Liktenīgais nobrauciens un ceļš mājup

Nelaime notika pagājušā gada nogalē – 27. decembrī, kad Madaru slēpošanas trasē no aizmugures notrieca cits slēpotājs. Trieciens bija smags.

"Es biju pāris metrus zemāk un uzreiz sapratu – ir slikti," atceras meitenes māte Elīna.

Madara, gulēdama sniegā, uzreiz pateikusi: "Man ir lauzts atslēgas kauls labajā pusē," – lai gan to teica cilvēks, kuram nekad mūžā nekas nebija lauzts.

Tālāk viss notika kā filmās - sniega motocikls, ātrā palīdzība, vizītes divās Slovākijas slimnīcās. Ārstu vērtējums: lūzums ar ievērojamu kaulu nobīdi, nepieciešama operācija, ko mediķi ieteica veikt mājās, Latvijā. "Sazvanījām Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS), izstāstījām situāciju un tikām laipni informēti, ka mūs gaida," stāsta māte. Ģimene devās padsmit stundu garajā ceļā uz Rīgu, braucot cauri vētrai Polijā un Lietuvā. Katrs pagrieziens un bedre Madarai izraisīja sāpes.

"Skaitījām katru kilometru. Dzīve tika pārdomāta krustu šķērsu – vainas sajūta, bezspēcība, dusmas un cerība," atminas Elīna.

Tomēr realitāte, ierodoties BKUS Uzņemšanas nodaļā 29. decembra rītā, krasi atšķīrās no cerētā. Reģistrācijā tika paziņots, ka operācija netiks veikta, pamatojot to ar apgalvojumu, ka “bērniem šādas operācijas Latvijā netiek veiktas”.

"Madarai ļoti sāpēja, viņa bija savilkta gan emocionāli, gan fiziski. Pretī – divas medicīnas darbinieces. Bija jūtama absolūta neieinteresētība un cinisks tonis," stāsta mamma. Viņa rokās turējusi izrakstus no Slovākijas un rentgena disku, taču neviens no tiem netika pat apskatīts.

Tā vietā sekoja nicinošs jautājums: "Rentgens normālā formātā nav?"

Pēc atkārtota rentgena veikšanas slimnīcā ģimenei ieteikts iegādāties ortozi. Kā tā izskatās, medicīnas darbiniece parādīja, atverot “Google Images”, vienlaikus piebilstot, ka svētku laikā šādas ortozes, visticamāk, nebūs iespējams nopirkt.

"Nulle ieinteresētības. Nulle vēlmes iedziļināties. Saruna vienos vārtos, un mēs jau esam ārā no kabineta," sašutumu neslēpj Elīna. Viņa saņēmusi, pašas vārdiem sakot, "pilnīgi pastulbu izrakstu", kas drīzāk radījis paniku, nevis sniedzis skaidrību. Dokumentā bija minēts, ka reizi nedēļā jāmaina apsējs un jāseko "adekvātam imobilizācijas stāvoklim". "Kāds apsējs? Kas ir apsiets? Kur to apsēju meklēt? Vai man pašai kaut kas jāapsien?" neizpratnē ir māte. Tāpat uzdots iegādāties un nēsāt astoņveida ortozi, nepaskaidrojot, kā to pareizi lietot. "Kā to uzlikt neatsāpinātam pacientam? Cik stipri pievilkt? Vai man ir šādas zināšanas? Vai tiešām ir adekvāti to prasīt no mammas?" izmisusi vaicā sieviete, ar rūgtu ironiju piebilstot: "Varbūt vajadzēja iedot atslēgas vārdus ChatGPT, ko rakstīt, lai mamma pati 'sadakterē' lauztu atslēgas kaulu?"

"Papildus tika norādīts, ka, ja vēlamies situāciju izvērtēt padziļināti, mums pašiem būtu jāmeklē ortopēds–traumatologs papildu konsultācijai. Viņi šāda speciālista konsultāciju sniegt nevar.

Netika piedāvāts ne konkrēts speciālists, ne nosūtījums, ne koordinēta tālāka rīcība BKUS ietvaros.

Līdz ar to atbildība par bērna turpmākās ārstēšanas organizēšanu tika pilnībā pārlikta uz ģimeni, situācijā, kad runa ir par akūtu traumu un iespējami nozīmīgām ilgtermiņa sekām," uzsver meitenes māte.

Izmisums un sabiedrības atbalsts

Pārrodoties mājās, murgs turpinājās. Madara gulēja sarāvusies čokuriņā, mokoties sāpēs, kuras nespēja remdēt pat ik pēc četrām stundām dotie medikamenti. Redzot meitas ciešanas un acīmredzamo deformāciju, mātes sirdī iezagās pamatotas bailes.

"Ar aci redzēju – pleci ir šķībi, lūzuma vietā bedre. Rentgens rādīja, ka kauli ir izbīdījušies," atceras Elīna.

