Kā jūs raksturotu šo gadu IKT industrijā? Kādi bija galvenie izaicinājumi, un vai parādījušās kādas jaunas tendences?

Apkopojot jāsaka, ka gan mobilo sakaru nozare, gan telekomunikācijas kopumā kļūst arvien līdzīgākas ierastām sadzīves pakalpojumu nozarēm un pakalpojumu sniedzējiem. Protams, ir jaunumi un notiek attīstības, bet ritms vairs nav tāds, kā bija pirms 15, 20 gadiem, kad nozare attīstījās ļoti strauji.

Nedaudz lēnāk aug datu apjoms mobilo operatoru tīklos. Agrāk tie pieauga aptuveni par 50-60% gadā, īpaši strauji, kad parādījās 4G tīkls. Šobrīd tas pieaug aptuveni par 20-25% gadā.

Nozares apgrozījums pieaug, bet daudz lēnāk nekā iepriekšējos gados. Latvijas īpatnība ir tāda, ka potenciālo lietotāju skaits neaug jau daudzus gadus. Mēs labi zinām, kā mainās iedzīvotāju skaits, un tas tieši ietekmē mobilo operatoru darbību, tostarp arī mūs. Aktīvo SIM karšu skaits Latvijā ir ap 2,2 miljoniem, kas liecina, ka tirgus ir ļoti piesātināts. Tādēļ jaunu pieslēgumu skaits varētu pieaugt, pateicoties galvenokārt iekārtu aprīkošanai ar SIM kartēm, nevis jaunu lietotāju skaita pieauguma dēļ.

Attīstība tomēr turpinās, operatori šobrīd pilnveido tīklus un droši vien nākamgad pabeigs 5G attīstību visā valstī. Pārklājums šobrīd jau ir ļoti labs - gandrīz 90%.

Jāpiemin arī tas, ka Latvijas iedzīvotāji ļoti aktīvi lieto mobilo sakaru pakalpojumus. Mūsu tīkli ir vieni no noslogotākajiem ar datu plūsmām Eiropā, jo cilvēki intensīvi izmanto gan mājas pieslēgumus datu pārraidē, gan izmanto dažādus satura pakalpojumus. Daudzi skatās televīziju, izmantojot mobilo mājas internetu, un tas uzliek augstas kvalitātes latiņas sakaru tīkliem, lai spētu šo datu apjomu apkalpot. Tas nozīmē, ka operatoriem, pat ja tehnoloģijas nemainās, ir nepārtraukti jāpalielina jaudas, jāliek klāt jaunas frekvenču spektra daļas, jāpalielina bāzes staciju skaits, jāuzlabo pārraides tīkla jauda. Tīkls nekad nebūs pilnībā "gatavs", jo lietotāju pieprasījums nemitīgi aug.

Kā operatoru darbu ietekmē pieaugošie kiberriski?

Ja runājam par kiberriskiem, tie ir bijuši, ir un būs. Jau līdz ar interneta parādīšanos sākās arī dažādi datorvīrusi un citi uzbrukumi, kas attīstās līdz ar tehnoloģiju un lietotāju skaita pieaugumu.

Mēs visbiežāk sastopamies ar tā saucamajiem DDoS uzbrukumiem, kad tiek sūtīts liels pieprasījumu skaits uz mājaslapu, tādējādi šad un tad apgrūtinot internetveikala un pašapkalpošanās portāla darbību. Mēs ar šādiem uzbrukumiem tiekam galā, sadarbojoties ar partneriem, un līdz šim nav bijuši nozīmīgi darbības traucējumi.

Attiecībā uz klientiem mēs turpinām pilnveidot pakalpojumus, kas viņus aizsargā. Mums ir tehnoloģijas, kas iebūvētas tīklā. Šobrīd, piemēram, dienā tiek bloķēti aptuveni 10 000 krāpniecisku zvanu, tādējādi pasargājot lietotājus. Interneta drošības pakalpojums mēnesī bloķē aptuveni 11 miljonus dažādu interneta uzbrukumu, kas cenšas izspiesties cauri. Tas, ko varam novērot, ka arī krāpniekiem mēdz būt klusāki periodi. Proti, beidzoties vasaras mēnešiem, kas ir atvaļinājums visiem, tostarp arī krāpniekiem, būtiski palielinās arī dažādi riski digitālajā vidē. Piemēram, septembrī novērsto krāpniecības risku skaits, salīdzinot ar vasaras mēnešiem, palielinājies par 47%.

Mēs strādājam un rūpējamies, lai klienti varētu lietot pakalpojumus droši un mierīgi. Taču vēlos uzsvērt, ka neviens tehnoloģisks risinājums nevar pasargāt simtprocentīgi. Vienmēr pastāvēs "caurumiņi", un uzbrucēji centīsies tos atrast. Šodien, īpaši ģeopolitiski un politiski riskantā pasaulē, katram pašam jābūt piesardzīgam digitālajā vidē - nevajag lieku informāciju atklāt, nevar izmantot viegli atminamas paroles. Katram pašam arī sevi ir jāsargā.

