Kailpelde vairo pašapziņu

Pirms peldkostīmu ieviešanas visi peldējās kaili, taču arī tagad vismaz puse no mums vismaz reizi mūžā ir peldējušies pa pliko. Vieniem tas ir tradicionāls Jāņu nakts rituāls, citiem romantisks pāra piedzīvojums, vēl citiem apzināta labsajūtas prakse.

Mūsdienās gan peldēšanās kailam ir diezgan drosmīgs solis, jo lielākoties visur publiskās vietās tas ir aizliegts, taču gandrīz katrā valstī ir kāda oficiāla nūdistu pludmale kā, piemēram, Minhenē populārā Angļu dārza ziemeļdaļa vai Sarkanā pludmale Krētā, Grieķijā. Tūrisms piedāvā aizvien vairāk šādu vietu, jo kailpeldes ar katru dienu kļūst populārākas. Kāpēc? Pasaulē, kur mūsu uzvedību un priekšstatus par sevi bieži vien diktē sabiedrības normas, kailpeldi jeb peldēšanos kailam dabiskās ūdenstilpēs uzskata par darbību, kas ļauj atbrīvoties. Peldēšanās kailam ir piedzīvojums, kas rada saviļņojumu, pacilātību un juteklisku baudu, kā arī nodrošina pārsteidzošus veselības uzlabojumus. Zinātnieki īpaši izceļ kailpeldes radīto laimes izjūtu un fizisku un garīgu atbrīvotību.

Nepatika par sava ķermeņa izskatu ir nopietna globāla problēma, kas negatīvi ietekmē apmierinātību ar dzīvi. Izteikti vairāki apgalvojumi par iespējamiem psiholoģiskiem ieguvumiem, kādus var sniegt natūristu aktivitātes, taču tam veltīts ļoti maz empīrisko pētījumu. Natūrisms jeb nūdisms ir dzīvesstila kustība, kas aizstāv, reklamē un praktizē kailumu (bez erotikas pieskaņas) gan privātajā, gan publiskajā telpā, un peldēšanās kailam ir daļa no šīs kustības.

2017. gadā žurnālā Journal of Happiness Studies publicēts pētījumu pārskats, kas liecina, ka līdzdalība natūristu atpūtas aktivitātēs pozitīvi ietekmē pašapziņu un dzīves kvalitāti. Pētnieki secināja, ka aktīvāka līdzdalība natūristu aktivitātēs bija saistīta ar lielāku apmierinātību ar dzīvi un to radīja augstāks pašvērtējums un pozitīvāka sava ķermeņa uztvere. Interesanti, ka šajā pārskatā apskatīti arī iepriekšējie pētījumi par ietekmi, kādu uz bērniem atstāj vecāku kailums. Pētnieki atklāja, ka bērniem, kuri bērnībā bija redzējuši savus vecākus kailus, vēlāk bija mazāks risks, ka viņi lietos narkotikas, un šie bērni sevi labāk pieņēma.

Kailpelde var radīt dziļu atbrīvotību, veicināt sevis pieņemšanu, vairot pašapziņu un garīgo labsajūtu. Peldēšanās pa pliko ļauj mums nomest sabiedrības ierobežojumus un atjaunot saikni ar savu ķermeni un vidi.

Galvenie ieguvumi

● Labāka asinsrite. Peldēšanās bez peldkostīma, kas parasti cieši ieskauj ķermeni, var uzlabot asinsriti, veicinot labāku sirds un asinsvadu veselību. Sajūtot ūdens apskāvienus “bez šķēršļiem”, kā otru ādu, samazinās arī stress.

● Dabīgs pīlings un detoksikācija. Ūdens un gaisa kombinācija maigi masē un noloba ādas virskārtu, padarot to svaigāku un spirgtāku. Bez peldkostīma ķermenim ir vieglāk atbrīvoties no toksīniem, jo ciešs apģērbs traucē cirkulācijai, kas var nomākt arī toksīnu izvadīšanu.

