Pēc OECD datiem, Baltijas valstīs šis rādītājs noslīd zem 70%, bet lielās valstīs, piemēram, Beļģijā, Dānijā un Šveicē, tas ir zem 80%. Lai labāk izprastu šos salīdzinājumus, ir noderīgi apskatīt vidējo bruto gada vecuma pensiju ES.

Saskaņā ar Eurostat datiem 2023. gadā, tātad līdz 2025. gada beigām, šī summa ES ir 17 321 eiro, tas ir, 1 443 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

34 Eiropas valstīs vidējā gada pensija svārstās no 3 377 eiro Turcijā līdz 38 031 eiro Islandē. Savukārt ES dalībvalstīs šis rādītājs svārstās no 4 479 eiro Bulgārijā līdz 34 413 eiro Luksemburgā.

Rindas apakšgalā vidējā pensija ir zem 8 000 eiro arī Bosnijā un Hercegovinā, Serbijā, Melnkalnē, Horvātijā, Slovākijā, Rumānijā, Lietuvā, Ungārijā un Latvijā.

Šie skaitļi rāda, cik ļoti pensijas atšķiras: lielākā pensija Eiropā pārsniedz mazāko vairāk nekā desmitkārtīgi.

"Dažas ES valstis vienkārši ir nabadzīgākas nekā citas, un ģimenēm nākas subsidēt pensiju ienākumus saviem vecākiem radiniekiem un palīdzēt viņiem," "Euronews Business" sacīja Oksfordas universitātes viesprofesors Noels Vaitsaits.

Četras lielākās ES ekonomikas atrodas nedaudz virs ES vidējā līmeņa. Lielākās pensiju līmeņa rādītāji reģistrēti Itālijā, pēc tam Spānijā, Francijā un Vācijā.
Pensijas ir virs ES vidējā līmeņa arī visās piecās Skandināvijas valstīs.

Pensiju sistēmas Eiropā ir dažādas

"Salīdzināt ir grūti sistēmu atšķirību dēļ," "Euronews Business" sacīja "AGE Platform Europe" politikas menedžeris Zaidels Leruā.

Piemēram, Vācijā, Spānijā, Francijā un Beļģijā pastāv lielas valsts finansētas pārdales pensiju sistēmas, kā arī daudz mazākas profesionālās sistēmas, kas attiecas tikai uz konkrētām nozarēm vai darba devējiem.

"Izdevumi pensijām šajās valstīs uz vienu iedzīvotāju būs augsti, jo lielākā daļa pensionāru ienākumu nāk no šīm likumā noteiktajām shēmām," viņš piebilda.
Lielbritānijas Starptautiskā ilgdzīvošanas centra izpilddirektors Deivids Sinklers uzsvēra, ka katras valsts pensiju arhitektūra ir nozīmīgs faktors, kas nosaka atšķirības.

"Šie lēmumi, bieži vien politisko kompromisu un vēsturiskā mantojuma dēļ, izskaidro, kāpēc divās valstīs ar līdzīgu vecuma struktūru pensiju izmaksas var būt pilnīgi atšķirīgas," viņš sacīja intervijā "Euronews Business".

Pensiju pirktspēja

Atšķirības kļūst daudz mazākas, ja tās mēra pēc pirktspējas standartiem (PPS), kas atspoguļo dzīves izmaksas. Ar vienu PPS vienību var iegādāties vienādu preču un pakalpojumu daudzumu katrā valstī.

Vecuma pensijas PPS svārstās no 6 658 Bosnijā un Hercegovinā līdz 22 187 Luksemburgā. Attiecība starp vislielāko un vismazāko pensiju ir tikai 3,3, kamēr nominālajā izteiksmē tā pārsniedz 10.

Vaitsaits norādīja, ka bijušā Austrumu bloka valstīs saglabātie pensionāru labumi – piemēram, bezmaksas medicīniskā aprūpe, transports un subsidēta dzīvojamā platība – veicina PPS koeficienta pieaugumu. Citiem vārdiem sakot, pensionāri saņem vairāk par saviem līdzekļiem, pateicoties šīm sociālajām priekšrocībām.

Spānija un Turcija strauji kāpj PPS reitingā

Pēc korekcijas pēc pirktspējas standarta Spānijas un Turcijas reitings strauji pieaug. Spānija pakāpās no 13. vietas uz 4. vietu, bet Turcija – no pēdējās, 34. vietas, uz 25. vietu.

Savukārt Šveice noslīd no 5. uz 15. vietu, bet Slovākija – no 27. uz 33. vietu, zaudējot ievērojamas pozīcijas PPS reitingā.

"Atšķirības [PPS] nepazūd. Tas ir saistīts ar to, ka dzīves līmenis vecākā vecumā ne tikai atkarīgs no pensiju izmaksām. Mājokļa izmaksas, piekļuve veselības aprūpei un iespējas vecākiem darbiniekiem – viss tas spēlē nozīmīgu lomu," saka Sinklers.

ES valstīs pensijas veido aptuveni trīs piektdaļas ienākumu karjeras noslēgumā. Daudzās valstīs šis rādītājs noslīd zem 50%, kas apgrūtina pensionāru cienīga dzīves līmeņa uzturēšanu. Pensionāru nabadzība ir nopietna problēma daudzās valstīs.

Ar ķermeņa izdaiļošanu apsēsta austrāliete tetovēšanās procesā zaudē redzi, taču apstāties nedomā