Vai mainās veidi, kā cilvēkus mēģina apkrāpt?

Patiesībā kanāls, kādu izmanto krāpnieks, var būt gan mobilais telefons, e-pasts, īsziņas vai "WhatsApp", pat uz ielas var kāds pienākt, bet krāpšanas būtība ir vienāda - psiholoģiski manipulēt, lai tu uzticētos un atdotu naudu. Iemesli, kādēļ cilvēki uzķeras uz krāpniekiem, ir ļoti dažādi. Pamatā cilvēki tiek steidzināti un viņi vienkārši apjūk. Tāpat daudziem finansiālā situācija nav spīdoša, un krāpnieki to izmanto - tiek piesolītas vieglas peļņas gūšanas iespējas, kam cilvēki notic, jo vēlas uzlabot savu finansiālo stāvokli. Krāpnieki ir ļoti zinoši un izmanto modernākās tehnoloģijas, tādēļ svarīgi ar viņiem neielaisties garās sarunās. Redzam, ka krāpniecības aktivitāte ir arī sezonāla. Piemēram, vasara ir mierīgāks periods, savukārt Ziemassvētku laikā, kad notiek aktīva tirdzniecība internetveikalos, vai gada deklarāciju iesniegšanas laikā krāpnieku aktivitāte pieaug.

Iepriekš Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) norādīja, ka krāpnieku apkarošanā ļoti svarīga ir informācijas apmaiņa starp operatoriem. Vai šāda sadarbība notiek, vai tā vēl uzlabojama?

Vietas uzlabojumiem vienmēr ir, un šobrīd operatori aktīvi strādā pie viena kopprojekta, kur iesaistīts arī SPRK un ko atbalsta Satiksmes ministrija. Vēl ir jāatrisina vairāki tehniski un juridiski jautājumi, lai šis projekts ieraudzītu dienas gaismu.

Pašlaik lieta, kas būtiski var mainīt Latvijas tirgu, ir "Telia" piederošo "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījums. Ko jūs kā tirgus dalībnieks tā rezultātā gribētu un ko negribētu redzēt Latvijas tirgū?

"Tele2" vienmēr ir iestājies par godīgu un efektīvu konkurenci. Mēs tiešām ticam, ka konkurence, lai arī bieži ir nepatīkama pašiem tirgus dalībniekiem, virza progresu un klientu apmierinātību. Mums rūp, lai šāda veselīga un efektīva konkurence saglabātos.

Runājot par minēto kapitāldaļu izpirkšanu, man personīgi nav skaidrs, ko tieši valsts iegūs, atpērkot daļas. No ģeopolitiskā viedokļa būtu saprātīgi drīzāk izskatīt atlikušo valsts daļu pārdošanu kādam lielam spēlētājam, piemēram, no Polijas, Amerikas vai Zviedrijas, kādam no NATO dalībvalstu uzņēmumiem. Šajā gadījumā valsts samaksās ļoti lielu naudu, iespējams, ilgi nesaņems dividendes, lai šos parādus atdotu. Jautājums, kā pēc tam šie uzņēmumi izskatīsies.

Ja šis darījums tiek virzīts uz priekšu, mūsuprāt, ļoti svarīgi būtu, lai unikālais un neaizvietojamais optikas piekļuves tīkls, kas šobrīd ir "Tet" rīcībā, būtu pieejams visiem tirgus dalībniekiem uz vienādiem nosacījumiem, lai tas kļūtu par vairumtirdzniecības objektu. Jāuzsver, ka otru šādu tīklu uzbūvēt nav iespējams, pat ja mums būtu visa nauda, "kas guļ jūras dibenā". To nevar fiziski izdarīt, jo zem ielām nav vietas jaunai kanalizācijas sistēmai. Projektēšana, būvniecība un viss pārējais ir ārkārtīgi ilgs un komplicēts process. Tīklu dublēt nav iespējams. Ja šāds tīkls nonāk viena spēlētāja rokās, tad veselīga un tīra konkurence vairs nav iespējama.

Tā skopā informācija, kas ir mūsu rīcībā, liecina, ka darījumā piekļuve optikas tīklam ir nopietni apsvērta. Mēs ceram, ka tas īstenosies.

"Tet" gan uzsver, ka viņu kanalizācijas tīkls visiem ir pieejams un šie pārmetumi par monopolu ir nevietā.

Tas tad jājautā "Tet", bet viss tik vienkārši nav - ir atsevišķi nosacījumi, termiņi, cenas un citi ierobežojumi, kas varētu liegt "tīri" izmantot šo kanalizācijas tīklu. Bet jautājums nav arī tik daudz par pašu kanalizācijas tīklu, kas vairāk interesē fiksētos operatorus, bet optikas piekļuves nomu. Būtiski ir, lai jebkurš operators, kuram ir vēlēšanās, var iegādāties optisko piekļuvi no klienta līdz pieslēguma punktam par vienotu vairumtirdzniecības cenu.

"Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas izvēlēti par Latvijas daļu izpircējiem, neizslēdz iespēju apvienot abus uzņēmumus. Kā jūs uz to raugāties?

Ja nosacījums par optiskā piekļuves tīkla vairumtirdzniecību tiek izpildīts, tad jautājums par apvienošanu vai neapvienošanu vairs nav principiāls. Mums nebūtu nekas iebilstams pret apvienošanu vai neapvienošanu. Tas ir tad akcionāru lēmums, kā viņiem ir izdevīgāk un ērtāk strādāt.

LVRTC ir minējis, ka varētu pārņemt optisko tīklu.

Domāju, ka tā ir laba ideja.

Tas būtu ideāls variants?

Nezinu vai ideāls, bet tas būtu darbotiesspējīgs variants.

Tad jūs neuzskatāt, kā to apgalvo citi konkurenti, ka apvienotais uzņēmums būs supermonopols?

Ja tiek izpildīts nosacījums par optisko tīklu, tad, mūsuprāt, konkurencei ir iespēja saglabāties aktīvai un veselīgai. Tādā gadījumā ilgtermiņā ieguvēji ir visi, tirgus būs aktīvs, ar labiem piedāvājumiem un klientiem patīkams.

"Bite" saistībā ar "Tet" konflikta situācijā ir nonākusi arī par gaisvadu infrastruktūru. Vai tas jūs interesē?

Mēs nestrādājam ar gaisa vadiem, tāpēc neiesaistāmies. Mums pašiem nav šādu gaisvadu. Ilgtermiņā, ja izpildītos optiskā tīkla nosacījums, ka ir iespēja nomāt piekļuves tīklu līdz klientam, tad ar laiku gaisvadi pārceltos uz vairumtirdzniecības tīklu un nebūtu dublējošas infrastruktūras.

Kāds pašlaik kopumā ir konkurences līmenis Latvijā?

Ļoti aktīvs, jo klientu skaits nepalielinās. Par katru pieslēgumu, par katru lietotāju notiek aktīva cīņa. Šajā ziņā Latvijā nekas nemainās. Atsevišķs stāsts gan ir publiskie iepirkumi, kur valda favorītisms un ar konkurenci ir lielas problēmas.

Latvijā ir trīs mobilo sakaru operatori, bet, protams, pakalpojumu klāsts laika gaitā ir mainījies. Kur jūs šobrīd redzat lielākās problēmas ar konkurenci? Nav tā, ka tās būtu saistītas ar dažādiem mazajiem interneta pakalpojumu piedāvātājiem, kas dažkārt strādā ēnu zonā?

Tā nebūtu lielākā konkurences problēma. Lielākā problēma mums patiesībā ir publiskajā sektorā, tieši publiskā sektora iepirkumu jomā. Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci. Tas nedod iespēju ne pasūtītājam iegūt labāko no tirgus, ne operatoram piedāvāt labāko, ko viņš varētu. Tā ir atsevišķa, liela, problemātiska joma. Ilgstoši tur pastāv favorītisms iepirkumos, un diemžēl man nav labu ziņu, ka tur kaut kas mainītos uz labo pusi. Ja privātajā sektorā tirgus daļas sadalās aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominē vēsturiskais operators ar aptuveni 70% tirgus daļu - tajā nav nekādas biznesa loģikas.

Mums ir dominējošs stāvoklis privātpersonu sektorā. Ja lielākā daļa Latvijas klientu ar saviem maciņiem ir nobalsojuši par mums, tad acīmredzot mēs kaut ko darām pareizi. Mums ir labi pakalpojumi, labs tīkls, laba veiktspēja, labi ātrumi un laba apkalpošana. Nav tā, ka mēs nevaram apkalpot, mēs varam, bet, ja klients pats nevēlas neko mainīt un grib maksāt dārgi, tad mums, protams, ir grūti viņu pārliecināt.

Riski ir arī, šķiet, jau trešo iepirkumu reformu, kura ievērojami paaugstinās līgumcenu robežvērtības, apmēram 14 reizes. Tas nozīmē, ka ļoti lielas summas varēs tikt iztērētas, slēdzot līgumus bez konkursa, bez cenu aptaujām un tā tālāk. Tas, protams, nekādā veidā neveicinās konkurenci, tikai palīdzēs saglabāt esošo favorītismu.

Latvijai šāda situācija ir raksturīga, kaimiņvalstīs tas nav tik izteiktā mērā. Mēs par to tiešām esam daudz runājuši, bet maz kas šobrīd ir mainījies. Jāatzīmē, ka pērn sabiedriskajā sekto-rā mobilo sakaru pakalpojuma iepirkumi noslēgti par vairāk nekā 7,5 miljoniem eiro. Summas, salīdzinot ar būvniecības sektoru, nav lielas, bet tik un tā nozīmīgas.

