Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa izvērtējot 2011. gada otrā ceturkšņa (aprīlis – jūnijs) notikumus Latvijas vizuālajā mākslā 2012. gada balvai nominējusi:

* Ivaru Drulli

par personālizstādi „Balstīts uz patiesiem notikumiem” galerijā „Alma” (28. aprīlis – 10. jūnijs).

Mākslas kritiķis Vilnis Vējš par šo izstādi saka: „Spilgta iztēle, paradoksāla domu gaita un izkopta stilizācija darbos aktualizē sabiedrībai svarīgus jautājumus. Izstāde ir būtisks pienesums lokālajā tēlniecības ainā, paplašinot tās izteiksmes iespējas laikmetīgas formas un tematikas virzienos. Darbi spētu uzrunāt plašu skatītāju loku”;

* Andreju Grantu

par personālizstādi „Fotogrāfijas 1980–2010” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (1. aprīlis – 22. maijs).

Mākslas zinātniece Laima Slava izvēli pamato šādi: „Granta personālizstāde atgādina par fotogrāfijas pārsteidzošo spēju vienā dokumentāli tvertā kadrā radīt daudzu realitātes iespēju klātbūtni kā dzīves noslēpuma atslēgu. Tajās piedalās konkrētā laika un telpas faktūra, taču reizē it kā darbojas pieslēgums „nulles laikam”. Tādēļ pārsteidzošā kārtā viņa Latvija, tāpat draugi, radi un paziņas ir gan tiešo ģeopolitiski, etniski, sociāli iezīmēto laika realitāšu paudēji, gan mūžības kvalitāšu nesēji. Šis ieraudzītais un nofiksētais, un skatītājam tādējādi pieejamais starpsolis no konkrētā mirkļa uz citas eksistences telpu Granta fotogrāfijās ir to īpašā zīme un vērtība” un

* Hariju Brantu

par zīmējumu izstādi „Portreti” galerijā „Māksla XO” (9. jūnijs – 5. jūlijs).

Vilnis Vējš teic: „Harija Branta jau ilgstošā pievēršanās portreta žanram ir rezultējusies ar vērā ņemamu jaunu darbu skaitu un kvalitāti. Katrs no izstādītajiem portretiem pārliecina ne vien par retu talantu un nevainojamu profesionalitāti, bet arī par atbrīvotu spēju ģenerēt spilgtus tēlus. Tas ir īpaši nozīmīgi tradicionālā žanrā un tehnikā, kurā, šķiet, iespējamas vien variācijas par jau zināmo. Branta stilizētāja spējas ir tik spožas, ka rada mānīgu iespaidu, it kā viņa radītie personāži ir „klasiski” (tiražēti filmās, attēlos), tomēr tādā veidā prezentējas tipiski laikmetīga, sintezējoša, komentējoša jaunrade.”

Prestižā balva

Purvīša balva, kas dibināta 2008. gadā, tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu.

Pirmo Purvīša balvu 2009. gada februārī saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Otro Purvīša balvu šī gada februārī saņēma Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”.

2012. gada Purvīša balvai, kuru pasniegs 2013. gadā, bez jau minētajiem šī gada otrā ceturkšņa nominantiem par pirmā ceturkšņa veikumu ir gratulēta Anna Heinrihsona par izstādi „Vecums” galerijā „Māksla XO”, Gints Gabrāns par izstādi „Asinsgaisma” galerijā „Alma” un Tatjana Krivenkova par izstādi „Gaismas atdalīšana no tumsas” galerijā „Māklsa XO”.

Purvīša balvas neatkarīgie eksperti, kuri reizi ceturksnī izvirza balvas nominantus ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš, mākslas kritiķis Jānis Borgs, Laikmetīgā mākslas centra direktore Solvita Krese un mākslas zinātniece, izdevniecības „Neputns” galvenā redaktore Laima Slava.

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Evija Trifanova/ LETA

Valsts budžetam pārplīsis rāvējslēdzējs: skaidrojam, kāpēc finanšu ministrs mainījis ceremoniālos portfeļus un kas čemodāniņā iekšā. FOTO