"Deviņvīri" testē jauno "Mercedes-Benz" X klasi

Plašajā "Mercedes-Benz" modeļu klāstā ir visdažādākie automobiļi – sporta vāģi, SUV, limuzīni, miniveni un vēl šis tas –, taču viena niša ilgus gadus bija nepiedienīgi tukša. Runa ir par pikapiem. Var jau teikt, ka eiropieši nav amerikāņi, kuriem šis auto tips ir teju vai nacionālais lepnums, taču pasaule ar Eiropu vien neaprobežojas, un laikam jau Mercedes priekšnieki ir sarēķinājuši, ka šajā lauciņā varētu nopelnīt pāris vagonus eiro. Tāpēc klajā tika laists pavisam jauns modelis – X klases pikaps. Ja atskatāmies vēsturē, tad šis gluži nav "Mercedes" pirmais mēģinājums šajā frontē, jo septiņdesmitajos gados Dienvidamerikā tika ražoti pikapi, taču tos būvēja uz E 220 D sedanu bāzes, ko par bezceļa auto grūti nosaukt. Vēlāk ierobežotā skaitā tika izlaisti sešriteņu pikapi uz G 63 AMG apvidus auto bāzes, tomēr tāds pilnvērtīgs sērijveida 4x4 pikaps pirmais ir tieši X klases pārstāvis.

Iekāpjot "Mercedes" jaunā pikapa kabīnē, pārņem dīvainas izjūtas. It kā tas ir jau labi zināmais mersedess, taču kaut kas te tomēr ir pavisam citādi. Stūre un instrumentu panelis ir tieši tādi paši kā mersedesā, taču viduskonsole jūtami atšķiras, "Mercedes" raksturīgais ātrumu pārslēgs no stūres ir pārceļojis atpakaļ tur, kur tas atrodas visās citās mašīnās; tas ir kārtīgs kloķis pa vidu starp šoferi un pasažieri. Vārdu sakot, pilnīgs žanru juceklis un eklektika.

Zinot X klases priekšvēsturi, brīnīties te nav par ko. Raugi, jaunais auto patiesībā ir būvēts uz diezgan sen labu slavu ieguvušā "Nissan Navara" bāzes. Tādam risinājumam ir savi iemesli. Kad Mercedes lielie priekšnieki nolēma beidzot aizpildīt caurumu ailē “pikapi”, nācās izdarīt grūtu izvēli: vai nu pašiem taisīt visu no nulles, kas prasītu ne vienu vien gadu, vai arī par pamatu ņemt jau gatavu un pārbaudītu platformu, ko uzlabot un papildināt atbilstoši "Mercedes" standartiem. Bet kaut kad vēlāk, kad pieredze jau būs uzkrāta, laist klajā simtprocentīgu "Mercedes" pikapu.

Izvēle krita uz "Nissan Navara", kas nenoliedzami ir viens no labākajiem pikapu dzimtas pārstāvjiem, kāds sastopams Eiropas laukos, mežos un ganībās. Taču vācieši nav krievi un automobili nekopēja 1:1, aprobežojoties tikai ar trīsstaru zvaigznes piekabināšanu uz radiatora. Nē, viņi diezgan pamatīgi uzlaboja auto rāmi un piekari, plus vēl salika iekšā kaudzīti drošības sistēmu, kas "Navara" nav pieejamas, piemēram, ceļazīmju atpazīšanas funkciju. Taču ir arī saglabājušās detaļas, kas nešaubīgi nodod automašīnas izcelsmi – sākot jau ar atslēgas breloku (kas ļauj zobgaļiem smīkņāt, ka luksusa klases pikapam durvis tiek vērtas ar "Nissan Qashqai" atslēgām) un beidzot ar kabīnes viduskonsoli. Viduskonsole, starp citu, ir tas X klases mezgls, kuram visvairāk var piesieties: gan plastmasa te liekas tāda ne visai “mersedesiska” (tas īpaši krīt acīs tāpēc, ka pašā konsoles vidū ir diezgan liels laukums, kurā nav nekādu slēdžu, bet tikai plika plastmasa), gan pietrūkst nodalījuma visādu sīkumu un telefona novietošanai. Labi, te varbūt var iebilst, ka bezceļa apstākļos visi sīkumi tāpat no kastītes izbirtu, taču var jau nodalījumam arī vāciņu paredzēt...