Tātad jūs uz Finanšu ministrijas izstrādāto reformu drīzāk skatāties ar bažām, nevis ar atvieglojumu?

Jā, drīzāk ar bažām. Sajūta ir jocīga, jo šķiet, ka tiek darīts viss, lai saglabātu status quo. Un ja valsts tiešām tā grib, tad… Nu, ar varu mīļš nekļūsi.

Ja ir plāns ievērojami paaugstināt līgumcenu robežvērtības, kā rezultātā plašs iepirkumu loks nonāks zemšliekšņu zonā, uz kuru netiks attiecinātas iepirkumu procedūras, šo iepirkumu veikšana paliks paša pasūtītāja ziņā un kontrolē. Ir nozares, kurās zemsliekšņu iepirkumu īpatsvars var veidot pat 100% no visiem iepirkumiem, līdz ar to konkurence šajās nozarēs tiks būtiski ietekmēta, tajās pastāvēs augsti korupcijas, diskriminācijas un favorītisma riski un ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā.

Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina.

Finanšu ministrija tagad mēģina izstrādāt arī e-katalogu. Jūs uz to cerības neliekat?

Zināmas cerības saistām ar Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) projektu telekomunikāciju pakalpojumus iekļaut e-katalogā, kā tas jau notiek informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Pakalpojumu sniedzēji, piemēram, mobilo sakaru operatori, ievieto savus piedāvājumus e-katalogā - ar cenām, nosacījumiem un pakalpojumu aprakstiem. Tad valsts vai pašvaldības iestāde izvēlas sev piemērotāko pakalpojumu no kataloga - līdzīgi kā interneta veikalā. Tas nozīmē, ka nav jāveic pilns iepirkuma konkurss, jo katalogs jau ietver iepriekš izvērtētus un apstiprinātus piegādātājus. Darījums notiek tiešsaistē caur Elektronisko iepirkumu sistēmu.

Taču vienlaikus, ja līgumcenu robežvērtības pieaug 14 reizes, tad nevienam īsti nebūs vajadzības lietot šo e-katalogu. Ja līgumcenu robežvērtība ir 140 000 eiro, tad baidos, ka daudz mobilo sakaru iepirkumu virs šādas summas vienkārši nebūs.

Tajā pašā laikā vasarā bija arī Augstākās tiesas lēmums, ar kuru tika noraidīta jūsu prasība pret Finanšu ministriju par mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu. Saprotu, ka arī Eiropas Komisija šo jautājumu tālāk nav virzījusi. Vai tas tomēr neliecina, ka problēma nemaz nav tik liela?

Tas drīzāk liecina par to, ka esošo likumu ietvaros šo problēmu ir ļoti grūti atrisināt. Protams, ja skatās tikai formāli, pēc likuma burta, nevis pēc saimnieciskās būtības, tad, jā, daudzas lietas var "dabūt cauri". Ja valsts patiešām vēlas ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, tad likumi jāpiemēro arī pēc loģikas, ne tikai pēc formas. Ja nē, tad likumu var izmantot kā aizsegu - formāli viss ir pareizi, bet pēc būtības nav.

Šis tiesas lēmums faktiski skaidri pierāda, ka esošās likumdošanas ietvaros, favorītisma problēmu nevar atrisināt. Proti, ja tiesa šo normu redz tā, kā redz, tad tas nevar atrisināt favorītisma jautājumu nozarē pēc būtības. Ir jāmaina regulējums. Ejot šo tiesvedības ceļu, mums arī bija mērķis iegūt skaidru bildi un secinājumu.

Augstākā tiesa skatās pēc likuma, bet Eiropas Komisija tomēr vairāk vērtē pēc būtības...

Tā gluži nav, tas ir mazs jautājums Eiropas Komisijas dienaskārtībā. Vienlaikus Eiropas Komisijas stāsts nav beidzies. Tagad varēsim sniegt apliecinājumu, ka nacionālā regulējuma ietvaros iespējas ir izsmeltas.

Jūsu mērķis bija iziet šo pilno ciklu. Kas notiks tālāk, kāds ir nākamais solis?

Mēs koncentrēsimies uz to biznesa daļu, kur mums tiešām ir labi panākumi. Ja lietotājs ir "aizslēdzis durvis no iekšpuses", tad mēs vairs tik intensīvi nemēģināsim lauzties iekšā. Tas, ka pastāv favorītisma problēma, šaubu nav, to apliecina arī "KPMG Baltics" pētījums. Nav loģiski, ka privātajā segmentā tirgus daļas starp visiem operatoriem sadalās daudz maz līdzīgi, bet publiskajā sektorā izteikti dominē viens tirgus spēlētājs. Turklāt iepirkumos nav vienotas izpratnes par to, kā tiek noteikta kvalitāte. Atsevišķi iepirkumi aiziet līdz tādam absurdam, ka mēs, pat piedāvājot pakalpojumu tuvu 0 eiro vērtībā, nevaram uzvarēt.

