Vai plaušas ir veselas, ja neliek par sevi manīt?

Daudzos gadījumos tā arī ir. Cilvēkam, protams, vajag šad un tad šo to pārbaudīt – tā ir taisnība, ir iespējamas kādas infekcijas. Bet vispār nevajadzētu justies slimam un nemitīgi baidīties par to, ka varētu būt slims, – tāds nav mans dzīves uzskats.

Bet plaušas var izrādīties slimas, ja es nejūtu neko sliktu? Kas var būt tas, kas notiek bez simptomiem?

Jā, var. Ir slimības, kuras attīstās ļoti pamazām, un jūs tikai ļoti smagā un novēlotā situācijā varat konstatēt, ka ir problēmas. Bet, piemēram, elpas trūkums var būtu arī nesaistīts ar plaušu slimībām, tas var būt saistīts ar sirds slimībām, ar asinsrades slimībām.

Taču plaušas ir orgāns, kurš nepārtraukti ir saistīts ar ārējo vidi. Mūsu dzīve nav iedomājama bez ārējās vides, un šis saistības moments ir gaiss.

Izplatītākās plaušu slimības?

Visizplatītākais nešaubīgi ir bronhīts, un šodien diezgan bieži ir parādījušās arī citas augšējo elpošanas ceļu slimības, kas saistās ar dažādiem vīrusiem. Tie ir rinovīruss, respiratorais sincitiālais vīruss, adenovīruss utt.

Domāju, ka šodien statistika to nerēķina, bet savulaik visvairāk elpceļu slimību dēļ izsniegtās slimības lapas bija Jūrmalā. Pat vairāk nekā Rīgā. Iemesls – mitrs un vēss gaiss. Turklāt mēs ļoti labi zinām, ka Jūrmalā pavasarī ilgāk ir pavēss nekā citās vietās. Kamēr jūra sasilst, paiet laiks.

Un plaušu karsoņi?

Plaušu karsoņi ir daudz retāki nekā bronhīti.

Ar plaušu karsoņiem nav gluži tā, ka vienam metas un otram ne, tad mēs runātu par hronisku plaušu karsoni. Šobrīd tas nemaz tik bieži tā nav, un, ja ir, tad tam ir kāds iemesls, ne tik daudz ārējā vide. Iemesls iekšā pašās plaušās – vai tas ir tīrīšanās process, kas notiek nepārtraukti, jo mēs jau ieelpojam ne absolūti tīru gaisu: tur ir dūmi, putekļi un daudz kas cits. Bronhu drenāža ne visos gadījumos visiem ir vienāda, un pie bronhu drenāžas trūkuma reizēm izveidojas kāds aizsprostojums, un kādā attālākā plaušu daļā veidojas plaušu karsonis.

Kurus no mājas medicīnas paņēmieniem jūs uzskatāt par patiešām efektīviem?

Mums Rietumu medicīna saucas tradicionālā, bet Ķīnā un nosacīti arī Āfrikas valstīs, kā es redzēju Marokā, ļoti daudz ir vietējās tradicionālās medicīnas, ko mēs saucam par netradicionālo. Viņiem ir inhalācijas, speciāli augi, kurus viņi pieliek degunam, atbrīvo deguna ejas un vispār nelieto šos Rietumu asinsvadu sašaurinātājus, lai tādā veidā uzlabotu gaisa caurplūsmu. Mēs lietojam plaši un daudz. Acīmredzot cilvēkiem patīk knibināt degunā tos sausos aplikumus, kas rodas tieši pie asinsvadu sašaurināšanas līdzekļiem. Ko arī ausu-kakla-deguna ārsts saka, ka nu nevajadzētu tos tik daudz lietot, kā lieto! Bet cilvēkam gribas labi justies, un viņš tos lieto.

Bet ar augu valsti daudz ko var saistīt. Viss galu galā ir sācies no augu valsts – kaut vai kokakola, kas daudziem nepatīk. Tās sākums, ko esmu skaidri un gaiši redzējis kokakolas muzejā Atlantā, ir augs, ko pārdeva aptiekā kā tonizējošu dzērienu, un cilvēki ar prieku un patiku lietoja. Šodien daudziem tas nepatīk, jo cilvēks ir mainījis lietošanas būtību – ir salicis cukuru, lieto neadekvātus daudzumus.