● Pašapziņas celšanās. Kailuma pieņemšana var uzlabot ķermeņa pozitīvu uztveri, tādējādi stiprinot pašapziņu un veicinot sevis pieņemšanu.

● Brīvība un atbrīvošanās. Brīvības izjūta, kas rodas, atsakoties no sabiedrības diktētiem ierobežojumiem un pieņemot kailumu, var veicināt dziļāku saikni ar dabu un sevi pašu.

● Stiprākas attiecības. Peldoties kailiem kopā ar draugiem vai partneriem, var izveidot unikālas un intīmas saites, kuru pamatā ir uzticēšanās, kad esam neaizsargātā stāvoklī.

Peldēšana “zvaigznītē” samazina stresu

Tieši šodien peldes beigās, kā ierasts, atlaidos uz muguras ar izplestām rokām un kājām, iegremdējot galvu pāri ausīm ūdenī, un ļāvos lēnai straumei kā pludiņš. Zilajās debesīs kā vates pikuči bija samesti daži mākoņi, un pēkšņi man tieši pāri laidās gulbju pāris – varēju labi redzēt to pievilktās pleznas un vēderus. Uzjautrinoši!

Peldēšana “zvaigznītē”, kā mēdz dēvēt līdzsvarotu ķermeņa slīdēšanu pa ūdens virsmu, izdodas ne visiem. Knifs slēpjas ne tik daudz tehnikā kā ļaušanās izjūtā, kopībā ar ūdeni, kad peldētāja veiklība un spējas, viņa ego paliek otrajā plānā, bet priekšplānā izvirzās kaut kas garīgāks un pamatīgāks. Tā ir iespēja būt vienotam ar dabu, vienalga, vai peldat pa dienu, kad pāri lido kaijas, vai naktī ar zvaigžņu miriādēm, vai jūsu acis ir vaļā vai ciet. Gulēšana uz ūdens virsmas “zvaigznītē” ir iespēja klusumam un pirmatnējībai vēl dziļāk nosēsties zemapziņā, uztvert savu vietu Visumā kā kaut ko ļoti mazu un tomēr pilnībā brīnišķīgu. Tas ir veids, kā izmantot savu ķermeni, lai tuvinātos prātam un līdz ar to izjustu, ka esība ir kas vairāk par fizisku būšanu.

Parasti peldēšana “zvaigznītē” upē vai jūrā ir drīzāk relaksācijas, ne dziedniecisks pasākums, jo ārējā pasaule tomēr ielaužas mūsu apziņā un neļauj dziļi ieklausīties sevī un nodoties pārdomām. Taču pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados amerikāņu neirozinātnieks, psihoanalītiķis, psihonauts, filozofs, rakstnieks un izgudrotājs, kā arī slavens delfīnu pētnieks Dr. Džons K. Lilijs izgudroja slēgtu floutinga kameru, kurā tās lietotājs ir izolēts no gandrīz visiem ārējiem stimuliem. Mūsdienās šādas floutinga jeb sensorās deprivācijas kameras tiek izmantotas meditācijā un relaksācijā un lietotas alternatīvajā medicīnā kā ierobežota vides stimulācijas tehnika (R.E.S.T. - Restricted Environmental Stimulation Technique). Šīs terapijas pamatā ir gulēšana uz muguras gaismas, skaņu un smaržu necaurlaidīgā tvertnē ar 30–40 cm seklu sālsūdeni, kas efektīvi palielina ūdens blīvumu un neļauj cilvēkam grimt. Parasti ūdens ir piesātināts ar Epsomas sāli, kas ir patīkams un nekairina ādu. Ķermenis, ūdens un gaiss ir vienādā temperatūrā (36,8 °C), tāpēc peldēšanās laikā kādā brīdī vairs nav iespējams noteikt robežas, kur beidzas viens un sākas cits.