Pretējās puses arguments par kvalitāti neiztur nekādu kritiku, jo gan SPRK mērījumi par balss zvanu kvalitāti, gan neatkarīgās mērījumu platformas "SpeedCheker" dati rāda pavisam citu ainu.

Tagad "Bite" vērsusies Konkurences padomē, lai izvērtētu Rīgas pašvaldības iepirkumu. Jūs viņiem nepievienosieties?

Konkursā mēs nepiedalījāmies. Ar interesi vērosim, kā tas beigsies. Ceram, ka viss beigsies vēlamā veidā, ka saimnieciskā domāšana tomēr uzvarēs.

Pašlaik diezgan aktīvi tiek slēgta ārā 3G tehnoloģija. Jūs redzat tehnoloģijas, no kurām varētu atteikties, un kas, jūsuprāt, būs nākamie attīstības virzieni?

Runājot par 3G, mēs šo tehnoloģiju jau gada sākumā esam izslēguši. Mēs bijām pirmais operators Latvijā, kas to izdarīja. Un jāsaka, tas nav tik vienkārši, nav tā, ka "pagriez slēdzi un tehnoloģija beidzas", ir gana daudz darba. Ir jāsazinās ar klientiem, kas joprojām lieto šo tehnoloģiju, lai viņiem netiktu traucēts pakalpojums un lai viņi varētu pāriet uz 4G vai 5G. Savukārt tiem, kam šādas vajadzības nav, darbojas 2G, kas joprojām pastāv.

Mēs to darījām ar lielu motivāciju, lai palielinātu 4G un 5G tīkla kapacitāti. Mobilajos sakaros ļoti svarīga lieta ir frekvences, kas ir ierobežots resurss. Spektrs ir tik, cik ir, vairāk to nevar "pievienot". Līdz ar to 3G frekvences, kas kļuva arvien mazāk noslogotas, mēs pārcēlām uz 4G un 5G. Tas ļāva būtiski, pat par 50%, palielināt 4G caurlaidību tieši zemo frekvenču diapazonā.

Tas uzlabo klientu apmierinātību, palielina ātrumu un tīkla veiktspēju. Ja skatāmies tālāk uz priekšu, tad 4G un 5G šeit ir uz palikšanu diezgan ilgu laiku - vismaz līdz 2035.gadam. Savukārt 2G, iespējams, ne tuvāko gadu laikā, bet četru piecu gadu periodā tiks slēgts. Zviedrijā, piemēram, šis process ir jau uzsākts, bet tur tirgus ir mazliet citādāks un lietotāju preferences atšķiras.

Principā visa pieejamā frekvenču josla koncentrējas tajās tehnoloģijās, kas ir visplašāk lietotas, - tātad 4G un 5G.

Kas Latvijā joprojām lieto 2G?

2G joprojām lieto balss sakariem un īsziņām. Tas faktiski ir noteikts klientu segments, piemēram, seniori ar vecākiem "podziņtelefonu" modeļiem. Šī grupa izmanto 2G, jo telefoni vienkārši neatbalsta jaunākās tehnoloģijas.

Ir arī seniori, kas nesāks lietot viedtālruņus. Vai nākotnē arī "podziņtelefoniem" tiks izstrādāti modeļi ar 4G atbalstu?

Jā, šādi modeļi jau ir pieejami. Pieprasījums nav liels, bet ir stabils.

Kam 5G tehnoloģija pašlaik tiek izmantota visvairāk - joprojām privātpersonām vai sāk pieslēgties arī uzņēmumi, kas ievieš automatizācijas risinājumus?

Tādu uzņēmumu ir maz. Pārsvarā tās ir privātpersonas, kas izmanto 5G kā ātru internetu. Datu apjoms, ko šī tehnoloģija apstrādā, arvien aug. Šobrīd mūsu tīklā apmēram ceturtā daļa no visiem apstrādātajiem datiem iet caur 5G. Pārējais ir 4G.

Runājot par šādiem smalkajiem, daudzslāņainajiem biznesa lietojumiem, šobrīd mūsu tīklā nav tādu lietojumu. Esmu dzirdējis par vienu gadījumu, kur korporatīvais klients izmanto 5G no cita operatora, bet citādi kopumā Latvijā šis vēl nav plaši lietots pakalpojums. Citās valstīs, piemēram, Vācijā, Austrijā, Francijā, Nīderlandē, kur ir lielas industrijas, šie risinājumi attīstās straujāk.

