Kā UPB uzņēmumu grupa vērtē pagājušā gada rezultātus, kad apgrozījums provizoriski samazinājās par 11,4%, un kādi ir šī gada pirmo mēnešu rezultāti?

Es domāju, ka rezultāts atbilst tirgus situācijai. Mūsu lielākais tirgus vēsturiski ir bijusi Skandināvija. Pēdējos divus gadus šajā reģionā bijusi izteikta lejupslīde - gan ekonomiskā ziņā, gan valūtas kursu svārstību dēļ. Tas viss ietekmēja arī būvniecības tempu bremzēšanos Skandināvijā. Tā, protams, ir galvenā ietekme, kāpēc redzējām nelielu samazinājumu. Katram grupas uzņēmumam situācija ir atšķirīga - atsevišķos tirgus segmentos bija pat pozitīvas tendences, taču grupas līmenī lielākā ietekme nāk tieši no Skandināvijas tirgus lejupslīdes.

Šobrīd situācija sāk uzlaboties. Jau pagājušā gada beigās prognozējām pozitīvas pārmaiņas, un pieprasījuma ziņā tās arī sāka parādīties. Zviedrija bija pirmā, kur parādījās pozitīvi signāli - jau pagājušā gada ceturtajā ceturksnī. Tam sekoja Norvēģija, kur arī pieprasījums pieauga, un šī tendence turpinās. Tas nozīmē, ka bija lielāka pauze, lielais būvniecības rats tika apstādināts. Segmentā, kurā mēs strādājam ar lielajiem objektiem, rata iegriešanās neiet tik raiti, bet kopējā sajūta ir pozitīva. Jautājums, protams, ir - cik ātri šī atdzīvošanās notiks un kādā apjomā. No tā būs atkarīga arī būvniecības un ražošanas jaudu piepildījuma dinamika un attiecīgi arī cenu izmaiņas reģionā.

Tas nozīmē, ka šogad jau var cerēt uz pieaugumu?

Kamēr šī izaugsme nonāk līdz mums, var paiet ilgāks laiks. No pieprasījuma līdz reālam darbam objektā parasti paiet vismaz 9-12 mēneši. Šobrīd jau redzam pieaugumu projektēšanas posmā, kas nozīmē, ka šogad aktivitāte objektos sāks pieaugt, un tas gada beigās atspoguļosies arī finanšu rezultātos.

Pieaugums šogad var arī nebūt?

Es domāju, ka pieaugums tomēr būs - aptuveni 10%. Sagaidām, ka šogad grupas apgrozījums būs 240-250 miljonu eiro līmenī. Tas, protams, ir atkarīgs no daudziem faktoriem - pasaulē ir daudz neskaidrību, bet pagaidām pieņemu, ka "viļņošanās" būs līdzīga kā līdz šim.

Cik lielu daļu UPB apgrozījumā veido Zviedrijas un Skandināvijas tirgus?

Būvniecībā tas mainās gadu no gada, viens liels objekts vienā valstī var ievērojami mainīt kopējo ainu. Taču kopumā Zviedrija ir pārliecinoši lielākais eksporta tirgus.

Proporcija starp eksportu un vietējo tirgu mainās katru gadu atkarībā no vietējā tirgus apjomiem. Pagājušajā gadā eksporta un Latvijas tirgus sadalījums bija apmēram puse uz pusi.

Vai Zviedrijas tirgus krīze ir UPB likusi meklēt jaunus tirgus?

Jauni tirgi ir jāmeklē visu laiku, ko arī darām. Šāda situācija noteikti liek domāt par pielāgošanos - gan tirgu diversifikāciju, gan arī piedāvājuma paplašināšanu. Uzņēmumam vienmēr ir jābūt gatavam reaģēt un pielāgoties.

Tieši to mēs arī darām - gan ģeogrāfiski paplašinoties, gan attīstot jaunus virzienus.

Piemēram, šobrīd strādājam pie projekta Nīderlandē, arī Lielbritānijā jau ir ilgstošākas iestrādnes. Šobrīd mēs vairāk skatāmies uz papildu produktu un pakalpojumu attīstību industriālai būvniecībai arī Skandināvijā, ne tikai Latvijā. Tas var kļūt par papildu segmentu. Latvijas mērogā tradicionāli stiprs ir bijis enerģētikas sektors - šobrīd tas aug ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Skandināvijā. Aizsardzības nozare - gan Latvijā, gan ārvalstīs, piemēram, Zviedrijā, - arī kļūst arvien nozīmīgāka. Šajos segmentos mēs redzam potenciālu un arī investējam attiecīgi, lai attīstītu jaunus produktus un būtu spējīgi ražot to, kas šiem tirgiem būs vajadzīgs.

