100 lietas Latvijas simtgadei. 1974. gads: LIDOSTA RĪGA
Latvijas galvaspilsētā uzceļ Baltijas valstīs lielāko lidostu. Katru dienu stāstām par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1974. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1975. gads.
1974. gada novembrī ekspluatācijā tika nodota „Aeroflot” LIDOSTA „RĪGA”, kas drīz vien sāka apkalpot vietējos iekšzemes reisus PSRS teritorijā. Ārpus impērijas robežām no Latvijas varēja sākt lidot tikai pēc neatkarības atgūšanas. Bet tik un tā lidotgribētājiem nu bija moderna lidosta Latvijas galvaspilsētā.
Regulāra pasažieru apkalpošana tur sākās ar padomju lidmašīnām „Il-18 un „Tu-134A”. No Rīgas nu varēja aizlidot uz aptuveni 100 pilsētām - visām Padomju Savienības republiku galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. Taču no Rīgas lidostas nebija regulāru tiešo lidojumu ārpus Padomju Savienības, šim nolūkam bija nepieciešams lidot caur Maskavu. Pēc desmit gadiem - 1986. gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti aptuveni 900 000 pasažieru, pārkrauti 12 000 tonnu kravas un 500 tonnas pasta sūtījumu. Pērn pasažieru skaits jau bija ievērojami lielāks – 6 097 765.
Līdz lidostas „Rīga” atklāšanai aviosatiksme no Rīgas notika no Spilves un Rumbulas lidlaukiem. Tagad „Rīga” ir lielākā Baltijas valstu lidosta un kardināli, paplašinoties, mainījusi savu sākotnējo izskatu. Jauno lidostu Rīgā būvēja teju desmit gadus – no 1965. līdz 1974. gadam. Ēku projektēja specializētās institūcijas Ļeņingradā un Maskavā, taču interjeri bija vietējo – galvenā mākslinieka Aleksandra Stankeviča un dizainera Armīna Punkas – rokās. Tam laikam ēkas iekārtojums un risinājumi bija izcilā līmenī. Sākotnējie interjeri zuda pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pārbūvēs.
Rīgā pirmā pasažieru aviosatiksme sākās līnijā Berlīne – Maskava 1928. gadā, un togad Rīgas gaisa osta Spilvē apkalpoja varen daudz pasažierus – veselus 267.
