Krosfita meitene Elīna par muskuļotām sievietēm: “Skaistums ir dažādībā!”

Šodien mums vispār tāda stereotipu laušanas saruna: “Mani vairs neuztrauc uzskats, ka sieviete nevar izskatīties vīrišķīgi, celt visādus smagumus vai būt muskuļota – es jūtos labi tāda, kāda esmu.”

Elīna nāk no Krievijas pierobežas ciemata Baltinavas. Viņa stāsta, ka skolas laikā nodarbojusies ar visu – volejbolu, dziedāšanu, mākslu, bijusi klases aktīviste, taču tādas konkrētas vēlmes nopietni pievērsties sportam nekad nav bijis: “Atceros, ka bērnībā man bija iesauka “bite”. Tikai tagad saprotu iemeslu – mans apaļīgums. Neatceros gan, ka būtu jutusi milzīgus kompleksus par savu ārējo izskatu, taču, kopš nodarbojos ar krosfitu, mīlu sevi daudz vairāk.”

Elīnas krosfita stāsts sākās pirms diviem gadiem: “Es sāku draudzēties ar sportisku puisi, viņam apkārt vienmēr bija meitenes, kas sevi uzturēja formā, un tad vienā brīdī sapratu – paga, man taču arī jāsavācas, citādi palikšu ar garu degunu. Tagad ar šo puisi vairs neesam kopā, bet krosfits mūs vēl joprojām vieno – viņš ir mans treneris, esam daļa no komandas, kas kopīgi veido krosfita zāli Jelgavā. Mēs, krosfiteri, esam kā tāda kopiena – cilvēki, kam patīk individuālais sports, bet tajā pašā laikā trenējas kopā.”

Harmoniju meklējot

Krosfits ir sporta veids, ko var izmantot ikdienā. Meitene stāsta, ka tagad, aizbraucot pie vecmammas uz Baltinavu, bez piepūles spējot nest pārtikas maisus, ūdens spaiņus un malku. Ja nodarbotos ar jogu vai aerobiku, diez vai būtu tik viegli. Taču tas nenozīmē, ka jākļūst par sievieti, kura visu var pati: “Es mācos būt tāda sieviete, kura tomēr izvērtē, kad darīt visu un kad ļaut vīrietim par sevi parūpēties. Mans draugs zina, ka es varu aiznest vissmagākos iepirkumu maisiņus, bet viņš vienalga neliek man to darīt.”

Agrāk Elīna esot sevi ļoti salīdzinājusi ar citiem, arī sportojusi, lai pārspētu savus rezultātus, taču tagad motivācija ir mainījusies: “Man svarīgi, lai iekšēji jūtos priecīga un harmoniska. Ja jūtu, ka treniņu nevajag, ka jūtos slikti, sev to neuzspiežu. Arī sportā galvenais stāsts ir par ego – vai esmu labāks par citiem. Es uzskatu, ka būtiskāka ir laba pašsajūta. Arī dāmām, kam palīdzu trenēties, saku – ja negribi, nenāc uz treniņu. Tomēr tā robeža ir ļoti smalka – kurā brīdī sevi jāpiespiež, kad ļaut atpūsties.”
Elīna trenējas 4–5 reizes nedēļā pa divām vai vairāk stundām. Pašā sākumā viņa uz treniņiem gāja katru dienu. Jebkurā sportā viens no atslēgas vārdiem ir spēja ieklausīties savā ķermenī. Nav jēgas sevi dzīt uz rezultātiem, jāsaprot savs ķermenis, tā var ne tikai izvairīties no liekām traumām, bet arī rast prieku pašā nodarbē. Vissvarīgākā ir patstāvība un iesildīšanās: “Uz zāli nāk vīrieši, kas skatās, kā mēs, dāmas, spējam pacelt milzīgus smagumus, un tad viņi pārpūlas, mēģinot pierādīt, ka arī ir uz to spējīgi.” Krosfits ir process – nevari cerēt, ka uzreiz spēsi pacelt tik, cik iecerējis, vai noskriet garus gabalus neatkarīgi no tā, kāds ir tavs dzimums.