Arī mūsu kolēģi Zviedrijā to izmanto, bet arī viņi vēl ir pašā sākuma posmā. Tur ir, piemēram, ēdienu piegādes ar droniem vai pašbraucošs 5G prāmis Stokholmā. Bet tie pamatā ir pilotprojekti.

Vai jums kā operatoriem nav vilšanās, ka tomēr 5G neattaisnoja cerības, kas sākotnēji tika liktas uz šo tehnoloģiju? Jo, kā teica viens eksperts, 5G jau netika radīts, lai cilvēki viens otram pārsūtītu kaķīšu video vai veiktu videozvanus ar draugiem.

Jā, var teikt, ka cerības uz 5G tiešām bija lielākas tieši biznesa sektorā. Bet arī 4G netika radīts kaķīšu video pārsūtīšanai, tomēr lietotāji to dara, tas viņiem patīk, un mums nav nekādu iebildumu. Cerības bija lielākas, bet joprojām 5G ir ātrāka, jaudīgāka tehnoloģija nekā 4G, un tā nekur nepazudīs.

Nu jau sākas gatavošanās arī 6G. Ar ko tas atšķirsies?

Ziniet, uz šo jautājumu pagaidām nav iespējams atbildēt. Nav vēl dzīvu prototipu ar 6G. Ir dažādas idejas un virzieni, bet reālus piemērus, visticamāk, redzēsim tikai desmitgades beigās, ap 2028.-2029.gadu. Tomēr komerciālā lietošanā 6G ātrāk par 2030.-2031.gadu, domāju, nebūs.

Līdzīgi kā 5G, arī 6G tiek saistīts ar cerībām un tiek pozicionēts kā lietu un mašīnu apkalpošanas tehnoloģija un pielietojuma. Redzēsim un skatīsimies, bet pagaidām tas viss ir pārāk agrīnā stadijā.

Vai ir vēl kaut kas, kas varētu mainīties šajā G tīklu attīstībā?

Izņemot frekvenču spektra papildinājumus, domāju, ka būtiski nekas nemainīsies. Gala ierīcēs, protams, būs jaunas iespējas. Šobrīd ļoti populāra ir mākslīgā intelekta integrēšana. Ražotāji to jau vairāk nekā pusotru gadu iestrādā savos risinājumos. Arī pašu operatoru tīklos mākslīgais intelekts palīdzēs datu analīzei un tīkla noslodzes optimizēšanai. Tas notiek pakāpeniski.

Cik plaši pašlaik izmantojat mākslīgā intelekta risinājumus?

Jā, mēs ar to aktīvi darbojamies. Mums ir ieviests savs mākslīgā intelekta risinājums, ko esam nosaukuši par "Dzirksteli". Šobrīd tas veido ierīču, galvenokārt mobilo telefonu, aprakstus mūsu interneta veikalam. Tas ļauj šos aprakstus sagatavot daudz ātrāk, līdz ar to arī ātrāk preces nonāk veikalā. Tādā veidā mēs izvairāmies no diezgan piņķerīga un garlaicīga darba. Tāpat šis pats mākslīgais intelekts palīdz mūsu personālvadības kolēģēm, kurām nav vairs nepieciešams tērēt laiku, lai atbildētu uz kolēģu tehniskajiem jautājumiem, kur pieteikt komandējumu, kā pieteikties dažādiem bonusiem, kā aizpildīt kādu atskaiti utt. Tagad šīs atbildes sniedz mākslīgais intelekts, un personālvadības kolēģi var pievērsties citiem jautājumiem.

Tāpat mums ir mākslīgā intelekta risinājums TAKA, kas palīdz mūsu klientu konsultantiem un pārdevējiem. Tas analizē klienta vajadzības un piedāvā, kas viņam varētu patikt - faktiski darbojas kā digitāls ceļvedis, kas palīdz veidot sarunu un pieņemt precīzākus, personalizētākus lēmumus.

Mums ir bijuši arī atsevišķi eksperimenti klientu apkalpošanā, bet līdz galam apmierināti neesam. Jāsaka godīgi, lai arī mākslīgais intelekts ir jaudīga lieta, atsevišķos gadījumos tas nav uzdevuma augstumos. Nevar teikt, ka tas ir "nesekmīgs skolēns", bet "pārcelt nākamajā klasē" to vēl nevar. Mākslīgais intelekts mēdz "izšaut" tādas lietas, ka pēc tam tikai brīnies. Tādēļ šobrīd klientu apkalpošanā mēs to neizmantojam.

Bet nākotnē, kad būs uzlabojumi, vai varētu būt tā, ka jūsu zvanu centrā pusi klientu apkalpotu mākslīgais intelekts?

Teorētiski, jā, bet tas atkarīgs no izmaksām. Kopumā, ja skatāmies uz mākslīgā intelekta jomu, šobrīd notiek ļoti aktīva sacensība valodas modeļu attīstībā - tiek ieguldītas milzīgas summas gan pašos modeļos, gan datu centros, kas tos apstrādā. Savukārt ieņēmumu puse no mākslīgā intelekta risinājumiem vēl īsti neseko līdzi. Un, ja tas tā turpināsies ilgstoši, var gadīties, ka pēc trim vai četriem gadiem kāds no mākslīgā intelekta operatoriem var pateikt, ka negrib vairs finansēt šo jomu.

