Zinātnieki atklāja gandrīz 50 bīstamas ķīmiskas vielas gandrīz visos izpētītajos dažādu izstrādājumu paraugos, kas izgatavoti no sintētiskiem un dabīgiem matiem, tostarp parūkās, matos bizīšu pīšanai, pieaudzējamās un piešujamās matu šķipsnās, kā arī matu pieaudzējumos ar sprādzēm.

Šie rezultāti, kas publicēti "American Chemical Society" žurnālā, izraisīja aicinājumus pastiprināt kontroli pār šo vairāku miljardu dolāru vērto nozari un palielināt informācijas caurspīdīgumu patērētājiem.

"Mēs uzticamies uzņēmumiem, no kuriem pat netiek prasīts izslēgt bīstamās ķīmiskās vielas no savas produkcijas," saka doktore Alīsija Franklina, pētījuma galvenā autore un zinātniskā līdzstrādniece "Silent Spring Institute", kur pēta vides ietekmi uz krūts vēža risku.

Pēc zinātnieku teiktā, matu pieaudzēšana ir īpaši riskanta, jo šādi mati tiek nēsāti ilgstoši un pastāvīgi saskaras ar ādu.

"Pieaudzētie mati tiek nēsāti ļoti tuvu ķermenim," saka Franklina. "Tie nedēļām, bet dažkārt pat mēnešiem ilgi atrodas uz galvas ādas, kakla un pleciem."

Bīstamās ķīmiskās vielas

Pēc prognozēm līdz 2028. gadam globālais matu pieaudzēšanas tirgus pārsniegs 14 miljardus dolāru.

Saskaņā ar pētījuma datiem, lai gan daudzas sievietes pieaudzē matus skaistuma vai modes dēļ, ievērojama šīs produkcijas patērētāju daļa ir melnādainas sievietes, kurām tas ir ērts veids, kā kopt un veidot savus matus.

Sintētiskos matus var iegādāties pat par 20 dolāriem, savukārt augstas kvalitātes pieaudzētās šķipsnas no dabīgiem matiem var maksāt pat tūkstošiem dolāru.

Izpētot 43 paraugus, pētnieki tajos atklāja 170 dažādas ķīmiskas vielas. Analīzei tika izmantota metode, kas ļauj identificēt plašu vielu spektru, nevis koncentrēties tikai uz vienu konkrētu vielu, vēsta BBC.

48 no tām ir iekļautas galvenajos starptautiskajos bīstamo ķīmisko vielu sarakstos, tostarp sarakstos, ko sagatavojušas "United Nations" un "European Chemicals Agency".

"Tur bija viss — no liesmu slāpētājiem līdz pesticīdiem, kā arī vielas, piemēram, ftalāti, kas ir endokrīnās sistēmas traucētāji un ir zināmi ar savu saistību ar reproduktīvās sistēmas traucējumiem," saka pētniece Franklina.

36 matu pieaudzēšanas paraugos — gan sintētiskos, gan dabīgos — tika atklātas 17 ķīmiskas vielas, kas saistītas ar krūts vēža risku, un gandrīz 10% paraugu saturēja bīstamus alvas savienojumus, kurus parasti izmanto grūti uzliesmojošas plastmasas ražošanā.

Zinātnieki atzina, ka bija pārsteigti, atklājot šos alvas savienojumus, kas parasti nav sastopami plaša patēriņa precēs. Šīs vielas var izraisīt ādas kairinājumu, turklāt tās ir endokrīnās sistēmas traucētāji, kas ietekmē hormonu darbību un var traucēt procesus, kas regulē organisma attīstību un reproduktīvās spējas.

Visbiežāk paraugos tika konstatētas tādas ķīmiskas vielas kā fenols — viela, ko izmanto saplākšņa un koksnes līmju ražošanā — un bis(2-etilheksil)ftalāts, ko pievieno plastmasai, lai padarītu to elastīgāku.

Pētnieki uzsver, ka šīs ķīmiskās vielas var izraisīt bioloģiskas izmaiņas, kas līdzinās zināmu krūts vēža kancerogēnu iedarbībai, un laika gaitā var palielināt krūts vēža attīstības risku.

Vai dabīgie mati ir drošāki?

Iepriekšējos pētījumos galvenā uzmanība tika pievērsta sintētiskajiem matiem, kuros tika konstatēti bīstami metāli, taču šī pētījuma ietvaros tika pārbaudīti arī 11 paraugi no dabīgiem, neapstrādātiem un jauktiem (cilvēku un sintētiskiem) matiem.

Neapstrādātie un dabīgie mati parasti ir dārgāki un tiek pozicionēti kā mati, kas nekad nav bijuši ķīmiski apstrādāti. Parasti dabīgie mati vispār neiziet nekādu apstrādi un tiek nogriezti vai noskūti no viena donora.

Dažos gadījumos cilvēku matu paraugos — tostarp tos, kas tika marķēti kā neapstrādāti un dabīgi — tika konstatēts vairāk bīstamu ķīmisko vielu nekā dažos sintētiskajos analogos, tostarp vairākas vielas, kas ir endokrīno sistēmu traucējošas.

"Tas, ka produktā norādīts, ka tas izgatavots no cilvēku matiem vai ka tas ir dabīgs mats no viena donora, neaizsargā to vairāk nekā sintētiskos matus," saka pētniece Franklina.