Sensorā deprivācija – daļēja vai pilnīga ārējās ietekmes pārtraukšana uz vienu vai vairākiem sajūtu orgāniem – ļauj samazināt nervu impulsu pievadi centrālajā nervu sistēmā. Tādējādi floutings šādā kamerā sniedz iespēju baudīt nebijušas sajūtas, kad ķermenis atrodas pilnīgā tumsā un klusumā bezsvara stāvoklī, nemanāmi slīd pa ūdens virsmu un jūt negaidītus un vieglus pieskārienus. Floutings palīdz arī hroniska noguruma, bezmiega, stresa, trauksmes, pārslodzes, migrēnas, muguras sāpju, krampju, veģetatīvās sistēmas traucējumu gadījumā. Jau pēc pirmā seansa var samazināties stress un nogurums, uzlaboties miegs, atslābt muskuļi, pāriet ar stresu saistītas problēmas kā muguras muskuļu un plecu sāpes, uzlaboties pašsajūta.

Floutinga kameras ir daudzu pētījumu objekts, it sevišķi modernajā neirozinātnē, kas atzīst, ka cilvēka radošās pieredzes izpēte un zināšanas par paplašinātu un mistisku apziņu joprojām ir tikai pirmsākumā.

Zviedrijas Kārlstades Universitātes Cilvēka veiktspējas laboratorijā pētījumi saistībā ar floutinga kameru veikti jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Zviedru pētnieki secinājuši, ka pēc floutinga cilvēki jūtas laimīgāki, labāk guļ un viņiem ir mazāka nepieciešamība lietot alkoholu un medikamentus. Daži pētījumi uzrādījuši, ka tiem, kas hroniska muskuļu sasprindzinājuma dēļ cieš sāpes, tās samazinās, tāpat ir mazāka trauksme, depresija un stress, kā arī jūtams enerģijas pieplūdums.

Floutinga kamera tomēr visiem var nebūt piemērota, teiksim, cilvēkiem, kam mazās noslēgtās telpās rodas klaustrofobiska sajūta. Taču peldēšana “zvaigznītē” kādā dabiskā ūdenstilpē var lieliski aizstāt šo terapiju.

Galvenie ieguvumi

● Muskuļu sāpju un sasprindzinājuma samazināšanās. Bezsvara stāvoklis mazina spiedienu uz muskuļiem, tāpēc atvieglo muskuļu sāpes. Savukārt ar magniju bagātīgais Epsomas sāls, kas ir kameras ūdenī, var nozīmīgi samazināt muskuļu sasprindzinājumu un krampjus.

● Hronisku sāpju atvieglojums. Floutings var būtiski samazināt dažādu veidu hroniskas sāpes, tostarp galvassāpes un migrēnu, jo sensorā izolācija un dziļa relaksācija stimulē endorfīnu izdalīšanos, kuri nodrošina dabisku sāpju atvieglojumu. Turklāt migrēnas gadījumi bieži tiek saistīti ar magnija trūkumu.

● Labāks miegs. Pateicoties hronisku sāpju samazinājumam, ko nodrošina floutings, uzlabojas miega kvalitāte un ilgums, kas savukārt veicina dziedināšanās procesus.

● Stresa, depresijas, trauksmes simptomu samazinājums. Floutings var ierobežot kortizola ražošanu un hronisku stresu, tas ļauj pazemināt asinsspiedienu un nomierināt sirdsdarbību. Tādējādi uzlabojas pašsajūta un ilgākā laikā arī dzīves kvalitāte.

● Meditatīva pieredze. Daudzi cilvēki raksturo savu stāvokli floutinga tvertnē kā kaut ko starp nomodu un miegu. Atpūtas un relaksācijas izjūta ir tik izteikta, ka ļauj ķermenim atjaunot relaksācijas reakcijas, ko mēs savā saspringtajā dzīvē bieži zaudējam. Atpūta floutinga tvertnē rada smalki mainītas apziņas izjūtu – esošā brīža vai apzinātības pieredzi, kas ir pretstats parastajiem stresa stāvokļiem.

