Leptospiroze ir smaga akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki — īpaši grauzēji, žurkas un peles, kā arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi. Cilvēki visbiežāk inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku urīnu, to piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai citiem izdalījumiem.

“Noslaucīja asinis ar lupatu un viņas vairs nebija”

Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Nepērc — adoptē” vadītāja Jeļena Videviča sociālajā tīklā “Facebook” atklājusi, ka viena šogad no leptospirozes mirušajām bija viņas attāla radiniece – dzīvespriecīga, aktīva un pozitīva sieviete pāri 60 gadiem:

“Beidzot mūsu valsts ir noticējusi, ka šī nelaime pastāv Latvijā un nemaz nav tik maz izplatīta! Vasarā, apgriežot savā dārzā rozes, viņa sagrieza roku un noslaucīja asinis ar lupatu, kas stāvēja dārzā uz soliņa (ierasta lieta ikvienam dārzkopim)! Oktobrī viņas vairs nebija: viņa aizgāja mūžībā reanimācijas nodaļā ar diagnozi — leptospiroze!”

Šogad Latvijā reģistrēts septiņas reizes lielāks saslimšanas ar leptospirozi gadījumu skaits nekā tas ir citus gadus, kad nav šīs sērgas uzliesmojums. Saslimušie ir vecumā no 25 līdz 85 gadiem, bet pārsvarā tie ir pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki ar vidējo vecumu - 63 gadi. Visi pacienti ārstējušies slimnīcā un vairāki nonākuši intensīvajā terapijā.

Saslimšanas gadījumi konstatēti visā Latvijā - Rīgā, Jelgavā, Cēsu, Ogres, Salaspils, Ropažu, Bauskas, Siguldas, Augšdaugavas, Kuldīgas un Valmieras novados. Infekcijas avoti ir daudzveidīgi, un vienots inficēšanās punkts nav konstatēts.

No dzīvniekiem uz cilvēkiem

Cilvēki visbiežāk inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem un citiem objektiem, kas piesārņoti ar inficētu dzīvnieku urīnu. Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzos. Saslimt iespējams arī, tīrot vietas, kur uzturas grauzēji, aprūpējot mājdzīvniekus vai strādājot ar mājlopiem, īpaši, ja ir sīki ādas bojājumi. Leptospiroze ir zoonoze jeb infekcijas slimība, kas tiek pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēkiem.

Leptospirozes izraisītājas ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru, norāda Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu.

Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi - ūdeni, augsni, priekšmetiem un citām vietām. Risks inficēties ar leptospirozi palielinās aukstajā gada laikā, grauzējiem migrējot cilvēku mājokļos un lauksaimniecības telpās.

Žurku slimības simptomi

Slimības pazīmes parasti parādās divas līdz 20 dienas pēc inficēšanās. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi - paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas - meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka 10-20% saslimšana ar leptospirozi beidzas ar nāvi. Slimība ir ārstējama, ja tiek laikus diagnosticēta, taču 10–20% gadījumu tā beidzas letāli.

Grauzēju problēma pilsētās

Daudzi iedzīvotāji novērojuši, ka Rīgā un citās pilsētās palielinājies žurku skaits un to savos komentāros internetā saista ar slimības uzliesmojumu. Sociālajos tīklos cilvēki to saista ar bioloģisko atkritumu tvertnēm un putnu barošanu pie ūdenstilpnēm.

Tomēr Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons teic, ka sūdzību skaits nav būtiski pieaudzis, taču žurkas rudenī un ziemā kļūst redzamākas, jo mazinās to dabiskā barība: “Tās meklē pārtiku pie konteineriem, ēdināšanas iestādēm un ēkām. Pilsētvidē tās var parādīties arī būvdarbu laikā.”

Leptospiroze arī mājdzīvniekiem: īpaši bīstama suņiem

Slimība kļūst aizvien biežāka arī starp suņiem. Veterinārārsti ziņo par ievērojamu saslimšanas pieaugumu. Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis norāda: “Šī gada vasarā un rudenī reģistrēts ievērojami vairāk gadījumu nekā iepriekš. Tas apliecina vakcinācijas nozīmi, īpaši teritorijās, kur risks ir augsts.”

Piemēram, “If Apdrošināšanā” reģistrēts gadījums, kad četrarpus gadus vecam dalmācietim Leonam diagnosticēta smaga leptospiroze. Suņa ārstēšana, tai skaitā dialīze Lietuvā, izmaksāja vairāk nekā 950 eiro - maksimālo apdrošināšanas summu. Suņa veselības stāvoklis bija tik nopietns, ka viņš tika nogādāts Lietuvā, lai veiktu dialīzi - ārstēšanu, kas Latvijā mājdzīvniekiem pašlaik ir maz pieejama.

Sākotnēji Leonam tika novērota augsta temperatūra, nespēks un ēstgribas trūkums. Suns atteicās dzert, vēma un viņam bija asiņaina caureja. Pēc vairākām vizītēm pie vetārsta tika izteiktas aizdomas par dažādām iespējamām diagnozēm - enterokolītu, pankreatītu un saindēšanos, taču vēlāk laboratoriskie testi apstiprināja, ka Leonam ir leptospiroze.