"Bija gadījumi, kad sintētiskā paraugā tika konstatēta viena ķīmiskā viela no bīstamo vielu saraksta, savukārt cilvēku matos tādu vielu varēja būt piecas līdz septiņas," viņa skaidro.

Pēc pētnieku teiktā, šīs ķīmiskās vielas var nonākt produktā ražošanas vai apstrādes laikā, kad matus apstrādā ar dažādām procedūrām, lai uzlabotu izskatu, izturību vai lietošanas ērtumu.

Franklina uzsver, ka, lai gan pētījumā netika veikta bīstamo vielu koncentrācijas līmeņa novērtēšana, dažas no tām, piemēram, hormonālie traucētāji, var būt kaitīgas pat mazās devās.

Viena no galvenajām pētnieku bažām ir saistīta ar skaidru drošības normu trūkumu ķīmiskajām vielām pieaudzētajos matos, ko ražotājiem būtu jāievēro.

"Nav nekādu iemeslu, kāpēc bīstamām ķīmiskajām vielām būtu jābūt produktos, kurus mēs izmantojam kosmētiskos nolūkos. Mēs jau tāpat ikdienā esam pakļauti daudzu ķīmisku vielu iedarbībai, no kurām nav iespējams izvairīties," saka pētniece.

Pēc matu veidošanas pieaudzētos matus bieži uzsilda vai apstrādā ar verdošu ūdeni, kas var izraisīt toksisku tvaiku izdalīšanos, kas ieelpojot var nokļūt organismā.

Pēc pētnieku teiktā: ķīmiskās vielas var iekļūt organismā arī caur ādu, kaitējot ne tikai tiem, kas nēsā pieaudzētos matus, bet arī frizieriem, kas ar tiem strādā.

Daži cilvēki novēro fiziskas reakcijas uz pieaudzētajiem matiem, piemēram, niezi, apsārtumu, izsitumus un galvas ādas, kakla un sejas pietūkumu, un retos gadījumos – elpošanas problēmas.

Kā droši pieaudzēt matus?

Kā parādīja pētījums, nepastāv pārbaudīts veids, kā droši izmantot ķīmiski apstrādātus pieaudzētos matus, un pat pasākumi, kas vērsti uz iedarbības samazināšanu, ne vienmēr ir efektīvi.

Piemēram, pirms pieaudzēšanas paraugu iepriekšēja skalošana ar etiķi, lai mazinātu kairinājumu, nav pierādījumu, ka tas padara šādu matu nēsāšanu patiešām drošāku.

Pētījuma laikā tikai divi no 43 pārbaudītajiem paraugiem nesaturēja nevienu no pētnieku identificētajām bīstamajām ķīmiskajām vielām. Abi tika marķēti kā "netoksiski" vai "toksiskas vielas nesaturoši". Tomēr Franklina norāda, ka šādi apgalvojumi var radīt maldīgu drošības sajūtu.

"Šos marķējumus neregulē nevienas iestādes, tāpēc uzņēmumi var marķēt produktus bez jebkādām sekām," saka viņa.

No 2026. gada augusta Lielbritānijā stāsies spēkā jauni, stingrāki noteikumi attiecībā uz kaitīgām kancerogēnām vielām, tomēr speciālisti uzskata, ka regulācijas nepilnības matu pieaudzēšanas tirgū nozīmē, ka patērētāji nesaņem pilnīgu aizsardzību.

Kosmētikas līdzekļi ir stingri regulēti un tiek pakļauti drošības novērtējumam, bet pieaudzētie mati lielākoties tiek pieskaitīti citai kategorijai, tāpēc tos neizvērtē drošības nolūkos.

Iepriekšējie pētījumi liecināja, ka matu krāsas un taisnošanas līdzekļi var palielināt krūts vēža risku. Tomēr, atšķirībā no pieaudzētajiem matiem, tie tiek klasificēti kā kosmētikas līdzekļi un iziet drošības pārbaudes.

"Regulācija darbojas tikai tad, ja produkti ir pareizi klasificēti, un uzraudzība tiek īstenota tieši importa un tirdzniecības vietās," saka Lielbritānijas Nacionālā Frizieru un Skaistumkopšanas federācijas izpilddirektore Karolīna Larisi.

"Šī patiešām ir nopietna nepilnība, un šis pētījums skaidri rāda, ka tas ir jānovērš,” viņa piebilst.

2016. gadā BBC atklāja, ka produktu apstrādes posmā bieži notiek nepareiza marķēšana, un matu tipa noteikšana lielākoties ir atkarīga no pārdevēju godīguma.

Dažu ražotāju vietnēs patērētājiem tiek piedāvātas metodes, kā pārbaudīt matu kvalitāti pirms iegādes. Tomēr zinātnieki uzskata, ka tam nevajadzētu būt patērētāja pienākumam.

"Ja šādu produktu tirgū nebūtu, mums nebūtu jāizvēlas," saka Franklina. "Ikvienam, kas nēsā pieaudzētos matus, ir nopietni jāapsver mūsu pētījuma rezultāti."

Arī uz meitas dzemdībām viņš ņēma līdzi fotokameru. Saruna ar Latvijas labāko fotogrāfu Lauri Vīksni