Snorkelēšana stiprina muskuļus

Uzskata, ka snorkelēšanu – peldēšanu zem ūdens, kad lieto elpošanas caurulīti un masku – izgudrojis Leonardo da Vinči. Parasti to uzskatām par bērnu izklaidi vai dienvidzemju ceļojumu atrakciju, tomēr snorkelēšana nav tikai zemūdens pasaules vērošana. Tā var sniegt lielu labumu veselībai, tāpēc to vajadzētu vērtēt kā lielisku vasaras fizisko aktivitāti.

Viens no lielākajiem snorkelēšanas plusiem – tas ir zemas intensitātes treniņš, kurā tiek nodarbinātas galvenās muskuļu grupas bez pārmērīgas slodzes uz locītavām. Līdzīgi kā peldēšana, snorkelēšana ļauj brīvi pārvietoties ūdenī, nejūtot ķermeņa svaru un tādējādi nepārpūlot locītavas. Tas padara snorkelēšanu par ideālu vingrinājumu cilvēkiem, kam bijušas locītavu traumas vai sāpes, kā arī tiem, kas vēlas izvairīties no to traumēšanās. Snorkelēšana var nodrošināt ķermenim atpūtu, vienlaikus uzturot to labā fiziskā formā. Vēl labāk – snorkelēt var arī cilvēki, kas nav perfekti peldētāji. Būtībā snorkelēšana ir ūdens virsmas sporta veids, kas galvenokārt ietver floutingu un prasa ļoti maz (ja vispār) reālas peldēšanas. Daudzi nepeldētāji regulāri snorkelē, protams, attiecīgi sagatavojoties un ievērojot drošību.

Galvenie ieguvumi

● Muskuļu un locītavu spēcināšana. Tā kā ūdens atvieglo spiedienu uz locītavām, snorkelēšana ir labs veids, kā uzlabot to kustīgumu un elastīgumu un samazināt locītavu stīvumu. Snorkelēšana ieteicama pat cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem un var būt sevišķi noderīga tiem, kas cieš no kakla osteohondrozes. Kāju un roku kustības liek galvenajām muskuļu grupām darboties pret dabisko ūdens plūsmu.

Snorkelēšana ar pleznām nodrošina vēl labāku kāju treniņu, jo pleznas rada lielāku pretestību. Lai tiktu uz priekšu, kājas kustinām stiprāk un ātrāk, tādējādi stiprinot muskuļus, kā arī sadedzinot taukus.

● Plaušu darbības uzlabojums. Elpojot caur snorkelēšanas cauruli, ir jākontrolē sava elpa. Šis vingrinājums uzlabo plaušu kapacitāti un plaušu darbības efektivitāti un palielina to spēju aizturēt skābekli. Plaušu stiprināšana ar regulāru snorkelēšanu veicina labākas elpošanas funkcijas, uzlabo skābekļa cirkulāciju visā ķermenī un kopumā atbalsta plaušu veselību.

● Sirds un asinsvadu stiprināšana. Kā zemas intensitātes treniņš snorkelēšana ļauj uzlabot sirds un asinsvadu veselību, jo palielina sirdsdarbības ātrumu un stiprina sirds muskuli. Tas savukārt samazina ar sirdi saistītu problēmu, piemēram, sirds slimību, augsta asinsspiediena un augsta holesterīna līmeņa, risku.

● Labāka koncentrēšanās. Kā visas aktivitātes, kuru laikā izdalās vairāk endorfīnu, arī snorkelēšana veicina garīgo veselību un uzlabo garastāvokli. Taču tai ir arī savas priekšrocības – atrodoties zem ūdens, nepieciešams koncentrēties un sekot līdzi apkārtnei, lai nepazaudētu cilvēkus, ar kuriem kopā snorkelē. Snorkelēšana ir ūdens aktivitāte, kas ļauj attīstīt šīs prasmes un vienlaikus baudīt nepārspējamus zemūdens pasaules skatus.

