Viņaprāt, labākā pieeja ir vēlreiz izvērtēt šo jautājumu, nevis "iet uz asumiem", piemēram, izsludinot likumu un vēršoties tiesā.

Advokāts pieļāva, ka prezidents lēmumu pieņēmis tik ātri, lai pieliktu punktu liekām un nekonstruktīvām diskusijām.

Lūgumu šo jautājumu atstāt izlemšanai nākamajam parlamentam viņš vērtēja kā interesantu un diezgan loģisku. Viņš atzina, ka attiecībā uz otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem likumiem atceras tikai vienu šādu gadījumu pirms 16 gadiem.

Pēc viņa teiktā, juristi, tajā skaitā viņš, uzskata, ka tautas nobalsošana par šo jautājumu īsti nav iespējama. Viņš gan nenoliedza, ka dzirdējis arī citus viedokļus, tomēr, viņaprāt, tā būtu ļoti šaura un maza diskusija. Pastars atminas, ka tad, kad strādāja Valsts prezidenta kancelejā, viens no šādiem likumiem netika nodots tautas nobalsošanai, argumentējot, ka tas ir jautājums par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu, kas nav lemjams tautas nobalsošanā, un tolaik Saeima akceptēja šādu pieeju, "izmetot 38 parakstus". "Tā kā precedenti ir bijuši," viņš teica.

Kā pauda Pastars, deputātiem bieži liekas, ka viņi ir galvenie un var izlemt jebko, bet šis nav tas gadījums. Lai arī Saeima ir noteicošā institūcija varas dalīšanas sistēmā, tomēr valdības pamata atbildība ir starptautiskās attiecības, un pamatā tās kompetence ir līgumi ar ārvalstīm, viņš skaidroja. "Un vienkārši ignorēt valdības viedokli, papildus neanalizēt, neargumentēt - tā vienkārši nedrīkst darīt," skaidroja Pastars, piebilstot, ka Satversmes tiesa regulāri atgādina, ka Saeima drīkst, bet ir "daudzpunkts, kā to darīt, un šajā gadījumā tas daudzpunkts netika ievērots".

Pastars kā ļoti labu vērtēja prezidenta argumentu, ka Stambulas konvenciju aizvietojošais likums vēl nav pieņemts, tāpēc tās nekavējoša denonsēšana īsti nebūtu pieļaujama. Tāpat, viņaprāt, ir loģisks prezidenta arguments saistībā ar to, ka konvencijas ratifikācija un denonsēšana viena Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu.

Tāpat viņš paskaidroja, ka tagad Saeima var brīvi lemt, kad atkārtoti skatīt šo likumu. Ja likumā tiks labots kaut viens komats, prezidents to varēs nodot otrreizējai caurlūkošanai atkārtoti, bet, ja nekas netiks labots un Saeima likumu akceptēs, to būs jāizsludina, viņš skaidroja.

Savukārt pēc tam prezidents nav ierobežots vērsties Satversmes tiesā. Tāpat prezidents var prasīt tautas nobalsošanu, ja viņš izdomātu, ka spēj attiecīgi interpretēt Satversmes 73.pantu, sacīja Pastars.

"Es ceru, ka Saeima sapratīs, ka dialogs ar prezidentu un valdību ir vajadzīgs dziļāks," viņš rezumēja.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents pirmdienas pēcpusdienā paziņoja, ka nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.

Turklāt prezidents aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai. Nākamās parlamenta vēlēšanas notiks 2026. gada rudenī.

"Šis jautājums pēc būtības būtu jālemj nākamajai Saeimai. Mums ir bijušas diskusijas gan ar politisko partiju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Ceru, ka Saeima manos argumentos ieklausīsies un šo lēmumu pārskatīs, kā arī ievēros otrreizējās caurlūkošanas lūgumā minētos aspektus," Rīgas pilī notikušajā preses konferencē sacīja Valsts prezidents.

Prezidents pauda pārliecību, ka visdemokrātiskākais risinājums būtu ļaut politiskajām partijām nākamajās vēlēšanās skaidri paust savu nostāju par šo jautājumu un jaunajai Saeimai to izvērtēt. Viņš klāstīja, ka aizvadīto dienu laikā notikušas konsultācijas arī ar politisko partiju pārstāvjiem un tiesībsargu. Valsts prezidenta ieskatā gan konvencijas atbalstītāji, gan pretinieki ir gatavi meklēt risinājumu un kompromisu.