Mātes intuīcija signalizēja par briesmām: "Skaidrs, ka kaut kad jau saaugs. Kaut kā saaugs. Bet nemiers dīda. Un es skaidri apzinos – nekas tur labi nebūs. Nekas tur labi nesadzīs," saprata Elīna.

Izmisumā sieviete lūdza palīdzību sociālajā tīklā "Facebook". Ieraksts izraisīja negaidīti plašu rezonansi, un ģimene saņēma milzīgu atbalstu. Cilvēki dalījās ar mediķu kontaktiem, ieteikumiem un pieredzes stāstiem, kurus vienoja frāze: "Atslēgas kauls kaut kā saauga, bet problēmas parādījās vēlāk." Tieši pateicoties sabiedrības iesaistei, ģimene ieguva vajadzīgos kontaktus.

Elīna sazinājās ar ieteikto mikroķirurgu. Dakteris, apskatījis rentgena uzņēmumu, nekavējoties nozīmēja operāciju Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Mikroķirurģijas centrā jau nākamajā dienā. Arī citi ģimenes uzrunātie ārsti apstiprināja – operācija ir nepieciešama.

Attieksme šajā slimnīcā bija krasi pretēja iepriekš pieredzētajai.

"Dakteris un viss slimnīcas personāls burtiski mūs nēsāja uz rokām. Tik silta, ieinteresēta un profesionāla attieksme," ar pateicību atceras mamma. Ķirurgs atklājis, ka nesen operējis citu pusaudzi ar jau šķībi saaugušiem pleciem.

Madaras operācija noritēja veiksmīgi. Mostoties no anestēzijas, Madara priecājās, ka beidzot var pakustināt roku un iztaisnot muguru. "Sagaidījām izrakstu un devāmies mājās. Madara – ar taisnu, 'saskrūvētu' plecu, bet es – ar sirdsmieru, ka viss ir aiz muguras un meitai nebūs jādzīvo ar šķībiem kauliem," priecājas mamma, no sirds sakot lielu pateicību dakterim, kas uzņēmās šo operāciju: "Jūs bijāt mūsu Ziemassvētku brīnums. Cilvēcība un augstas raudzes profesionalitāte. Varam tikai noliekt galvu un pateikt klusu paldies."

Mātes aicinājums: Nepadodieties!

Madaras mamma bija gatava dalīties ar šo stāstu, lai novērstu šādas situācijas nākotnē, un aicina arī citus vecākus nepadoties, saskaroties ar līdzīgu attieksmi veselības aprūpē. Sieviete neslēpj sašutumu par BKUS atteikumu veikt operāciju, neraugoties uz to, ka bērns cieta spēcīgas sāpes un Slovākijas ārsti bija rekomendējuši veikt operāciju. "Protams, ka sadzīs! Bet kā? Šķībi, greizi! Ko tas nozīmē jaunai meitenei? Pēc laika tāpat būtu jāveic operācija," viņa skaidro.

Tikai pateicoties savai neatlaidībai, Elīna panākusi, ka bērnu uzņem citā slimnīcā un veic nepieciešamo operāciju.

"Esmu uzņēmīga, bet ko darīt vecākiem, kuri tādi nav? Ja mēs būtu paklausījuši, meitenei būtu jādzīvo ar šķībiem pleciem un, iespējams, jāveic operācija vēlāk," retoriski vaicā māte."Es par šo gadījumu vēl pacīnīšos, kaut vieglāk šobrīd būtu vienkārši likties mierā. Pacīnīšos citu bērnu dēļ, kuri var nonākt līdzīgās situācijās," sola sieviete. Viņa jau ir vērsusies BKUS ar oficiālu sūdzību.

BKUS skaidro situāciju

Portāls Jauns.lv sazinājās ar BKUS, lūdzot skaidrojumu par konkrēto situāciju. BKUS Juridiskās daļas vadītāja Signe Koritko norādīja, ka par konkrētiem gadījumiem un bērnu veselības stāvokli komentāru drīkst sniegt tikai bērnu likumiskie pārstāvji.

"Bērnu slimnīca stingri ievēro Pacientu tiesību likumā noteikto medicīniskās informācijas konfidencialitāti. Bērnu slimnīcā pacientu ārstniecības procesā tiek ievērotas normatīvo aktu prasības un labas veselības aprūpes prakses principi," skaidroja Koritko.

Slimnīcas pārstāve uzsvēra, ka visas neskaidrības vecāki var risināt, vēršoties Bērnu slimnīcā personīgi vai rakstot iesniegumu, un apliecināja: "Likumiskajiem pārstāvjiem atbildam uz katru jautājumu."

Meklē 22 gadus veco Robertu - puisis pazudis kopš vasaras, iespējams, Lielbritānijā