Ūdenskrituma masāža uzlabo izskatu

Tovasar ūdeņi bija ļoti nokritušies, un mēs stundām sēdējām zem Ventas rumbas, ļaujoties šā ūdenskrituma masāžai. Kaut arī mums ir Eiropas platākais ūdenskritums, Latvija nav ūdenskritumu zeme. Šādu procedūru parasti baudām peldbaseinos, kur ir ierīkotas ūdens kaskādes, vai ārzemju ceļojumos.

Ūdenskritumi sniedz maigu masāžu pleciem, kaklam un mugurai, taču dabiska hidromasāža, paejot zem ūdenskrituma un ļaujoties krītošā ūdens masai, var būt arī riskanta – tā var nogāzt no kājām vai pat sadauzīt.

Japānā pastāv tūkstoš gadus sena budistu prakse – takiguio –, ko var saukt par ekstrēmu meditācijas formu vai ļoti īpašu un bīstamu treniņu. Tā vietā, lai mūki sēdētu templī un meditētu, takiguio rituāls prasa nostāties zem augsta ūdenskrituma un ļauties krītošajam ūdenim, kas parasti ir ļoti auksts, ap 15 grādiem. Šo praksi izmanto, lai pārbaudītu savas robežas, garīgo un fizisko spēku, kā arī lai no jauna sevi atklātu ekstremālos apstākļos. Būtībā takiguio uzskata par dvēseles attīrīšanas rituālu, neveiksmes aizbiedēšanu un tuvināšanos dabas dieviem. Lai gan brīdis, paejot zem auksta ūdens, nav patīkams, cilvēki, kas to piedzīvojuši, apliecina, ka pēc tam jūtas spirgti, rāmāki, distancējušies no mazajām ikdienas problēmām un ieguvuši jaunu sparu. Vai gan citādi takiguio būtu ne tikai izdzīvojis līdz mūsdienām, bet arī piesaistījis daudz drosmīgu tūristu?

Ne velti ūdenskritumi ir populārs tūrisma galamērķis – no ūdenskrituma var gūt labumu arī tad, ja uz to vienkārši lūkojas. Dabas skati mūs ietekmē pozitīvi, taču beidzamajā laikā zinātnieki secinājuši, ka dažādas ainavas var ietekmēt atšķirīgi. Piemēram, meža ainavai ir relaksējošs un nomierinošs efekts salīdzinājumā ar pilsētas skatiem. Attiecībā uz ūdenskritumiem – nesen japāņu pētnieki testēja 27 jaunu sieviešu fizioloģiskās un psiholoģiskās reakcijas, kad viņas vēroja ūdenskrituma attēlus un pilsētas skatus. Rezultāti liecināja, ka, skatoties uz ūdenskrituma attēlu salīdzinājumā ar skatīšanos uz pilsētas attēlu, palielinājās simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte, radās patīkams, relaksējošs iespaids un uzlabojās garastāvoklis. Zinātnieki secināja, ka “vizuālais kontakts ar ūdenskrituma attēlu fizioloģiski aktivizēja simpātiskās nervu sistēmas darbību un psiholoģiski raisīja pozitīvas noskaņas un izjūtas”.

Galvenie ieguvumi

● Uzlabota asinsrite. Kā ikviens hidromasāžas veids, arī ūdenskritums spēj veicināt asinsriti, un hidromasāžas priekšrocība ir tās spēja uzlabot asinsriti vēl vairāk, nekā to nodrošina parasta masāža. Ūdens strūklu spiediens, stimulējot asinsriti, efektīvi piegādā organismam skābekli un barības vielas – tas ne tikai uzlabo ādas veselību, bet arī palīdz ātrāk atjaunot muskuļus pēc treniņiem.

● Limfodrenāžas veicināšana. Limfātiskajai sistēmai ir galvenā loma ķermeņa detoksikācijā, un hidromasāža var būt noderīga tās atbalstīšanā. Ūdens strūklas ar savu spiedienu stimulē limfas šķidruma kustību un palīdz organismam efektīvāk atbrīvoties no toksīniem. Tādējādi tiek stiprināta arī imūnsistēma un samazinās saslimšanu risks.