Tas attiecas uz ļoti dažādām dabas vielām, kuras cilvēks ir sācis lietot ar vienu domu, droši vien sākumā tā pat ir bijusi simptomu likvidēšana – kaut vai tā pati tabakas lapa kādreiz ir lietota kā pretsāpju līdzeklis vai stresa samazinātājs. Vēlāk mēs esam uzzinājuši visas tās problēmas, kas ar tās lietošanu saistās, – gan ar atkarībām, gan ar plaušu slimībām utt. Kādreiz astmas slimnieki smēķēja arī efedrīna derivātus, dabas produktu, ko izmantoja, lai paplašinātu bronhus. Dzīve gāja uz priekšu, no tā atteicās, pieņēma citus un labākus variantus, un paldies dievam, ka tā.

Pats kādreiz esat kādu cigareti izpīpējis?

Jā, protams!

Arī ikdienā esat smēķējis?

Ja jūs man jautājat, kāpēc esmu to darījis, es varu pateikt skaidri un gaiši: ikdienā esmu to darījis tikai tāpēc, ka vienmēr jaunības periodā ir cilvēki, kas aicina pievienoties, un kurš jauns cilvēks atteiksies no kompānijas?

Socializēšanās?

Jā! Bet ir bijušas arī citas situācijas… Studiju laikā bija anatomijas kurss, un bija jāiet uz morgu skatīties sekcijas. Varētu teikt, ka tas ir diezgan iespaidīgi. Īpaši tiem cilvēkiem, kuri ir darījuši pašnāvības, parasti viņi ir bijuši alkohola reibumā vai labi paēduši, un tad, kad atver kuņģi, zināt, nav patīkami…

Otra lieta – sākot darbu Stradiņos, vajadzēja pa nakti no viena slimnīcas stūra doties uz otru – uz morga stūri. Nu tad, zināt, kad atnāk atpakaļ, tad visi ir drusku sakreņķējušies, stresiņš ir. Tāpēc varu godīgi teikt: jā, kādus pāris gadus sava darba sākumā es epizodiski esmu uzsmēķējis.

Pirms tam jau bijāt redzējis smēķētāja plaušas?

Nē, nebiju! To es šodien uzskatu par vienu no lielākajām nepieciešamībām – anatomijas stundās skolēniem vajadzētu šīs plaušas parādīt anatomijas muzejā. Plaušas jau nemainās pēc vienas uzsmēķēšanas. Arī ne pēc gada un diviem. Plaušas sāk mainīties pēc regulāras smēķēšanas ilgtermiņā – pārliecinoši droši mēs sakām, ka tie ir apmēram 20 gadi, jo tad jau mainās konkrēti plaušu tilpumi un izelpas ātrumi. Pavisam vienkāršā valodā sakot, pirkstu gali tam cilvēkam, kurš strādā ar pildspalvu vai datoru, un tam, kurš strādā par galdnieku, ir ar būtiski atšķirīgu ādas biezumu. Tas pats ir elpceļos – regulāri dodot kairinājumu ar dūmiem, kuros ir iekšā arī darva un simtiem dažādu degšanas produktu, tie visi lēnām tur nosēžas. Gluži tāpat kā skurstenī.

Kādas tad izskatās tās smēķētāja plaušas?

Stipri tumšākas par veselīgi sārtajām plaušām. Protams, tur ir arī cits moments, ko pārliecinoši var redzēt muzejā, – veidojas emfizēma jeb plaušu audu izmaiņas: plaušas paliek mazelastīgas, plānas, nelaiž vairs cauri skābekli. Ļoti mainās.

Un kādas tām ir cerības atjaunoties?

Nekādas. Ja smēķēšanas laiks ir virs 20 gadiem, tad plaušas nekādi neatjaunojas. Un arī audu elasticāte mums dzīves laikā mazliet samazinās līdz ar gadiem. To var saukt arī par sklerotizēšanās procesu. Asinsvados ir viens un arī elpceļos ir līdzīgs process. Atjaunināt ir ārkārtīgi sarežģīti.

Tam, kurš ilgāk par 20 gadiem smēķējis, vairs pat nav jēgas atmest?

Nē, tā es nesaku! Tā galīgi nevar teikt, jo atkal – mēs nedrīkstam skatīties uz šo lietu šauri. Ja runājam par smēķēšanu, mums jāsaprot, ka nikotīns ir tas, kas ietekmē visvairāk asinsvadus, un mēs zinām, ka šodien smēķētājiem liek stentus, un viņi izbēg no infarkta – tā ir taisnība. Bet elpceļos lielākā problēma no cigaretēm ir darva. Darva un visi degšanas produkti – tie ietekmē visvairāk, un elpceļus ir visgrūtāk atjaunot.