Pietiks piekasīties, pamēģināsim auto iedarbināt un izbraukt ielās! Taisnību sakot, pirms testa brauciena iepazinies ar X klases tehniskajiem datiem, es visai skeptiski raudzījos uz četrcilindru 2,3 litru dīzeļdzinēju – tas it kā liekas tādu izmēru mašīnai pamazs. Taču tie ir maldi, jo patiesībā dinamika ir itin laba un pārsteidzošā kārtā liekas pilnīgi pietiekama. Skaidrs, ka no tādu gabarītu pikapa būtu naivi gaidīt uzrāvienu no sērijas “sešās sekundēs līdz simtam”, taču ar apdzīšanu nav nekādu problēmu. Un, kad nākotnē dzinēju klāstu papildinās arī jaudīgāks trīslitru motors, – tāds plāns vāciešiem ir –, tad Mercedes pikaps kļūs ne tikai par purva bridēju, bet arī šosejas karali. Starp citu, atšķirībā no “donora” "Nissan Navara", kas uz šosejas liekas diezgan ļodzīgs, "Mercedes" uz ceļa ir negaidīti stabils.

Viena problēma drīz gan atklājās. Lai arī X klases pikaps nav nekāds mazais auto, Rīgas ielās tas kļūst neredzams. Nopietni – pirmo pāris stundu laikā to mēģināja taranēt vai īpaši nekaunīgi līst priekšā četras mašīnas. No veselā saprāta viedokļa raugoties, vieglās mašīnas izlēcienus pret vidēju izmēru traktoru atgādinošo pikapu citādi kā par pašnāvības mēģinājumu saukt nevar, bet nevarētu taču būt tā, ka pilsētā izplatījies kaut kāds pašnāvnieku kults, vai ne? Tātad izskaidrojums ir vienkāršs – X klases mersedess ir neredzams. Nu, vai arī apkārtējiem liekas tik neveikls, lēnīgs un tizls, ka to mierīgi var ignorēt. Taču šādas iedomas, vai ziniet, ir kļūdainas un kādudien var dārgi maksāt... Brīžiem gan X klases mersis atkal kļūst redzams, jo vairākas reizes manīju, ka citi šoferīši uz to noraugās ar interesi. Nav brīnums, jo dizaina ziņā šis auto tiešām iekabina lielākajai daļai konkurentu.

Taču pilsēta noteikti nav X klases pikapa stihija. Tādas aizdomas man radās, izbraucot ielās piektdienas vakara sastrēgumā, kur, nepieradušam pie auto gabarītiem, nācās piesargāties, lai kādam mazākam nenodarītu pāri. Par pārliecību šīs aizdomas kļuva brīdī, kad mēģināju apgriezties mazā un pašaurā ieliņā; šis process prasīja minūtes piecas. Labi, ka vācieši ir auto piebāzuši ar videokamerām, kas ļauj redzēt visu priekšā, pakaļā un sānos notiekošo, pretējā gadījumā būtu liels risks atstāt ielu bez apgaismes laternas. Punktu uz “i” uzlika mēģinājums atrast vietu, kur varētu ielas malā noparkoties, jo tad nudien sajutos kā zilonis trauku veikalā. Ja vien neizdodas atrast vietu, kur pirms tam stāvējušas divas mašīnas, tad var nākties riņķot pa ielām, līdz izbeigsies degviela...

X klases dabiskā vide ir lauki. Vai meži. Jebkurā gadījumā tāda vide, kurā automobiļu skaits uz vienu kvadrātkilometru nepārsniedz divdesmit. Te pikaps var justies kā īsts pikaps un sevi neierobežot, uztraucoties, ka pa kājām var gadīties kāds nīkulis. Kad ņēmām auto testam, tad Mercedes centrā mums teica: “Ar šito noteikti iebrauciet mežā!” Tā arī darījām. Devāmies nelielā izbraukumā pa Garkalnes mežiem, kas pirmajās siltajās pavasara dienās bija pārvērties par īstu apvidus auto poligonu. Lai tiktu pie efektīgas bildes, kurā pa gaisu šķīst dubļi un ūdens, nolēmām izbraukt cauri pāris peļķēm. Taču peļķes izrādījās krietni lielākas un dziļākas, nekā bijām domājuši; vienā otrā varētu noslīkt vidēju izmēru sivēns. Ražotāji saka, ka X klases auto spējot šķērsot 70 centimetrus dziļu ūdenstilpi. Mēs to tik droši apgalvot nevaram, taču ar 40 centimetriem pikaps tika galā bez mazākajām problēmām. Turklāt vairākas reizes, jo, kad bijām gana safotografējuši, secinājām, ka esam nonākuši īstā dižpeļķu ielenkumā; lai kā braukājām un meklējām, nevarējām atrast nevienu ceļu, kā varētu tikt no meža ārā, ko neaizšķērsotu dažādu izmēru lāmas. Tāpēc nācās mērot atpakaļceļu cauri tām pašām ūdens barjerām, kuru šķērsošanu pie pilna prāta esošs “parketa džipa” īpašnieks pat neizskatītu kā variantu.