● Ādas atjaunošanās. Ūdens spiediena un siltuma kombinācija atver poras un uzlabo ādas elastību, un ar laiku regulāra hidromasāža var padarīt ādu redzami gludāku un mirdzošāku. Uzlabotā asinsrite, kā minēts iepriekš, veicina arī veselīgāku ādas krāsu.

● Stresa un sāpju atvieglošana. Hidromasāžas nomierinošā gaisotne kopā ar patīkamu ūdens pieskārienu var samazināt stresu un trauksmi, kā arī atvieglot hroniskas sāpes. Ūdens masāža piedāvā arī unikālu meditatīvu pieredzi, vienalga, vai tas būtu ūdenskritums, jūras viļņu šūpas vai hidromasāžas vannas ritmiskās strūklas.

Pastaigas pa ūdeni

Kamēr vieni aizraujas ar jauno modi – brīvdabas peldēšanu dažādās “nepieradinātās” ūdenstilpēs, kas prasa ļoti labas peldēšanas prasmes –, kāds, iespējams, vispār nav pierunājams doties peldēties. Viņu varētu ieinteresēt cita lieta – staigāšana pa ūdeni, kas neprasa laisties slīpi. Šādi treniņi 1980. gadu beigās sāka vērsties plašumā Amerikā.

Iešana ūdenī aptuveni krūšu dziļumā ir zemas intensitātes fiziskā aktivitāte, kas kopā ar citiem vingrojumiem ūdenī īpaši ieteicama cilvēkiem ar lieko svaru un vecāka gadagājuma ļaudīm, kurus nomoka osteoartrīts.

Starp citu, pastaiga ūdenī, kas nozīmē vienkārši pēc iespējas ātrāk iet ūdenī, kur tas ir dziļumā līdz viduklim vai krūtīm, var sadedzināt vairāk kaloriju nekā tad, ja seklākā vietā skrien pa ūdeni. Jebkurā gadījumā pastaiga ūdenī ir grūtāks vingrinājums nekā pastaiga gar krastu. Cilvēkiem, kam ir muguras sāpes, treniņš ūdenī ir pat vairāk ieteicams nekā uz sauszemes, jo tas ir saudzīgāks mugurkaulam.

Galvenie ieguvumi

● Visa ķermeņa treniņš. Atšķirībā no parastās pastaigas iešana ūdenī noslogo visu ķermeni. Pārvietojoties pa ūdeni, cilvēks enerģiski strādā ar kājām, rokām, rumpi un pat muguras muskuļiem. Ūdens pretestība prasa vairāk pūļu, lai virzītos uz priekšu, un tas efektīvi trenē un nostiprina muskuļus. Lai efekts būtu vel labāks, var izmantot arī peldcimdus.

● Līdzsvara un stabilitātes uzlabojums. Ūdens dabiskais mainīgums liek ķermenim nemitīgi pielāgoties, tādējādi uzlabojot līdzsvaru un stabilitāti. Tas var būt īpaši noderīgi vecākiem cilvēkiem, kam ir lielāks kritienu risks. Pastaiga ūdenī palīdz vairot pārliecību par saviem spēkiem un samazina negadījumu iespējamību.

● Svara kontrole. Ūdens nodrošina dabisku pretestību, tāpēc liek muskuļiem strādāt intensīvāk. Šī palielinātā piepūle sadedzina vairāk kaloriju nekā parasta pastaiga, un tas padara staigāšanu ūdenī par efektīvu izvēli svara kontrolē un tauku zaudēšanā. Statistika liecina, ka cilvēks ūdenī parasti sadedzina par divām kalorijām minūtē vairāk nekā uz sauszemes.

"Jūtos nepatīkami, lasot bravūrīgus tekstus, ka, redz, man laba imunitāte, ja arī saslimšu, tad nekas jau nebūs," stāsta Latvijas riska grupas paciente