Cik viegli vai grūti Latvijas uzņēmumam ir ienākt jaunā tirgū? Jums jau ir pieredze, bet vai atrast projektus kļūst vienkāršāk?

Pieredze un atpazīstamība tirgū noteikti palīdz. Īpaši, ja katrs atsevišķais darījums ir salīdzinoši liels, kā tas ir būvniecībā. Nedomāju, ka uzņēmuma atrašanās Latvijā automātiski nodrošina kādas priekšrocības vai sagādā šķēršļus. Katram būs savas iespējas un izaicinājumi, ar ko būs jāstrādā. Konsekventi ieguldītais darbs un enerģija būs izšķirošais faktors vairumā gadījumu.

Mēs esam sapratuši, ka pieredze dažādos tirgos ir vērtīga, bet tā nav universāla atslēga - nevar vienkārši pārnest vienu pieeju uz citu valsti. Katrai valstij ir savi noteikumi, kultūra un ieradumi. Skandināvijā, piemēram, ir salīdzinoši vieglāk tikt pie sarunas - viņi ir atvērtāki, labprāt uzklausa un pamēģina jaunu piegādātāju. Savukārt Lielbritānijā, arī citās anglosakšu valstīs, ir vajadzīgs ilgāks laiks - jābrauc, jāizrāda sava klātbūtne, jāpierāda, ka esi nopietns spēlētājs. Viņiem daudz svarīgāka ir riska vadība, process ir lēnāks, bet sistemātiskāks. Katram tirgum ir savas īpatnības, un tās ir jāsaprot. Tikai tad var izvērtēt - vai konkrētais tirgus ir piemērots tavam produktam un pieejai.

Tātad, lai iekļūtu jaunā tirgū, nepietiek tikai ar dalību iepirkumos - jābrauc klātienē, jāveido attiecības?

Tā var gadīties, ka arī bez klātbūtnes izdodas tikt pie kāda projekta, bet, ja gribi būt stabils spēlētājs ar apjomu un ilgtermiņa klātbūtni - ir jābūt tur uz vietas. Pēc Covid-19 laika mēs redzējām, kāda ietekme ir, ja šī klātbūtne pazūd - kontakti atslābst, iespējas samazinās. Tāpēc ir jābūt tirgū fiziski, jātiekas ar cilvēkiem, jārunā, jābūt redzamam.

Skandināvija, Lielbritānija, bet Vācija nemaz netiek pieminēta. Vai jūs nestrādājat Vācijas virzienā, kas ir lielākais Eiropas tirgus?

Mums ir bijuši atsevišķi projekti Vācijas tirgū, piemēram, pagājušajā gadā piegādājām dzelzsbetona fasādi viesnīcai. Tomēr Vācijas ekonomika šobrīd, arī uz kopējā Eiropas fona, joprojām ir ļoti vāja īpaši būvniecības segmentā. Es domāju, ka tas arī tuvākā gada laikā nemainīsies. Man pat šķiet, ka Austrijas tirgus šobrīd ir aktīvāks nekā Vācijas. Vācijai ir vēsturiski uzkrātas problēmas, kas bremzē izaugsmi. Turklāt jāņem vērā arī valodas aspekts, piemēram, ar Skandināvijas valstīm ir daudz vieglāk sadarboties, jo tur var izmantot angļu valodu, savukārt Vācijā tas ir sarežģītāk, bieži vien ir nepieciešama vācu valoda. Arī būvniecības vide Vācijā ir daudz sarežģītāka, kas padara procesu resursietilpīgu un arī salīdzinoši dārgu.

Kā eksporta tirgos sadalās UPB projekti - tie ir karkasa konstrukciju, fasāžu projekti vai ir arī projektu būvniecība kopumā, ieskaitot projektēšanu?

Tas lielā mērā atkarīgs no ģeogrāfijas. Skandināvijā mēs tradicionāli pozicionējamies kā specializēts apakšuzņēmējs - piedāvājam ēku karkasu un fasāžu izbūvi. Tas ietver pilnu pakalpojumu ciklu: projektēšanu, ražošanu, piegādi un montāžas darbus objektā. Visas konstrukcijas tiek ražotas Latvijā. Anglijā vairāk realizējam fasāžu projektus.

Savukārt Latvijā mēs biežāk strādājam kā pilna cikla būvniecības un projektēšanas pakalpojuma sniedzējs. Šobrīd mūsu lielākie projekti Latvijā ir Latvenergo "Laflora Energy" vēja parks, katastrofu pārvaldības centri Liepājā un Alsungā. Tāpat strādājam ar "Latvijas finiera" projektiem, jauno sveķu rūpnīcu, kur arī nodrošinām gan projektēšanu, gan būvniecību.

