Pavisam LVM pārziņā ir vairāk nekā 300 atpūtas vietu, kas atrodas Latvijas valsts mežos, bet 35 no tām apmeklētāji varēja pamanīt pie kokiem piestiprinātas plāksnītes ar kvadrātkodu un aicinājumu piedalīties spēlē “Latvijas Meža dēkainis”. Viss, kas nepieciešams potenciālajam spēlētājam, ir viedtālrunis ar aktivizētu GPS funkciju – noskenējot kodu, paveras piekļuve jautājumam, kas saistīts ar dabu vai konkrēto atpūtas vietu.

Ciemos pie praulgrauža un smiltāja neļķes

Vides spēle “Latvijas Meža dēkainis” savas gaitas sāka jau pērn, kad spēles zīmes tika izvietotas 32 atpūtas vietās. Apmeklētāju atsaucība bija gana liela, tādēļ šogad vietu skaits pieauga līdz 35. "Mērķis, kādēļ mēs uzsākām šo spēli, bija vienkāršs: rosināt cilvēkus brīvdienās doties dabā un iepazīt jaunas vietas. Bieži vien, pienākot brīvdienai, cilvēki nevar izdomāt, uz kurieni šoreiz doties – it kā jau vietu ir daudz, taču grūtāk ir piemeklēt kādu konkrētu. Tādēļ mēs nolēmām atvieglot šo izvēli, atlasot 35 interesantākās atpūtas vietas. Turklāt mēs piedāvājam ne tikai apmeklēt šīs vietas, bet arī katrā no tām uzzināt kaut ko jaunu," skaidro LVM Vides komunikācijas vadītāja un viena no spēles veidotājām Kate Beresņeva.

Daļa no šīm atpūtas vietām atrodas pie Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem, kas to apmeklējumu padara vēl vērtīgāku – var ne tikai kārtīgi izstaigāties, bet arī iepazīt dabas daudzveidību un atklāt kaut ko jaunu. Piemēram, apmeklējot Pūrciema balto kāpu, var uzzināt vairāk par augiem, kuri pielāgojušies visai skarbajai kāpu videi. Savukārt Pūsenu kalnā var noskaidrot, kā izskatās tāds rets augs kā smiltāja neļķe. Šādu un līdzīgu stāstu dabas takās netrūkst, jo pavisam LVM gādībā ir 23 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi, kas kopumā aizņem vairāk nekā 122 000 hektāru.

Pateicoties “Meža dēkainim”, atpūtas vietu apsaimniekotājiem izdevies uzzināt, kuras no tām tad ir apmeklētāju iecienītākās. Izrādās, viena no tām ir nesen izveidotā atpūtas vieta pie Augstrozes ezera netālu no Limbažiem, kur pirms trim gadiem uzlabota dzīvotne lapkoku praulgrauzim – kukainim, par kuru droši vien kaut ko dzirdējis būs vien retais. Šīs atpūtas vietas īpašais bonuss ir te uzstādītais skatu rāmis, kas ļauj uzņemt ļoti ainaviskas fotogrāfijas. Un, protams, šajā atpūtas vietā “Meža dēkaiņa” jautājums bija tieši par praulgrauzi. Tradicionāli populāra ir arī Čertoka ezera jeb Velnezera atpūtas vieta Latgalē, kur šā gada sākumā noslēdzās vērienīgi atjaunošanas darbi, kuru laikā ierīkota arī taka, pa kuru var apiet apkārt ezeram. Tepat arī uzstādītas skatu platformas, tostarp piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ļoti iecienīta ir Vedzes dabas taka netālu no Ērgļiem: tā ved gar straujo Vedzes upīti, tāpēc visa pastaiga notiek ūdens čalošanas pavadībā, turklāt takai ir diezgan mainīgs reljefs, kas pastaigu padara samērā sportisku. Upītes krastā ir uzstādīts jauns galds un soliņi atpūtniekiem. Starp citu, LVM regulāri atjauno atpūtas vietas, un pērn renovēta apmēram puse no tām. Nākamā gada pavasarī noslēgsies arī apmeklētāju iecienītās Dunikas purva dabas takas atjaunošana Dienvidkurzemē.

Bez lielā visas Latvijas mēroga “Meža dēkaiņa” projekta laiku pa laikam notiek arī mazāki "dēkainīši". Piemēram, LVM arborētumā Kalsnavā, kur vasaras izskaņā vairākas dienas bija izvietoti 13 kontrolpunkti, kuros varēja uzzināt daudz jauna gan par arborētumu, gan par tā augu pasauli. LVM tūrisma un atpūtas centrā “Spāre” sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju notika olimpiskā dēkaiņa pārgājiens, kura laikā vajadzēja atrast 15 kontrolpunktus. Arī festivālā “Lampa” Cēsīs bija izveidots “Meža dēkaiņa” maršruts, kurā dalībniekiem vajadzēja atpazīt noteiktus kokus.

Sava prieka un jaunu iespaidu pēc

Par atsaucības trūkumu “Latvijas Meža dēkainis” nevar sūdzēties. Latvijā ir gana daudz cilvēku, kuriem patīk atpūsties pie dabas, un, kā izrādās, netrūkst arī tādu, kuri pastaigas apvieno ar apkārtējās vides izzināšanu. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, spēles dalībnieku skaits ir audzis. Šogad īpaši aktīvi bijuši septiņi dalībnieki, no kuriem viens apmeklējis visas vietas, vēl viens 31, trešais 17 vietas.

"Kāds programmētājs no Rīgas pērn bija apmeklējis 16 no 32 vietām. Toreiz viņš teica, ka būtu apmeklējis visas 32, taču diemžēl bija saplīsusi mašīna un tāpēc neizdevās plānu izpildīt. Taču šogad viņš tiešām izbraukāja pilnīgi visas vietas. Ir arī cilvēki, kuri pabijuši 10–11 vietās. Viena no dalībniecēm – Dace, kura ikdienā strādā medicīnas jomā – bija dzirdējusi “Meža dēkaiņa” reklāmu radio un nolēmusi atvaļinājuma laikā braukt uz Latgali, kur izstaigājusi visas atpūtas vietas šajā reģionā. Par daļu no tām viņa pirms tam vispār nebija zinājusi, taču tagad atklājusi, ka tās ir patiešām lieliskas un labiekārtotas," stāsta Kate Beresņeva.

Šis nav stāsts par sacensību un uzvarētājiem, bet gan par aktīvu atpūtu, dabā iešanu un zināšanu papildināšanu. Kā teic Kate Beresņeva: "Dēkaiņa būtība ir tā, ka tu piedalies spēlē pats sava prieka un izzināšanas dēļ, nevis balvu vai punktu dēļ."

Līdz šim “Meža dēkainis” ir norisinājies tikai gada siltajos mēnešos, kad dabas takās apmeklētāju skaits ir vislielākais, bet pēc tam devies ziemas guļā. Taču, kas zina, varbūt nākotnē spēle varētu noritēt visu gadu. "Iespējams, spēli turpināsim arī nākamgad. Tikai pa ziemu vajadzēs piemeklēt kādu jaunu rakursu un noteikti izdomāt jaunus jautājumus. Biotopu tēma šajā ziņā ir ļoti interesanta, jo te var runāt gan par noteiktām sugām, gan šīm sugām piemērotiem specifiskiem vides apstākļiem," saka Kate.

Raksts tapis sadarbībā ar Valsts meža attīstības fondu.

"Jūtos apjukusi" - Kristīne Nevarauska pēc dēla piedzimšanas pirmoreiz iziet sabiedrībā