Otrs aspekts ir, ka mākslīgais intelekts šobrīd aizstāj vai mēģina aizstāt amatus, kas ir salīdzinoši mazāk kvalificēti. Dārgas, augsta līmeņa pozīcijas nevar un droši vien arī nevarēs aizstāt. Tāpēc uzņēmumu motivācija maksāt par šiem risinājumiem nav tik liela. Līdz ar to arī pieprasījums vēl nav masveidīgs. Būs ļoti interesanti pavērot tuvākajos gados, kā šī tendence attīstīsies.

Tātad klupšanas akmens varētu būt izmaksas pret atdevi?

Jā, jau šobrīd tā ir, ka ieņēmumi ne tuvu nesedz izmaksas.

Savulaik teicāt, ka plānojat bāzes stacijas aprīkot ar litija akumulatoriem, lai elektroenerģijas pārtraukumu gadījumā varētu nodrošināt bāzes staciju ilgāku darbību. Kas kopš tā laika ir izdarīts?

Jā, mēs to darām. Tas ir viens no virzieniem, kurā darbojamies. Protams, mēs nevaram fiziski un finansiāli aprīkot visas bāzes stacijas ar litija akumulatoriem uzreiz, tāpēc ejam pakāpeniski - tur, kur notiek bāzes staciju modernizācija, vai tur, kur esošie akumulatori ir nokalpojuši. Visur, kur nepieciešamas jaunas baterijas, mēs liekam litija akumulatorus. Šobrīd ar tiem aprīkota aptuveni desmitā daļa tīkla.

Cik lielas investīcijas tas prasa?

Kopējā summa ir liela. Jau šobrīd akumulatoru iegāde un nomaiņa prasījusi aptuveni 400 000 eiro.

Vai tas ļauj risināt problēmas, kādas bija lielajās vētrās ar mobilo sakaru pieejamību?

Pilnībā neļauj, bet ļauj šīs problēmas nedaudz attālināt. Vispār šo ideju aizguvām no mūsu Ukrainas kolēģiem, ar kuriem mums bija ļoti vērtīga tikšanās. Viņi krīzes apstākļos saprata, ka litija akumulatori tiešām ir vērtīgi, jo uzlādējas daudz ātrāk. Tā bija laba mācība arī mums.

Par 5G tīklu. Saprotu, ka lielajās pilsētās tagad diezgan intensīvi notiek bāzes staciju izbūve. Vai iesiet arī tālāk uz reģioniem?

Jā, mēs pat darām otrādi. Mums šobrīd 5G tīkla pārklājums jau sasniedz apmēram 90% no Latvijas teritorijas, ne tikai lielajās pilsētās, bet arī citur. Atšķirībā no konkurentiem mēs izvēlējāmies atšķirīgu stratēģiju 5G attīstībai, sākām ar reģioniem un tikai pēc tam pievērsāmies lielākām pilsētām. Citi sāka ar augstām frekvencēm, kas labāk piemērotas blīvi apdzīvotām vietām, bet mēs startējām otrādi, ar zemākām frekvencēm, lai panāktu plašu pārklājumu reģionālo pārklājumu.

Pēc datiem redzam, ka 5G visvairāk izmanto privātpersonas, un tas arī palīdz atslogot 4G tīklu. Domājams, ka līdz nākamā gada vidum 5G pārklājums būs jau līdzvērtīgs 4G tīklam.

Kopā ar "Global Communications Infrastructure" plānojat veidot pirmo torņu kompāniju. Pastāstiet sīkāk.

Lai izskaidrotu, ir mazliet jāatkāpjas vēsturē. Pēdējos piecos sešos gados Eiropā un ASV redzama tendence, ka mobilo un fiksēto sakaru operatori rekonfigurē savus pamatlīdzekļus. Citiem vārdiem sakot, operatori cenšas atbrīvot līdzekļus attīstībai, jo situācija ir tāda, ka izmaksas tīklu uzturēšanā aug, bet ieņēmumi neaug tik strauji.

Tāpēc radusies ideja, ka operatori pārdod savu nekustamo īpašumu, infrastruktūru, piemēram, torņus, balstus, īpašiem operatoriem, kas specializējas šādas infrastruktūras apsaimniekošanā. Ideālā gadījumā tie pēc tam var nopirkt vairākus tīklus, tos optimizēt, apvienot un pēc tam izīrēt atpakaļ operatoriem, nodrošinot lielāku efektivitāti par apmēram tādu pašu cenu. Rezultātā operatori saņem ievērojamus līdzekļus, ko var ieguldīt attīstībā, un arī infrastruktūras operatori var nopelnīt.