Vai strādājat arī dzīvojamajā sektorā - daudzdzīvokļu mājās?

Mūsu lielākais apjoms ir tieši industriālās un komercbūves. Daudzdzīvokļu un dzīvojamo māju segments Latvijā pagājušajā un arī šajā gadā vēl nav bijis ļoti aktīvs. Šobrīd redzam, ka tirgū šādi projekti parādās, taču vēsturiski tas nav bijis mūsu galvenais tirgus.

Un eksportā - tur vairāk dominē dzīvojamie vai biroju projekti?

Tas atkarīgs no konkrētā tirgus. Piemēram, Anglijā mums šobrīd ir divi projekti - viens daudzdzīvokļu nams un viena biroju ēka. Abos nodrošinām fasādes izbūvi. Kopējā proporcija mainās gadu no gada - tomēr lielāko daļu projektu veido komercapbūves (aptuveni divas trešdaļas), savukārt viena trešdaļa ir dzīvojamās mājas.

Un kas ir vairāk - karkasa konstrukcijas vai fasādes?

Pārsvarā tās ir dažādas dzelzsbetona un metāla konstrukcijas ēku karkasiem, turklāt cenšamies klientiem piedāvāt pilnu pakalpojumu paketi. Skandināvijas tirgū mēs piedāvājam visas UPB grupas ietvaros ražotās būvkonstrukcijas - metāls, betons un stikls, nodrošinot pilnu ēkas karkasa un fasādes izbūvi. Šīs komponentes var tikt kombinētas dažādos veidos atbilstoši katra projekta vajadzībām. Turklāt atkarībā no projekta prasībām, papildus var nākt klāt arī citi produkti, ja nepieciešams.

Skandināvijā šobrīd būtiskākais ir CO₂ izmešu aprēķins - bieži vien tas ir svarīgāks par pašu cenu. Pirmkārt, tiek vērtēts, vai piedāvājums atbilst noteiktajam izmešu līmenim, un tikai pēc tam - kurš konkrētais piedāvājums ar šo līmeni ir izdevīgākais.

Cik rūpnīcas ir UPB grupā, un vai visas ir Latvijā?

Mums ir dzelzsbetona konstrukciju ražotnes Liepājā un Daugavpilī, stikloto alumīnija konstrukciju un stikla pakešu ražotne Liepājā, metālapstrādes un mašīnbūves rūpnīca Grobiņā, kā arī transportbetona piegādes tīkls visā Latvijā.

Kādi ir lielākie šī brīža projekti Latvijā?

Kā jau minēju, Latvijā šobrīd lielākais projekts ir Latvenergo "Laflora Energy" vēja parks. Mūsu darba apjoms tur ir liels - pamati, visas komunikācijas, ceļi, vadi, apakšstacijas -, viss ir mūsu pārziņā. Pašas turbīnas un ģeneratori tiek iepirkti atsevišķi. Tā tas arī ir loģiski šāda veida projektos.

Tad ir katastrofu pārvaldības centri Liepājā un Alsungā, nesen pabeidzām "Latvijas finierim" kokaudzētavas "Zābaki" izbūvi, un esam uzsākuši "VG Kvadra Pak" rūpnīcas paplašināšanas projektu. Ir vēl pāris lielie konkursi, kuros gaidām iznākumu, kas dažkārt Latvijā ievelkas uz nenosakāmu laiku.

"Rail Baltica" projektos nestartējāt?

Šobrīd nepiedalāmies nevienā "Rail Baltica" projektā. Un, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, projekts iet kā pa celmiem. Īpaši liela neskaidrība ir ar finansējumu. Ja vēsturiski publiskie pasūtījumi tika uzskatīti par stabilākiem finansējuma ziņā, tagad tomēr pieredze rāda, ka ne vienmēr tā ir. Tāpēc visi publiskie iepirkumi ir jāvērtē rūpīgi, īpašu uzmanību pievēršot finansējuma aspektam.

Bet tomēr strādājat ar publiskajiem līgumiem, piemēram, katastrofu pārvaldības centri, arī "Latvenergo" vēja parks?

