Dimantra Antra pareizi teica - katram vīrietim atrodas kāda sieviete, kas viņā saskata kaut ko īpašu un ģeniālu, apbrīnas un cieņas vērtu. Jo attiecību pamats ir cieņa, vēlams arī apbrīna. Tikai ne skopajiem... un te tautībai nav nozīmes.
Tā ir tipiska divu egoistu cīņa - kurš būs viltīgāks, kurš kuru sev pakārtos... Ja šāda pāra starpā būtu nesavtīga Dievišķā Mīlestība, viss pats no sevis sakārtotos. Par cik nesavtīga mīlestība ir reta privilēģija, tad minētais stāsts ir mūsdienu ikdiena. Un stāsta varoņiem trūkst arī pietiekami attīstīta intuīcija, jo tad abi notikumus paredzētu un jau pašā sākumā neko lielu no otra negaidītu un vilšanās izpaliktu. Un gan jau līdzīgas situācijas - vilšanās, pārdzīvojumi abiem ir bijušas agrāk, ir tagad un būs arī nākotnē. Rezumē - tipisks abu personāžu egoisms un intuīcijas trūkums. Tādi apmēram ir mūsdienu vidusmēra cilvēku piedzīvojumi un lētāk laikam sanāk, ja tādu pieredzi iegūst katrs savā dzimtenē.
Mani nepamet sajūta, ka šis stāsts tāds izdomāts sacerējums vien ir. Visādi stereotipi savirpuļoti gan par latviešiem, kas tie krievi vien ir, gan par vāciešiem, kas mūžīgie skopuļi. Ir būts Vācijā vairākkātr un ne mums kritizēt viņu ornungus, un tik lieli pamuļķi, kas būdami kundziņa gados, nezinātu vēsturi arī nav.
Latviete Rita tinderī iepazinās ar vācieti – turīgu kungu no Bavārijas. Sākums bija skaists, bet pēc tam…
Pievienot komentāru
Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem
Populārākais šodien