Tikmēr zelta juvelierizstrādājumu tirgus sarucis. Cilvēki izvēlas savus ieguldījumus saglabāt nevis zelta gredzenos un auskaros, bet gan zelta stieņos. Zelts jau gadsimtiem ir kalpojis kā bagātības, stabilitātes un aizsardzības simbols pret ekonomisko nenoteiktību, un mūsdienu pasaulē ar augsto inflāciju, ģeopolitisku spriedzi (karš Ukrainā, ASV protekcionisma politika) un bažām par finanšu sistēmas drošību, zeltam atkal tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Zelts – drošais patvērums

SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensijas piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs “Kas Jauns Avīzei” skaidro, ka ģeopolitisko iemeslu dēļ centrālās bankas Ķīnā, Indijā, Turcijā un citur pēdējos gados iepirkušas vairāk nekā 1000 tonnas zelta gadā. Tas ir apjoms, kas divkārt pārsniedz desmitgades vidējo rādītāju. Pasaulē zeltu iepērk arī privātie un institucionālie investori, lai pasargātos no inflācijas un valūtu svārstībām. “Luminor” bankas finanšu eksperts Kaspars Šteinbergs norāda: “Dārgmetāli vēsturiski tiek uzskatīti par salīdzinoši drošu līdzekli pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām.”

SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensijas piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs stāsta: “SEB banka piedāvā ieguldījumus zeltā tikai caur ieguldījumu fondiem (ETF), un šobrīd mēs redzam būtisku pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gadu – darījumu skaits un apjoms ir vairāk nekā dubultojies. Tomēr 2024. gada SEB bankas aptaujā tikai 4% respondentu norādīja, ka ir ieguldījuši zeltā, salīdzinot, piemēram, ar 30%, kas ieguldījuši 3. pensiju līmenī. Turklāt 16% atbildēja, ka plāno nākotnē ieguldīt zeltā, kas gan joprojām ir mazāk nekā tie, kuri plāno ieguldīt akcijās (31%) vai nekustamajā īpašumā (28%). Starp tiem, kuri atbildēja, ka ieguldījuši zeltā, nebija būtisku atšķirību starp vecuma vai ienākumu grupām.

Globālā mērogā zelta pieprasījumu pēdējos gados virzījuši vairāki nozīmīgi faktori. Pirmām kārtām, pēc pandēmijas daudzviet saglabājās augsta inflācija, kas mazināja valūtu pirktspēju. Vienlaikus pasauli satricināja ģeopolitiskie notikumi. Šāda nestabilitāte parasti pastiprina pieprasījumu pēc tā sauktajiem drošajiem patvēruma aktīviem, kāds vēsturiski ir bijis zelts. Īpaši nozīmīga loma bijusi centrālajām bankām, kuras pēdējos gados iepirkušas rekordlielus zelta daudzumus, kuras diversificē (dažādo) savas rezerves, samazinot atkarību no ASV dolāra un pasargājoties no sankciju vai finanšu sistēmas riskiem. Šī kustība ne tikai palielina pieprasījumu, bet arī rada papildu spiedienu uz piedāvājumu, kas veicina cenu kāpumu.”

Šobrīd situācija pasaulē zelta cenai ir labvēlīga īstermiņā. Tomēr jāņem vērā, ka pie tik augstas cenas patērētāji, īpaši juvelierizstrādājumu pircēji (aptuveni 40–45% no globālā zelta pieprasījuma), var kļūt piesardzīgāki, kas varētu samazināt pieprasījumu šajā segmentā.

Zeltam pievēršas krīžu laikos

Latvijā iedzīvotājiem ir pieejami gan fiziskā zelta pirkumi, gan ieguldījumi digitālajos vai finanšu produktos, kas ļauj veidot diversificētus ieguldījumu portfeļus. Bankas “Citadele” Korporatīvās komunikācijas vadītāja Elīna Neimane “Kas Jauns Avīzei” teica: “Banka “Citadele” nepiedāvā zelta tirdzniecību, līdz ar to nevaram komentēt, cik liela ir Latvijas iedzīvotāju aktivitāte zelta iegādē. Gada sākumā veicām Baltijas iedzīvotāju aptauju, kurā jautājām par brīvo līdzekļu ieguldīšanu, un 16 % Latvijā, 23 % Igaunijā un 25 % Lietuvā norādīja, ka brīvos līdzekļus ieguldītu zeltā un dārgmetālos.”