Pikapa caurgājības spējas patiešām ir cieņas vērtas. Tas ir pilnvērtīgs apvidus auto, kam ir iespējams aktivizēt pilnpiedziņu (braucot pa šoseju, darbojas aizmugurējā piedziņa), pazeminātos ātrumus un aizmugurējā tilta diferenciāļa bloķētāju. Auto 202 mm klīrenss (ja klients vēlas, to esot iespējams paaugstināt vēl par 20 mm) ir pietiekams, lai varētu sevišķi nekreņķēties par iespēju kaut kur uzsēdināt auto “uz vēdera”. Specifikācija vēsta, ka auto saglabājot stabilitāti līdz 49 grādu leņķim, to gan mēs paši neriskējām pārbaudīt. Taču smilšainus paugurus tas forsē viegli – tas ir pārbaudīts dzīvē.

Lai braukātu pa mežiem un laukiem, nav nepieciešams pikaps, šim nolūkam gluži labi der arī parasts apvidus auto, tāpēc pievērsīsimies detaļai, kas X klasi atšķir no pārējiem Mercedes apvidniekiem. Tātad kravas kastei. Tā ir ietilpīga (var ievienot standarta paleti) un izturīga – kravnesība līdz 1,1 tonnai. Tātad mierīgi var iekraut nomedītu alni, kaudzīti kartupeļu maisu vai laminātu trīsistabu dzīvoklim. Tiesa, uz kravas kastes rēķina kabīnei mazliet ir nācies sarauties, taču to jutīs tikai aizmugurē sēdošie; diviem pieaugušiem cilvēkiem tur būs samērā ērti, taču trešais varētu sākt sūdzēties par šaurību.

Kas varētu būt X klases mērķauditorija? Diez vai caurmēra pilsētnieki, jo grūti iedomāties ministrijas klerku vai bankas darbinieku, kam vajadzētu valkāties ar kravas kasti aizmugurē. Savukārt laukos ne kuram katram saimniekpapam X klase būs pa kabatai, bet uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar mežiem un laukiem, drīzāk izvēlēsies lētākas alternatīvas. Tātad atliek turīgi mednieki (sk. rindkopu par kravas kasti un alni) vai turīgi lielsaimnieki. Brāļi Vinteri, varbūt pienācis laiks jaunam auto?

Tikai fakti

Mercedes-Benz X 250d

Dzinējs: 2,3 l. 4 cilindru dīzelis

Jauda / griezes moments: 190 ZS / 450 Nm

Degvielas patēriņš: vidēji 7,7 l / 100 km

Cena: ap 50 000 EUR

Konkurenti

"Nissan Navara"

"Mercedes" X klases asinsradinieks, taču ne tik aristokrātisks kā vācu kundziņš no Štutgartes. Aprīkojuma līmenī mazliet atpaliek no mersedesa, toties arī cena ir zemāka – itin pieklājīgi nokomplektētu "Navara" var dabūt jau par kādiem 40 000 eiro.

"Toyota Hilux"

Pikapu pasaulē "Hilux" vēl arvien ir nezūdoša vērtība. un ne velti tas ir viens no populārākajiem šīs klases automobiļiem, kura galvenais trumpis ir izturība. "Hilux" nespiež uz greznību, tas ir vienkāršs un tāpēc arī salīdzinoši pieejams auto, kas cenas ziņā spēj palīst zem 40 000 eiro latiņas.

"Volkswagen Amarok"

"Volkswagen" pikaps ir jaudīgākais no šā saraksta, taču arī attiecīgi dārgāks -– labā komplektācijā tā cena būs ļoti tuvu 50 000 eiro. Luksusa pikapu nišā "Amarok" droši vien būs X klases tiešākais konkurents.