Novembrī Rīgā notika augsta līmeņa apaļā galda diskusija par “Parkinsona slimības ārstēšanas un aprūpes uzlabošanas iespējām Latvijā un visās Baltijas valstīs” Starptautiskā neirologu kongresa BALCONE 2025 ietvaros. Tā bija veltīta Parkinsona slimības (PS) ārstēšanas un aprūpes pieejamībai Baltijas valstīs, ar mērķi to uzlabot.

Pasākumu atklāja Latvijas Kustību slimību biedrības valdes priekšsēdētāja Ligita Smeltere, kura kopā ar Parkinsona slimības pacientiem atgādināja par slimības ilgstošo, komplicēto norisi, tās ietekmi uz pacientu darbaspējām un dzīves kvalitāti, ceļu līdz diagnozei un atbilstošai ārstēšanai. Eiropas Neirologu akadēmijas (EAN) prezidente prof. Elena Moro prezentēja aktuālo PS ārstēšanas situāciju Eiropā, starptautiskās vadlīnijas, mūsdienīgo terapiju nozīmi un nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi modernām ārstēšanas metodēm, neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas.

Baltijas valstu prezentācijas izgaismoja būtiskas atšķirības PS pacientu ārstēšanā un aprūpē.

Igaunijā ir pieejamība visām progresīvajām terapijām ar 100% kompensāciju, kā arī rehabilitācijas iespējas ir salīdzinoši labas, lai gan pastāv noteikti ierobežojoši kritēriji. Lietuvā situācija ir nedaudz sliktāka, taču joprojām ievērojami labāka nekā Latvijā, tā kā divos centros ir pieejama dziļā smadzeņu stimulācijas (DBS) operācija un medikamenti ir 100% kompensēti.

Latvijā medicīniskās aprūpes pieejamība Parkinsona slimības pacientiem ir problemātiskākā Baltijā: vairākas būtiskas pamata ārstēšanas metodes nav pieejamas, un tām, kas ir pieejamas, valsts nodrošina tikai 75% kompensāciju (Igaunijā un Lietuvā – 100%). Tas vidēji smagas un smagas (komplicētas) stadijas PS pacientiem rada vadlīnijām neatbilstošu ārstēšanu, nesamērīgu finansiālo slogu, kas tieši ietekmē dzīves kvalitāti un ārstēšanas rezultātus.

Slimības specifikas dēļ pacientiem bieži ir grūti aktīvi aizstāvēt savas tiesības, tādēļ uzstādījums par vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem pacientiem Eiropas Savienībā Latvijā šobrīd nav nodrošināts. Ikmēneša ārstēšanas izdevumi ir ļoti lieli (300–600 EUR/mēn), kas būtiski ietekmē pacientu sociālo drošību un ģimeņu labklājību.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Inita Rolava un Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, kā arī Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere analizēja sistēmiskos šķēršļus un potenciālos risinājumus progresīvo terapiju ieviešanai un aprūpes sistēmas pilnveidei.

Latvijas Kustību slimību speciālistu biedrības (LKSB) valdes locekle Krista Lazdovska norādīja, ka 2024. un 2025. gados visi pacientu iesniegumi (S2 forma), adresēti NVD, ar neirologu konsīliju slēdzieniem par jaunu papildus medikamentu kompensāciju, ir tikuši noraidīti, tāpat arī pacientiem atteikta dziļās smadzeņu stimulācijas apmaksa ārvalstīs.

Starptautiskās diskusijas noslēgumā tika prezentēts kopīgi izstrādāti vienošanās dokumenti: Sadarbības memorands Latvijai un Baltijas deklarācija par Parkinsona slimības pacientu ārstēšanas un aprūpes uzlabošanu, kurā paredzēti konkrēti soļi:

nodrošināt 100% kompensāciju Parkinsona slimības ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem;
iekļaut ierīču asistētās progresīvās terapijas (dziļo smadzeņu stimulāciju un pumpju terapijas) valsts apmaksātajā ārstēšanā;
izstrādāt vienotus kritērijus un algoritmus progresīvo terapiju piešķiršanai;
ieviest multidisciplināras aprūpes komandas un koordinētu rehabilitācijas sistēmu;
izveidot valsts Parkinsona slimības reģistru datu kvalitātes un veselības politikas plānošanas uzlabošanai;
stiprināt Baltijas valstu sadarbību aprūpes harmonizēšanā;
nodrošināt pacientu un viņu ģimeņu aprūpētāju atbalsta sistēmas;
integrēt neiroloģiskās paliatīvās aprūpes principus veselības aprūpes sistēmā.

Pasākumu noslēdza memoranda un deklarācijas parakstīšana, kurā piedalījās Baltijas valstu profesionālās un pacientu organizācijas, universitāšu slimnīcas, valsts institūciju pārstāvji un starptautiskie partneri. Speciālistu un pacientu vidū radās bažas, jo Veselības ministrijas pārstāvji pagaidām ir atteikušies parakstīt Latvijas memorandu, neskatoties uz diskusijas gaitā vienoti atzīto situācijas nopietnību. Tas rada jautājumus par politiskās gribas un valsts atbalsta pietiekamību, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un kvalitatīvu ārstēšanu visiem (ap 4500) PS pacientiem Latvijā.

“Šī diskusija ir nozīmīgs solis ceļā uz taisnīgu, pierādījumos balstītu un cilvēkcentrētu aprūpi pacientiem ar Parkinsona slimību visā Baltijā,” uzsvēra Eiropas Neiroloģijas akadēmijas prezidente, profesore Elena Moro.

Pasākumu organizēja Latvijas Kustību slimību speciālistu biedrība sadarbībā ar Eiropas Neiroloģijas akadēmiju, apvienojot vadošos Baltijas speciālistus un ārstu profesionālās organizācijas, politikas veidotājus (VM un NVD), Stradiņa slimnīcas un Austrumu slimnīcas Neiroloģijas klīniku vadītājus, PS pacientu biedrības (PSSB) pārstāvjus, farmācijas un medicīnas uzņēmumu pārstāvjus, LKSB biedrus, medijus.

Parkinsona slimība ir hroniska, progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar kustību, līdzsvara un koordinācijas mehānismus. Slimība tiek uzskatīta par otro izplatītāko neirodeģeneratīvo slimību pasaulē, un tās sastopamība pieaug līdz ar sabiedrības novecošanu. Savlaicīga diagnostika un multidisciplināra ārstēšana ir būtiska dzīves kvalitātes saglabāšanai.

BALCONE (Baltic Congress of Neurology) ir nozīmīgākais Baltijas valstu neiroloģijas kongress, kas pulcē Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Eiropas vadošos speciālistus, lai apspriestu jaunākos zinātnes sasniegumus, klīniskos pierādījumus un veselības politikas risinājumus neiroloģijā. Kongresa mērķis ir stiprināt starpvalstu sadarbību, veicināt zināšanu apmaiņu un veidot kopīgu Baltijas neiroloģijas attīstības stratēģiju.

Viņiem nav pa ceļam: Holivudas kinozvaigžņu leģendārākās ķildas