Meklēdams risinājumu saviem pacientiem, sāku pētīt jaunos smēķēšanas rīkus un secināju, ka ir vērts viņiem ieteikt aizstāt cigaretes ar šiem tabakas izstrādājumiem, kuru pamatā aizvien ir nikotīns, taču nav degšanas procesa, piemēram, e-cigaretēs, karsējamās tabakas ierīcēs vai nikotīna spilventiņos.

Protams, nikotīns sekmē dažādas sirds un asinsvadu kaites, taču vismaz tiek mazinātas elpceļu problēmas, kas ir tradicionālo cigarešu smēķētājiem.

Lai gan noteikti atbalstu, ka nevajag smēķēt nekādus izstrādājumus, taču savā praksē redzu – tiem pacientiem, kuri pārgājuši no cigaretēm uz alternatīvajiem produktiem, tiešām ir kļuvis vieglāk un ir mazinājušās elpceļu veselības problēmas. Turklāt viņi paši priecājas, ka vairs nepiekūpina telpas ar cigarešu dūmiem.

Jebkurā gadījumā es vienmēr saku – vajag pārtraukt smēķēšanu. Vai, ja nevar – ir cilvēki, kam tas process patīk, kam pat nav tik svarīgs tas nikotīns, – ir jāmēģina aizvietot ar kaut ko vieglāku, ar mazāk kaitīgu. Plus kustības, treniņi. Pie kustības plaušas tīrīšanās ir nesalīdzināmi labāka!

Vai tā e-cigarete tomēr ir labāka par parasto?

Uf…

Vēl jau ir sākusies arī zelējamā tabaka…

Es vienmēr esmu teicis to: no mana viedokļa neviens nikotīns nav labs! Neviens. Tas cilvēkam neder. Ja pārejam pie jautājuma par izvēli – e-cigareti vai parasto –, jā, es gadiem ilgi esmu ieteicis mazināt smēķēšanu vai pāriet uz e-cigareti: pirmkārt, nav degšanas, otrkārt, neesmu ļoti iedziļinājies, bet, kā saprotu, nikotīna devas ir atšķirīgas. Līdz ar to, ja nikotīna deva atšķiras, to var mēģināt pamazām samazināt, un noteikti, ja grib pārtraukt smēķēšanu, tad ir jāliek kaut kas vietā. Un es gribētu teikt, ka, nē, tā nevar būt tikai un vienīgi piparmētru ledene vai kas cits, – ir jāliek vietā kustība! Un man ir tāda īpatnība, par kuru man droši vien nepiedos daudzas medicīnas firmas, – es gandrīz nekad neiesaku smēķēšanas atmetējiem medikamentus, kas galvenokārt ietekmē nervu sistēmu, kas mēģina samazināt stresu.

Vienmēr esmu teicis, ka tā ir drusku kabatas iztukšošana, jo efekts ir tikai tad, ja cilvēks pats pieņem lēmumu. Pieņem lēmumu – es vairs nesmēķēšu! –, un viņš savu lieko stresu, kas dažreiz moka pārslodzes dēļ, iztīra ar fizisku kustību.

Vienmēr esmu teicis: mēģiniet samazināt un, ja jums ir pietiekami rakstura, apņemieties un ar dzimšanas dienu – savu vai bērnu – vai līdz ar Jauno gadu pārtrauciet smēķēt! Un vienmēr esmu teicis: vai jūs gribētu, lai jūsu bērns smēķē? Tad cilvēki parasti saka to, ko viņi domā. Nu, tad kāpēc jūs gribat rādīt viņiem šo piemēru? Jo situācijā, kas pašreiz virmo gaisā attiecībā uz jauniešiem un jaunajiem inhalāciju veidiem, ir jāsaprot: ja grib, lai bērni mazāk smēķē, pirmā un galvenā atbildība ir vecākiem un ģimenei. Un tur ir trīs momenti.

Pirmais – esi piemērs! Otrais – apzinies, cik tu dod kabatas naudu, un to kontrolē, un trešais – par ģimeni, ir vajadzīgas pārrunas, ir vajadzīgs skaidrojums bērnam, jo skaidrojot bērns domā. Jā, vecākiem viņš uzreiz varbūt netic, bet priekš tam ir skola ar interaktīvu apmācības stilu. Ļoti daudzos pasaules muzejos esmu redzējis, kā klases iet un mācās.

Varat pateikt kā špikeri, ko bērnam teikt?