Arī “Luminor” bankas “Private Banking” pārvaldes vadītāja Dina Tračuma “Kas Jauns Avīzei” atzina, ka Latvijā pēdējos gados ir novērojama pieaugoša iedzīvotāju interese par investīcijām zeltā, un šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums ir vēl vairāk pievērsis investoru uzmanību šim aktīvam. Investori, kas vēlas diversificēt savu investīciju portfeli, biežāk pievēršas zeltam krīžu periodos, baidoties no “virtuālās” naudas zaudēšanas vai tradicionālās valūtas vērtības krišanās. Tādējādi zelts kalpo kā uzticams uzkrājumu līdzeklis laikos, kad finanšu sistēma šķiet nedroša.

Uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs “Kas Jauns Avīzei” norāda, ka “lielāku krīžu laikos cilvēki bieži izvēlas zeltu, kā nemainīgu vērtības mēru, tāpēc tā cena ir augusi. Vai tā cena turpinās augt, atkarīgs no tā, vai valstis turpinās drukāt naudu.”

Rekordaugsta cena

Zelta cena 2025. gada vidū sasniegusi vēsturiskus rekordus. Pašlaik viena Trojas unce (31,1 g) maksā aptuveni 3500 ASV dolāru (3015 eiro). Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2020. gadā. Pēdējā desmitgadē cena būtiski svārstījusies: no 1800 ASV dolāriem 2011. gadā līdz 1050 ASV dolāriem 2015. gadā, un atkal augšupejoša tendence no 2020. gada. Juvelierizstrādājumu tirgus ir otrs lielākais zelta patērētājs pasaulē, taču augstās cenas dēļ tajā novērojams kritums. Kā norāda “Latvijas Proves biroja” vadītājs Pēteris Brangulis, 2024. gadā zelta patēriņš juvelierizstrādājumos saruka par 11%. Savukārt investīciju zelta tirgus uzņem apgriezienus – gan fizisko ieguldījumu veidā, gan arī caur fondiem (ETF).

Latvijā populārākie produkti ir 1 g, 10 g un 1 unces zelta stieņi, Austrijas monētas “Filharmoniks”, kā arī 20 g stieņi. SEB eksperts Oļegs Andrejevs gan brīdina, ka fiziskajam zeltam ir jāizvērtē uzcenojums un potenciālā atpirkšanas cena – nereti vismaz par 5–10% zemāka.

“Luminor” “Private Banking” pārvaldes vadītāja Dina Tračuma saka: “Kopš 2020. gada zelta cena ir pieaugusi gandrīz divas reizes, sasniedzot jaunu rekordu. Tomēr jāatceras, ka arī zelta cena ir svārstīga un zelta cena pieaug laikā, kad pasaulē ir dažādi satricinājumi, kā ģeopolitiskā situācija, ASV neskaidrā tirdzniecības politika, palielināts svārstīgums akciju tirgos, kā arī ASV dolāra vērtības vājināšanās.

Kādu zeltu iecienījuši latvieši?

Fizisku zeltu Latvijā iespējams iegādāties no vairākiem zelta izplatītajiem/dīleriem, piemēram, “Tavex”, “Eurogold.lv” vai citiem. Tāpat Latvijas Banka periodiski piedāvā iegādei zelta kolekcijas monētas. Iespējas pastāv arī ārvalstu platformās, taču šādā gadījumā jārēķinās ar piegādes un muitošanas izmaksām. Zelta juvelierizstrādājumus var iegādāties lielākajos juvelierizstrādājumu veikalos, taču kā investīcija tie ir mazāk efektīvi augsto izgatavošanas un uzcenojuma izmaksu dēļ.

Galvenokārt Latvijā zeltu pērk privātie investori, kas vēlas pasargāt sevi no inflācijas. Pārsvarā tie ir konservatīvāki investori vai tā sauktie high net worth individuals jeb HNWI (privātinvestori ar augstu labklājības līmeni), kuru mērķis ir diversificēt savu ieguldījumu portfeli un saglabāt tā pirktspēju. No industrijas perspektīvas lielākais patērētājs būtu juvelierizstrādājumu industrija. Savukārt, runājot par institucionālo klientu, var atzīmēt Latvijas Banku jau pieminēto zelta kolekcijas monētu ražošanai.