Pamatojot savu lēmumu, Rinkēvičs norāda, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši neatbildēti būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu atkārtoti apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana.

Viņš pauž, ka nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli, ko tā izteikusi likumdevēja piešķirtajā kompetencē. "Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā," pausts Valsts prezidenta vēstulē.

Tāpat prezidents uzsver, ka konvencijas ratifikācija un denonsēšana viena Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības.

Valsts prezidents vērš uzmanību, ka Latvijas rīcība, izstājoties no kādas Eiropas Padomes konvencijas, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību, ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā. Šāds precedents tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru, uzskata prezidents.

Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma, norāda Rinkēvičs. Tāpēc būtu nopietni jāvērtē, vai šāda rīcība ir savietojama ar Līgumā par ES nostiprināto lojālās sadarbības principu un ES dalībvalstu pienākumu ar patiesu savstarpējo cieņu palīdzēt cita citai veikt uzdevumus ES mērķu sasniegšanai, tostarp Līguma par ES 2. pantā minēto sieviešu un vīriešu līdztiesību, akcentē Valsts prezidents.

Rinkēviča vērtējumā tikpat pretrunīgu vēstījumu rada arī Saeimas lēmums izstāties no Konvencijas vēl pirms pašas Saeimas noteiktā termiņa, līdz kuram Ministru kabinetam ir jāizstrādā visaptverošs "Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likums". Prezidents uzsver, ka tādējādi rodas bīstams pārrāvums visaptverošā tiesiskajā regulējumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu, nonākot pretrunā ar publiski vairākkārt pausto argumentu, ka vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pilnībā nodrošina Latvijas nacionālie normatīvie akti.

Minētais tiesību pārrāvuma periods no brīža, kad spēkā vairs nebūs starptautiskajā līgumā nostiprinātie aizsardzības pret vardarbību materiālie un procesuālie instrumenti, līdz brīdim, kad tiktu izstrādāts visaptverošs nacionālais normatīvais regulējums vismaz līdzvērtīgā tvērumā, radīs nepieļaujamu tiesisko nenoteiktību, uzsver prezidents.

Kā uzsver prezidents, nav strīda, ka Saeima, pastāvot noteiktiem apstākļiem un paveiktiem priekšdarbiem, var lemt par izstāšanos no starptautiska līguma atbilstošā procedūrā. "Diemžēl nākas secināt, ka nav paveikti nepieciešamie priekšdarbi, lai šāda izstāšanās būtu pienācīgi pamatota," norāda Rinkēvičs.

Likums tika pieņemts pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - NA, "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un "Progresīvie".

Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un "Progresīvie" iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Savukārt platformā "ManaBalss.lv" par Valsts prezidentam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neizsludināt šo likumu, nepilnu četru dienu laikā parakstījušies vairāk nekā 65 000 cilvēku. Tikmēr Saeimā jau iesniegtajā iniciatīvā, kurā parlaments aicināts turpināt dalību konvencijā, parakstu skaits sasniedzis vismaz 33 700.

Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Šonedēļ Latvijā un ārvalstīs gaidāmi jauni protesti.

Pagājušās nedēļas ceturtdienā pie parlamenta notikušais pikets par konvencijas denonsēšanu pulcēja ap 20 cilvēku. Pēdējās dienās aktualizējās arī vēl 2016. gadā sāktā parakstu vākšana par Latvijas nepievienošanos konvencijai. Tā nepilnā desmitgadē piesaistījusi nedaudz vairāk par 33 900 cilvēku atbalstu. Tāpat 2. novembrī sākta parakstu vākšana vēl vienai iniciatīvai, kurā Rinkēvičam prasa izsludināt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šai iniciatīvai pagaidām izdevies savākt nedaudz vairāk par 5700 iedzīvotāju parakstu.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

Tūkstoš smilšu nokrāsas, tuksneša ziedi un luksusa latekss: ar ko sajūsmina jaunākā "Balmain" sieviešu mode Parīzē