Viens no Amerikas piemēriem – esmu bijis dažos štatos, kur ar interesi ievēroju, ka cilvēki publiski ļoti maz smēķē. Esmu jautājis, kāpēc tā ir, un cilvēki saka skaidri un gaiši: mums tā bija liela problēma, un mēs darījām divas lietas – depresīvajos rajonos, viens no tiem ir Hārlema, piemēram, mēģinājām ieviest fitnesa klubus, dažādus sociāli noderīgus pasākumus un mainījām vidi. Tad puikas spēlē basketbolu, brauc pa riteņu trekiem utt. Izveido vidi, un bērns tur atrodas vairāk, viņam ir, ar ko nodarboties.

Bet vecāki viņam saka: ja tu smēķē, tu parēķini – tu vari nebūt veiksmīgs cilvēks! Ā, tu smēķē, tev laikam mājās iet grūti… Tev arī naudiņas laikam būs pamaz … Tu jau esi neveiksminieks nosacīti, tu būsi atkarīgs, tu nevarēsi tikt vaļā no smēķēšanas. Kuram gan gribas būt neveiksminiekam?

Smēķēšana galu galā ir naudas zaudējums, nešaubīgi! Vai tas ir alkohols, smēķēšana, azartspēles, narkotikas – visi tie ir naudas zaudējumi, un tas ir neveiksmīgs cilvēks.

Bet galvenais, protams, nerādīt sliktu piemēru.

Plaušām viennozīmīgi cigaretes ir sliktākais?

Manā skatījumā – noteikti! Jo tas ir degšanas process. Darva – tā nosaka situāciju elpceļos.

Ko kovids ir nodarījis cilvēku plaušām? Sekas ir jūtamas?

Jā, nešaubīgi. Man jāsaka, esmu bijis nosacītā opozīcijā pat publiski un neesmu kautrējies teikt. Viena lieta – ir jāsaprot, ko dara respiratorais vīruss šūnu līmenī. Kovida infekcijas ārstēšana ir jāsāk pirmajā otrajā dienā. Ja to neizdara, tad ārkārtīgi pieaug miršanas procents. Manā uzskatā kovids pierādīja, ka medicīnas mākslas izzušana nav labs moments – nav labi dzīvot tikai pēc vadlīnijām… Kādas bija dotas ģimenes ārstiem un speciālistiem.

Par plaušu vēzi – arī sākumā ir nesāpīgs?

Dažreiz ļoti ilgi nevar just.

Tad kā to atklāj?

Pamatā radioloģiski.

Bet kā cilvēks vispār nonāk līdz ārstam?

Tad, kad ir sūdzības, tas jau ir ļoti ielaists process. Situācijas ir dažādas, bet lielākoties tā ir radioloģiska kontrole, ar kuras palīdzību kontrolē riska grupas pacientus – tos pašus smēķētājus. Bet plaušu vēzis var būt arī nesmēķētājiem, par to nav šaubu, ar to jārēķinās. Tagad tas daudzos gadījumos ir ģimenes ārsta kompetencē – izdarīt savlaicīgu kontroli.

Kuru plaušu kaiti jūs vislabāk pārzināt?

Ir tā – katram ārstam kaut kas dzīves laikā “pielīp” vairāk. Man sakarā ar astmas pacientu braucieniem uz kalniem un arī organizējot astmas slimnieku biedrību visvairāk ir bijis šo astmas slimnieku.

Bet paralēli tam ir šie vecie smēķētāji – bezgala daudz! Un viņi, jāsaka, dažreiz dakteriem rada tādu zināmu nogurumu, jo ir diezgan depresīvi strādāt ar šo slimnieku grupu, jo tu apzinies, ka neko lielu nevari izdarīt. Tu vari atvieglot viņa situāciju un mēģināt vienādi, otrādi un vēl kādā variantā, un tas arī viss. Tu skaidri un gaiši zini, ka tad, ja viņš nebūs līdzestīgs, efekta faktiski nebūs nemaz.

Agrāk es viņus tā kā drusku baidīju, ka viņiem būs infarkts, tad viņi vismaz kaut cik sabijās. Bet tagad ir stenti, un profesors Ērglis, kardiologs, savukārt saka: es jau viņus baidu ar tavu problēmu! Viņam patiesībā šodien ir labāka situācija, jo viņš ar to asinsvadu tiek galā, kamēr es ar šo tēmu vairs netieku lāgā galā…

Var uzlikt vecuma ierobežojumus tabakas lietošanai, tam es piekrītu, vispār jau atkarība ir vispretīgākais, kas var būt. Bet aizliegt vienkārši visu nevar – tā nav metode.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".

Deputāti vienojas atļaut tirgot e-cigarešu šķidrumus un tabakas aizvietotājus ar tabakas aromātu