Kopumā zelta ieguldījumu iespējas ir daudzveidīgas – no fiziskā īpašuma līdz finanšu tirgus instrumentiem – ļaujot katram investoram atrast sev piemērotāko veidu. Taču, pirms ieguldīt zeltā, svarīgi izvērtēt savus finanšu mērķus un saprast, kā šis aktīvs iekļaujas kopējā investīciju stratēģijā. Lai gan zelts var būt vērtīgs ieguldījums, efektīvākais risinājums ir diversificēts portfelis, kas samazina riskus un nodrošina lielāku stabilitāti ilgtermiņā.

Zelts kā “miera osta”

Latvijā lielākā zelta tirdzniecības uzņēmuma “Tavex” valdes locekle Viktorija Gorčakova “Kas Jauns Avīzei” norāda, ka 2025. gada pirmajos mēnešos zelta iegādes darījumu skaits pieaudzis par 63%, un kopējais ieguldījumu apjoms eiro izteiksmē – gandrīz trīs reizes. “Tavex” katru gadu Latvijā pārdod ap 300–400 kg zelta (par aptuveni 40 miljoniem eiro):

“Visā pasaulē ir ievērojami augusi interese par fizisko zeltu, arī centrālās bankas pēc ilgu gadu pārtraukuma, ir sākušas pievienot zeltu saviem krājumiem. Pēc Pasaules zelta padomes datiem šī gada pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc zelta stieņiem un monētām pasaulē saglabājās augsts un bija par 15% virs piecu gadu ceturkšņa vidējā rādītāja. Zelta iegādi veic gan centrālās bankas, gan investori. Salīdzinot ar pērnā gada maiju, zelta cena ir palielinājusies par vismaz 36%.”

“Tavex” Latvijā piedāvā iegādāties zelta stieņus un monētas jau vismaz 20 gadus. Vidēji gadā tiek pārdots līdz pustonnai zelta augstākās proves monētās un stieņos. Arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, interese par zeltu ir ievērojami augusi – un ne velti. “Kad pasaule ir kā uz šūpolēm – ar karu, inflāciju un nenoteiktību –, zelts tiek uztverts kā “miera osta” naudas drošībai. Šī gada pirmā ceturkšņa “Tavex” statistika liecina, ka veikto zelta iegādes darījumu skaits ir būtiski palielinājies – par rekordaugstiem 56% salīdzinājumā ar pērno gadu. Šāda iedzīvotāju aktivitāte liecina, ka sabiedrība seko līdzi notikumiem pasaulē un mēģina savus uzkrājumus veikt, pielāgojoties dažādiem iespējamiem nākotnes scenārijiem,” teic Viktorija Gorčakova.

250 000 Latvijas iedzīvotāju rīcība ir zelts

Vispirktākā prece ir 1 grams (cena šobrīd ap 100 eiro), lielākām summām iedzīvotāji izvēlās produktus ar svaru 1 Trojas unce (ap 3000 eiro). Visaugstākais pieprasījums pēc zelta Latvijā bija 2022. gadā, kad sākās karš Ukrainā. Latvijas iedzīvotājiem “Tavex” toreiz piegādāja gandrīz vienu tonnu zelta monētās un stieņos.

“Ja mums būtu nepieciešams raksturot cilvēku, kurš pērk zeltu, tad mēs teiktu, ka tie ir iedzīvotāji, kuriem rūp nākotne un savu uzkrājumu vērtības saglabāšana. Cilvēki aizvien biežāk izsaka vēlmi turēt uzkrājumus ne tikai bankā, viņi cilvēki grib turēt uzkrājumus arī fiziskajos aktīvos – tie ir nekustamie īpašumi un dārgmetāli. Dārgmetālu likviditāte ir augstāka, tie nav piesaistīti konkrētai valstij vai vietai, tos var viegli paņemt līdzi, ja ģimene izdomā pārcelties dzīvot citā valstī, un pārdot, kad tas būs nepieciešams – jebkurā valstī.