Tātad nevis katrs mobilo sakaru operators būvē savu torni, bet tie pieder kādam trešajam, kurš tos izīrē visiem?

Tieši tā. Un tas ir arī videi draudzīgāk - nevajag katram celt savu torni, mazāka slodze uz vidi. Ideālā modelī tas ir izdevīgi visiem.

Konkrēti mūsu gadījumā Kanādā bāzētā starptautiskā finanšu kompānija "Manulife Investment Management" izveidoja uzņēmumu "Global Communication Infrastructure". "Tele2" ar to ir izveidojusi kopuzņēmumu, kas apsaimniekos Baltijas valstu torņus un jumta objektus. Šis darījums neietver aktīvo aparatūru - antenas, bāzes staciju iekārtas, elektrobarošanu -, tas viss paliek mūsu rīcībā. Kopuzņēmums pārvalda tikai nekustamo infrastruktūru. Tādā veidā tiek atbrīvoti ievērojami līdzekļi, kurus mēs varam ieguldīt tīkla attīstībā. Mūsu pamatdarbībā tas būtiski neko nemainīs.

Tātad jūs tagad nododat savus torņus šim kopuzņēmumam?

Jā, tā ir daļa no procesa. To dara arī mūsu kolēģi Lietuvā un Igaunijā. Šobrīd viss vēl ir juridiskā procesā, bet virzāmies uz priekšu.

Kā domājat, vai "Bite" un "LMT" arī varētu pievienoties šādai sistēmai?

Es domāju, ka tas ir ļoti reāli. To redzēsim.

Sarunas ar viņiem jau ir bijušas?

Cik es zinu, šobrīd nē.

Kur tuvākajā nākotnē plānojat ieguldīt lielākās investīcijas?

Mēs turpināsim attīstīt tīklu. Kā jau minēju, mums ir jāpabeidz 5G tīkla attīstība un modernizācija. Trīs gadus mūsu investīcijas ir bijušas aptuveni 60 miljoni eiro. Augot lietotāju ģenerētajām plūsmām un datu apjomam, mūsu tīklam ir jātur līdzi. Tur arī ir paredzētas lielākās investīcijas.

Vai gatavojaties mainīt tarifus?

Šobrīd tāda plāna nav.

Par mazumtirdzniecību - kas šobrīd ir pirktākās iekārtas, un kā tās mainās laika gaitā?

Pēdējo gadu laikā mobilo iekārtu tirgū ir notikusi ievērojama konsolidācija. Ja agrāk bija seši vai septiņi zīmoli, kas savā starpā konkurēja, tad tagad faktiski palicis "lielais trijnieks"- "Samsung", "Apple" un "Xiaomi". Ir vēl daži, kas aizņem ļoti nelielu tirgus daļu. Tas arī raksturo kopējo situāciju - šie trīs piegādātāji šobrīd piedāvā plašu iekārtu klāstu, un katrs var atrast kaut ko savām vēlmēm un iespējām.

Pirktākie ir ekonomiskās klases telefoni, taču jāatzīst, ka arī "premium" klase saglabā stabilu pircēju loku. Īpaši "iPhone" modeļiem - interesi par tiem mēs redzam katru reizi, kad tirgū parādās jaunākais modelis.

Attiecībā uz tirdzniecību kopumā, redzam, ka aptuveni trešdaļa klientu tiek apkalpoti digitālajā vidē. Šī proporcija ir visai stabila, un nav sagaidāms, ka būtiski mainīsies. Daudzi klienti vispirms izpēta visu internetā, bet pēc tam atnāk uz centru, lai iekārtu aptaustītu un galīgi izlemtu par pirkumu. Digitālā un fiziskā vide viena otru papildina.

Vai plānojat samazināt fizisko centru skaitu?

Šobrīd nē. Gada sākumā pilsētās, kur agrāk bija divi centri, mēs esam tos apvienojuši vienā lielākā, bet tā bija optimizācija, nevis tīkla samazināšana.

Tagad arvien vairāk ir dažādu ierīču, sākot ar ledusskapjiem un beidzot ar putekļu sūcējiem, kurās izmanto SIM kartes un pieslēgumus. Vai pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem aug?

Lēnām aug, taču "lietu interneta" jeb "IoT" pieslēgumu cenas ir salīdzinoši zemas, tāpēc pagaidām šī tirgus daļa neveido būtisku ieņēmumu plūsmu.

Tātad Latvijā vēl nav izteiktas tendences uz tā saucamajām viedajām mājām, kur viss regulējams no telefona?

Ir cilvēki, kam tādas sistēmas jau ir, un to skaits noteikti pieaugs, taču pagaidām tā nav masu tirgus parādība.

Izskatā jānovērtē tas, ko devusi daba. Regīnas Razumas sievišķīgā skaistuma un šarma noslēpumi