Valsts drošības dienesta (VDD) ieskatā, aizvadītajā gadā izlūkošanas jomā pret Latviju visaktīvāk turpināja vērsties Krievijas militārais izlūkdienests jeb GRU un Federālais drošības dienests jeb FSB. Divi atklātie spiegošanas gadījumi bija saistīti tieši ar izlūkziņu vākšanu par Latvijas militārajiem objektiem GRU uzdevumā. Savukārt FSB joprojām nodarbojās ar izlūkošanu Krievijas robežsardzes piesegā.

Latvijas valsts piederīgo ceļošanu uz Krieviju un Baltkrieviju intervijā ar “de facto” VDD priekšnieks Normunds Mežviets min kā būtisku riska faktoru vervēšanai: “Nevaram uzskatīt, ka šis skaitlis būtu būtiski samazinājies. Tur diemžēl mūsu valsts piederīgie pakļauj sevi ārkārtīgi augstiem riskiem. Viena lieta, protams, ka cilvēkus reāli var uzrunāt mums nedraudzīgās valsts specdienesti, iesaistīt viņus slepenā sadarbībā ar visām no tā izrietošām sekām. Tā ir krimināli sodāma darbība. Ja mēs šādus cilvēkus identificēsim, šie cilvēki nonāks cietumā uz daudziem gadiem. Dzīves būs sabojātas, un likteņi tiks izpostīti.”

Līdzās spiegošanas aktivitātēm Krievijas dienesti turpinājuši vervēt cilvēkus dažādiem sabotāžas un diversijas aktiem. Izpildītāji pamatā tiek atrasti sociālā medija “Telegram” čatos. Būtiskāko apdraudējumu radījušas Krievijas specdienestu kaitnieciskās darbības, kas izpaudās kā ļaunprātīgas dedzināšanas. Svaigākais no gadījumiem, ko dienests pabeidza izmeklēt pirms pāris nedēļām, saistīts ar divu jauniešu paveiktu dzelzceļa releja skapju un lokomotīves dedzināšanu pagājušā gada augustā.

“Divi skapji tika nodedzināti Ogres apvidū, divi – Jēkabpils novadā, un papildus attiecīgi šīs personas ir atbildīgas par lokomotīves aizdedzināšanu Rīgas teritorijā. Tās ir piecas epizodes, par kurām viņi arī tiek apsūdzēti. Un konkrēti šīs darbības ir tikušas veiktas Krievijas specdienestu uzdevumā,” stāsta Mežviets.

Aizvadītajā nedēļā abiem iesaistītajiem prokurore Lita Brumermane cēla apsūdzības par mantas bojāšanu un palīdzības sniegšanu Krievijai, jo viņi skaidri apzinājušies, ka strādā Krievijas interesēs.

“Kaitējums, kas ir nodarīts, manā ieskatā ir ļoti liels. Šīs te dīzeļlokomotīves vērtība pārsniedz vienu miljonu. Un kaitējums, ko cietušais ir pieteicis, ir vairāk nekā 370 tūkstoši, jo tā lokomotīve tika aplieta ar degvielu un aizdedzināta. Ir bojāta visa šī kabīne, virsmas,” atklāj Brumermane.

Aizdedzināta tikusi “Baltijas tranzīta serviss” lokomotīve. Šis uzņēmums ietilpst kompāniju grupā, kas pieder ekspremjera Andra Šķēles un Rīgas domnieka Aināra Šlesera ģimenēm. Gan “Baltijas tranzīta serviss”, gan “Latvijas Dzelzsceļs”, kam savukārt nodarīts kaitējums 14 000 eiro apmērā, no komentāriem atteicās.

Ļaunprātīgas dzelzceļa infrastruktūras dedzināšanas mērķis nav tikai satiksmes kavēšana vai zaudējumu nodarīšana. Safilmēto materiālu izmanto propagandas nolūkiem. Savdabīgais šajos konkrētajos gadījumos ir tas, ka figuranti dedzināšanas Latvijā uzdevuši par notikušām Ukrainas teritorijā. Un viņu kuratori Krievijā - vismaz kādu laiku - tam arī ticējuši. Piemēram, šo video Krievija publicējusi savos kanālos, lai censtos ukraiņiem radīt iespaidu, ka ienaidnieks ir viņu vidū un spēj piekļūt kritiskajai infrastruktūrai. Latvijā par dedzināšanu nu jau apsūdzētie esot īpaši piestrādājuši, lai mainītu datus par video tapšanas vietu.

Pasūtītāji no Krievijas par dedzināšanām maksājuši kriptovalūtā. Taču ne viss apsolītais līdz iespējamajiem izpildītājiem nonācis – viena versija, ka naudu paturējis kāds no starpniekiem “Telegram” sarakstes ķēdē.

“No sarakstēm ir redzams, ka dažos gadījumos par releju skapja dedzināšanu tiek solīti 200 vai 300 dolāri ASV dolāri, dažos gadījumos 100 dolāri. Kā saprotams arī no šīs te sarakstes, tad par dīzeļlokomotīvju aizdedzināšanu - kā jau es minēju, šo atlīdzību viņi nedabūja, - bet bija solīti, vismaz tas ir sarakstē redzams, 5000 ASV dolāri,” stāsta prokurore.

Parasti Krievijas interesēs veiktu dedzināšanu un citu kaitniecisko darbību izpildīšanai tiek atrastas personas no kriminālām aprindām, tajā skaitā bijušie ieslodzītie un narkotiku tirdzniecībā iesaistītie. Tā tas bija Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšanas gadījumā, kad viens no uzdevuma devējiem pats tajā brīdī atradās cietumā. Vēl cits piemērs – drīzumā tiesas priekšā stāsies četrotne par nojumes tipa telts aizdedzināšanu uzņēmumā, kas īstenoja ar aizsardzības jomu saistītu projektu.

Turpretim divi pagājušajā gadā aizturētie par dedzināšanām pie dzelzceļa, lai arī iepriekš bija nonākuši policijas redzeslokā par huligāniskām darbībām, tiek raksturoti citādi.

“Šīs personas ir ar nedaudz savādāku profilu. Viens, vecākais cilvēks, ir bijis savulaik arī profesionāls sportists. Strādājis arī citās valstīs ārpus mūsu Latvijas, bet pēc tam diemžēl pievērsies šāda veida pret valstiskām darbībām, par kurām draud arī ļoti nopietna kriminālā atbildība,” teic VDD priekšnieks un piebilst, ka aizdomās turētais nodarbojies ar hokeju.

Ne VDD, ne prokuratūra pagaidām iesaistīto vārdus neatklāj, tomēr pēc vairākām pazīmēm spriežot, tajā skaitā no avotiem hokeja aprindās “de facto” secina, ka viens no apsūdzētajiem lietā par dedzināšanu Krievijas interesēs, visticamāk, ir 27 gadus vecais hokeja aizsargs Deniss Berdņiks, kurš pēdējās sezonas – lai cik neparasti tas arī nebūtu - aizvadījis Kijivas hokeja komandā. Klubā, kas šosezon no kara patveras Rīgā, “de facto” uzzināja, ka ar Berdņiku pēc pagājušās sezonas līgums netika pagarināts un tālāka kontakta ar viņu komandai nav bijis.

No drošības dienesta sniegtās informācijas izriet, ka abiem dedzināšanas lietā aizdomās turētajiem kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums.

Nākamā gada hokeja pasaules čempionātam nepieciešamai "Daugavas stadiona" ledus hallei vēl nav izsniegta būvatļauja