Neapšaubāmi, Latvijā investīciju zelts nepieder ikvienam iedzīvotājam, taču zelta īpašnieku loks pieaug ar katru dienu. Pēc šī brīža statistikas varam redzēt, ka zeltu ir iegādājušies vairāk par 250 000 cilvēku. Kopējā zelta vērtība, kas pieder iedzīvotājiem, līdzinās iemaksām 3. pensiju līmenī (ja skaitīt starpību starp pārdoto un atpirkto zelta apjomu).

Kamēr kriptovalūtas var pazust “klikšķa attālumā”, zelta stienis sver tikpat daudz vakar, šodien un rīt – un ir tavs īpašums, par kura likteni lemsi tu pats. Varēsi pārdot jebkurā brīdī, vietā un valstī, kad tas būs nepieciešams. Zelts ir kā starptautiski atzīta valūta, kuru atzīst un ciena visā pasaulē,” teic Viktorija Gorčakova.

Kur nopirkt zeltu un kur to glabāt?

“Tavex” Latvijā ir vienīgais ieguldījumu dārgmetālu ražotāju oficiālais pārstāvis. “Tas nozīmē, ka mēs saņemam stieņus un monētas pa tiešo no ražotāja, kas mūsu klientiem garantē zelta autentiskumu, kā arī apliecina “Tavex” kā sadarbības partnera stabilitāti un izcilu reputāciju. Iegūt oficiālā pārstāvja statusu nav viegli, ir jānodrošina gan apjomi, gan jāapliecina, ka uzņēmums spēj ar godu pārstāvēt lielāko Šveices ražotāju intereses Latvijā.

Latvijā zeltu piedāvājam iegādāties gan klātienē mūsu filiālēs, gan arī pasūtīt mūsu vietnē, apmaksājot zelta iegādi tiešsaistē un saņemot zelta stieni vai monētu ar apdrošinātu piegādi. Ap 30% no visiem veiktajiem darījumiem notiek attālināti, kad kurjers atved klientam zeltu.

Zelta uzglabāšana ir klienta pārziņā, taču mums patīk teikt – ir maldinoši domāt, ka kāds spēs uzglabāt tavu īpašumu labāk, nekā tu pats. Zinām, ka lielākā daļa klientu uzglabā zeltu pašu spēkiem un tas nemaz nav tik grūti kā var sākotnēji šķist. Pie mums nāk klienti ar vēlmi pārdot zeltu, kas iegādāts pie mums pirms 10, 15 vai pat 20 gadiem, visbiežāk mēs prasām vai uzglabāja pašu spēkiem un tad seko aizraujošie stāsti ar uzglabāšanas radošumu. Zelta monēta ar vērtību ap 3000 eiro pēc izmēra ir nedaudz lielāka par 2 eiro monētu – paslēpt to mājās tā, lai to neatrod, nav grūti. Protams, ir klienti, kuri iegādājas lielākus zelta apjomus un, ja viņiem jau citām vajadzībām bija noslēgts ar banku līgums par individuālo seifu, tad arī zeltu viņi mēdz uzglabāt tur,” saka Viktorija Gorčakova.

“Luminor” finanšu eksperts Kaspars Šteinbergs lēš, ka, ja pasaules situācija stabilizēsies, “zelta cena varētu kristies”, bet tuvākajā laikā prognozējams cenas kāpums. Tas saistīts ar investoru uzmanību uz norisēm ASV, ekonomisko recesiju Eiropā un centrālo banku rezervju pārorientāciju no dolāra uz zeltu. SEB banka šobrīd redz būtisku pieaugumu darījumos ar ETF fondiem, kas balstīti uz zeltu – gan skaita, gan apjoma ziņā. Tas liecina par ilgtermiņa interesi, kur zelts ieņem savu vietu diversificētos portfeļos.

Jāuzsver, ka zeltu svarīgi pirkt tikai no uzticamiem pārdevējiem. “Latvijas Proves biroja” vadītājs Pēteris Brangulis norāda: “Viltojumu netrūkst, tāpēc dīleri izmanto profesionālas iekārtas tīrības noteikšanai.”

Spridzeklis bez laika degļa. Karims Rašids