstenojusi savu pirmo ūdeņraža bumbas izmēģinājumu.
"Republikas pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums tika sekmīgi veikts 2016.gada 6.janvārī pulksten 10:00 (3:30 pēc Latvijas laika), pamatojoties uz Strādnieku partijas stratēģisko apņemšanos,” pavēstīja valsts televīzijas ziņu diktors.
Pirms tam tika ziņots, ka seismologi trešdien konstatējuši 5,1 magnitūdas zemestrīci Ziemeļkorejā blakus tās galvenajam kodolizmēģinājumu poligonam, un tas varēja nozīmēt, ka Ziemeļkoreja ir veikusi ceturto kodolieroču izmēģinājumu.
Ķīnas Zemestrīču tīkla centrs savā interneta vietnē raksturoja šo seismisko aktivitāti kā “iespējamu eksploziju”. Tā notikusi divas dienas pirms Ziemeļkorejas vadītāja Kima Džonguna dzimšanas dienas.
Korejas Meteoroloģiskā pārvalde Dienvidkorejā paziņoja, ka saskaņā ar sākotnējo analīzi šī zemestrīce ir mākslīgi izraisīta. Japānas valdība atzina par ļoti iespējamu, ka “tas var būt kodolizmēģinājums”.
ASV Ģeoloģiskais dienests informēja, ka zemestrīce tika konstatēta pulksten 10:00 pēc Phenjanas laika (3:30 pēc Latvijas laika) valsts ziemeļaustrumos apmēram 50 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kildžu pilsētas, tātad tieši blakus Punggjeri kodolizmēģinājumu poligonam.
Ziemeļkoreja jau ir veikusi trīs kodolizmēģinājumus Punggjeri poligonā 2006., 2009. un 2013.gadā.
Ziemeļkorejas vadītājs Kims Džonguns decembrī apgalvoja, ka Phenjana jau ir izstrādājusi ūdeņraža bumbu, tomēr starptautiskie eksperti skeptiski reaģēja uz šo apgalvojumu.
Kims toreiz vienā no inspekcijas braucieniem pa bruņoto spēku daļām paziņoja, ka Ziemeļkoreja jau ir pārvērtusies par “varenu kodollielvalsti, kas ir spējīga lietot savu atombumbu un ūdeņraža bumbu, lai aizsargātu savu suverenitāti”.
ASV Zinātnes un starptautiskās drošības institūts septembrī paziņoja, ka Ziemeļkorejas galvenajā kodolobjektā Jongbjonā, kas pēc remonta atsācis pilnvērtīgu darbību, ir parādījušās jaunas “karstās kameras”, kuras var tikt izmantotas izotopu dalīšanai un tritija ražošanai, kas ir nepieciešams ieroča termonukleārajam komponentam.