Veterinārārsti aicina vakcinēt dzīvniekus reizi gadā, bet augsta riska gadījumos – divreiz gadā, kā arī veikt deratizāciju un nepieļaut kontaktu ar grauzējiem. Te jāpiebilst, ka veterināro klīniku cenrāžos suņa vakcinācija pret leptospirozi ir viena no dārgākajām un pote var izmaksāt, atkarībā no klīnikas, no 15 līdz pat 30 eiro.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina lauksaimniecības dzīvnieku turētājus atcerēties par regulāriem deratizācijas pasākumiem dzīvnieku novietnēs un to tuvumā, nepieļaujot lauksaimniecības dzīvnieku kontaktu ar savvaļas žurkām un pelēm, kas ir leptospirozes rezervuāri dabā.

Tāpat nevajadzētu pieļaut dzīvnieku dzirdināšanu no atklātām dabiskām ūdenstilpēm un pēc iespējas norobežot mājlopus no savvaļas dzīvniekiem, kas var būt potenciāli leptospirozes nēsātāji. Ja ir aizdomas, ka dzīvnieks ir slims ar leptospirozi, nekavējoties jāsazinās ar veterinārārstu.

Kaķi ar šo slimību saslimst ļoti reti, taču kaķi var būt slimības nēsātāji un izplatītāji. PVD atgādina, ka dzīvnieku īpašniekiem un jebkuram cilvēkam, kurš nonāk saskarē ar dzīvniekiem, ir svarīgi ievērot personīgo higiēnu.

Kā pasargāties cilvēkam?

SPKC iesaka: * strādājot dārzā vai laukos, lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu; * nepeldēties un nebrist pa ūdenstilpnēm, ja nav pārliecības par ūdens tīrību; * neļaut bērniem rotaļāties piesārņotu ūdenstilpju tuvumā; * nedzert nevārītu ūdeni no upēm vai dīķiem; * ierobežot dzīvnieku piekļuvi dzeramā ūdens avotiem; * veikt regulāru deratizāciju un vakcinēt mājdzīvniekus.

Ja parādās slimības simptomi vai rodas aizdomas par inficēšanos, nekavējoties jāvēršas pie ārsta — savlaicīga ārstēšana ir izšķiroša.

Cūku ganu drudzis un cukurniedru pļāvēju slimība

Leptospiroze pirmo reizi aprakstīja vācu medicīnas profesors Ādolfs Veils 1886. gadā. Pirms Ādolfa Veila apraksta slimība senajos ķīniešu tekstos bija pazīstama kā “rīsu lauku dzelte”, Japānā - kā “rudens drudzis”, “septiņu dienu drudzis”; Eiropā un Austrālijā slimība bija saistīta ar noteiktām profesijām un tai tika doti tādi nosaukumi kā “cukurniedru pļāvēja slimība”, “cūku ganu slimība” un “dubļu drudzis”. Vēsturiski tā ir pazīstama arī kā “melnā dzelte” vai “piena lopkopības fermas drudzis” Jaunzēlandē. Leptospiroze tika postulēta kā epidēmijas cēlonis Amerikas pamatiedzīvotāju vidū gar tagadējās Jaunanglijas piekrasti 1616.–1619. gadā. Visticamāk, slimību uz Jauno pasauli atveda eiropieši.

Leptospiras baktēriju pirmo reizi mikroskopā novēroja 1907. gadā, bet 1908. gadā japāņu zinātnieki Rjukiči Inada un Jutaka Ito pierādīja tās saistību ar slimību. Pagājušajā gadsimtā leptospiroze tika atzīta par vienu no visizplatītākajām zoonozēm pasaulē, kas apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību.

Žurku slimība Latvijā

Arī Latvijā ik pa laikam uzliesmo leptospirozes sērga:

* 2012. gadā Latvijas Infektoloģijas centrā ļoti smagā stāvoklī tika ievietoti vairāki pacienti, kuriem bija konstatēta inficēšanās ar leptospirozi. Viens no pacientiem pirms nokļūšanas slimnīcā bija sajuties slikti pirms divām nedēļām. Viņam bijusi paaugstināta temperatūra, drebuļi un galvassāpes, taču tam nav tikusi pievērsta īpaša uzmanība, uzskatot, ka tā, iespējams, ir saaukstēšanās.

* 2009. gadā Ziemeļkurzemē un Valmierā lielāks skaits mājlopu – aitas un liellopi saslima ar leptospirozi. Saslimšana tika reģistrēta vienā no Ziemeļkurzemes novietnēm liellopiem, kur nobeidzās viena govs, vēl vienai konstatēja saslimšanas pazīmes. Tāpat saslimšana ar leptospirozi tika konstatēta aitu saimniecībā Valmieras pusē, kur nobeigušās četras aitas, pārējās atveseļojas.

* 2000. gadā Latvijas Infektoloģijas centrā nonāca astoņi zivju pārstrādes uzņēmuma “Jūraslīcis” darbinieki, kuri bija saslimuši ar leptospirozi. Zivju pārstrādes uzņēmums tika vainots tajā, ka nav ievērojis higiēnas prasības.

LBS Padome uzdod sagatavot krīzes budžetu