Anatomijas pamati

Elīna mācās Rīgas Stradiņa universitātē par veselības sporta speciālisti. Tas viņai pavēris jaunus horizontus tieši cilvēka anatomijas izpētē. Meitene uzskata, ka ikvienam, kurš nolēmis nopietni pievērsties sportam, nepieciešamas vismaz pamatzināšanas cilvēka anatomijā, fizioloģijā un pārējās šķietami sarežģītās zinātnēs: “Es sāku vairāk izprast, kā darbojas mans ķermenis, kāpēc rodas sāpes un kā tikt ar tām galā. Kā uzturs, ikdienas procesi ietekmē manu fizisko sagatavotību.”

Uzturs, protams, atspoguļojas pašsajūtā, tomēr svarīgāk par akadēmiskajām zināšanām ir spēja ieklausīties savā iekšējā balsī: “Esmu sapratusi, ka attiecībā uz cilvēka veselību vispār ir grūti kaut ko ieteikt. Katra cilvēka ķermenis ir tik individuāls, ka situācijās, ja man kāds jautā – ko ēst, kā sportot, vai lietot uztura bagātinātājus –, izstāstu savu pieredzi un aicinu pamēģināt pašam uz savas ādas. Lai cik gudrs būtu speciālists, viņš nekad nespēs simtprocentīgi pateikt priekšā, kas kuram ir vajadzīgs. Esmu sapratusi: ja uzņemu pietiekami daudz olbaltumvielas, man vairs negribas saldumus; agrāk pēc katra treniņa iedzēru proteīna kokteili, tagad to daru retāk, organisms to vairs nepieprasa. Protams, ir kaut kādas veselīga uztura vadlīnijas, bet detaļas paliek katra paša ziņā.”

Divdesmit trīs gadus vecā sportiste skaidro, ka viedoklis par muskuļotām sievietēm viņai ir krasi mainījies: “Agrāk viebos un domāju – fui, tas nu gan nav glīti, tomēr tagad spēju saskatīt tajā skaistumu. Atminos, biju ciemos pie mammas Anglijā, un skaidrā latviešu valodā sev aiz muguras dzirdēju komentāru: “Šausmas, paskaties, kādas viņai kājas!” Jā, manas kājas ir lielākas nekā citām sievietēm, bet esmu pārliecināta, ka skaistums ir tieši dažādībā. Daudz nepārdzīvoju par komentāriem. Protams, ir dienas, kad tas aizķer, bet tad paretam izraudos un daru tālāk to, kas man sagādā prieku. Negatīvo kritiku uztveru kā mācību, kā iespēju paraudzīties uz to, ko daru, no cita skatupunkta.”

Katram savs

Paralēli krosfitam Elīna nodarbojas ar grafisko dizainu. Uz kreisās rokas viņai ir pašas zīmēts tetovējums. Meitene arī atzīst, ka nākotnē plāno izdaiļot visu roku: “Man vienalga, ja sabiedrība domā, ka sievietei nevajadzētu būt muskuļotai, tetovētai, sportiskai. Skaistums slēpjas tieši dažādībā – kas patīk vienam, tas nepatiks otram. Savam vīrietim es patīku tāda, kāda esmu, un tas ir svarīgākais. Neesmu nākusi šajā pasaulē, lai visiem patiktu!” Kad pajautāju, kādēļ tad esi nākusi šajā pasaulē, Elīna samulst: “Šķiet, agrāk zināju, bet tagad dzīvē ir tāds apstāšanās punkts. Mēģinu sev definēt, kāda ir mana motivācija – dzīvot, trenēties, būt... Laikam tas ir prieks – būt mierā ar sevi, dot prieku citiem, palīdzēt ar savu darbu, zināšanām, pozitīvismu.”

Nākotni Elīna noteikti grib saistīt ar šo sportu, taču ne tikai ar to vien. Viņa vēlas turpināt darboties grafiskā dizaina jomā, iespējams, gūt pieredzi Skandināvijas valstīs – saprast, kas tur notiek krosfita jomā. Apvienot savu māksliniecisko pusi ar sportu. Dzīvot pēc filozofijas, ka viss notiek šodien un šeit, tomēr neaizmirst, ka dažas lietas prasa laiku. Ticēt, ka viss, kas dzīvē notiek, ir ar mērķi.