Mēs ne tik ļoti skatāmies, vai tas ir privāts vai publisks līgums, bet vai projekts tiešām tiks realizēts. Būvniecību nevar paveikt viens pats. Jebkurā jomā ir vajadzīgi lēmumi, ko pieņem pasūtītājs, kā arī sadarbība starp projektētājiem, arhitektiem, būvniekiem. Ja šī sadarbība nav redzama un līguma modelī tā nav iestrādāta, tad tas jau ir brīdinājuma signāls. Piemēram, ja līgumā paredzēts, ka uz sarežģītiem jautājumiem pasūtītājs vai viņu pārstāvis drīkst atbildēt 45 dienu laikā, bet projekta realizācija paredzēta 12 mēnešos, tad, ja rodas pat tikai divi šādi jautājumi, šis grafiks kļūst nerealizējams. Tas nozīmē, ka konflikts starp pusēm būs neizbēgams. Ja skatās ļoti šauri, no juridiskas puses varētu likties, ka pasūtītājs ir ielicis sev labvēlīgus punktus, bet kopumā tas projekta realizāciju neveicina.

Latvijā šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā. Tagad ir populāri runāt par birokrātijas samazināšanu, bet no būvniecības nozares skatu punkta mēs uzreiz redzam divas svarīgas tēmas. Pirmkārt, standartizēts būvniecības līgums. Jāsaka, šajā jomā jau notiek zināma virzība. Piemēram, Ekonomikas ministrija ir ieviesusi atsevišķas sadaļas, bet, mūsuprāt, mums būtu jānokļūst līdz tam, kas jau pastāv Zviedrijā, - būvniecībā tiek izmantots standartlīgums ar dažādām variācijām, piemēram, "projekts + būvniecība". Šī pieeja strādā ļoti labi. Tā ir salīdzinoši vienkārša - var pievienot īsus speciālos noteikumus, kas nav garāki par pašu līgumu. Šāda pieeja būtiski samazina resursu patēriņu abās pusēs, gan pasūtītājam, gan būvniekam. Tas arī saīsina laiku no brīža, kad projekts tiek uzsākts, līdz līguma noslēgšanai. Pašlaik līgumu pārrunas var ilgt ļoti ilgi, bieži vien diskusijas vai pārsūdzības ievelkas, taču ir Eiropas vai kāds cits finansējums ar konkrētiem termiņiem. Rezultātā rodas situācijas, kur konkursos vispār nav pretendentu, jo termiņi vienkārši nav reāli.

Otrkārt, izmaiņas noteikti būtu nepieciešamas būvniecības tenderu kvalifikācijas prasībās. Šajā ziņā noteikti vajadzīgas pārmaiņas. Protams, ir specifiski gadījumi, piemēram, aizsardzības objekti vai "Rail Baltica" lieluma projekti, kur nepieciešami īpaši līgumi un iepirkuma procedūras, taču lielākajā daļā gadījumu pietiktu ar skaidriem, standartizētiem kvalifikācijas kritērijiem. Ja ir atkāpes, tās saskaņojamas iepriekš ar Iepirkumu uzraudzības biroju, un viss process būtu vienkāršāks. Tādā gadījumā vairs nebūtu vajadzīgs šis ilgais pārsūdzību ceļš. Konkursi neieilgtu. Tagad bieži notiek tā, ka konkurss tiek izsludināts, tad seko pusgads pārsūdzībām, jo nav skaidrības, un abās pusēs tiek patērēti milzīgi resursi, gan no pasūtītāja, gan no pretendentu puses. Un šobrīd, kad mums vajadzētu pēc iespējas ātrāk "laist darbībā" Eiropas līdzekļus, mēs atkal aizķeramies pie birokrātiskiem šķēršļiem. Bet tieši šī ir joma, kur birokrātijas mazināšanu patiešām varētu īstenot praktiski un ar salīdzinoši vienkāršiem soļiem.

Tagad Finanšu ministrijas vadībā tiek strādāts pie iepirkumu sistēmas uzlabošanas. Jūs esat lietas kursā, kas tur notiek un ko ir izdevies panākt?

Zinām, ka šāda lieta notiek, taču, manuprāt, vēl nav izstrādāti konkrēti priekšlikumi. Savukārt, Ekonomikas ministrija strādā pie būvniecības procesa administratīvā sloga mazināšanas. Kopā ar nozares pārstāvjiem ir tapuši vairāk nekā 70 priekšlikumi - daļa ieviesti, bet daļa procesā. Svarīgi būtu novest iesākto līdz galam.

Runājot par uzņēmumu grupu - minēts, ka šogad plānots palielināt investīcijas attīstībā par 44%. Cik plānots investēt un ko darīt?

Šogad kopumā investīcijas plānotas apmēram septiņu miljonu eiro apmērā. Mēs koncentrējamies uz divām galvenajām tēmām - tehniskās kapacitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī CO2 emisiju samazināšanu.

Lielākās investīcijas būs saistītas ar dzelzsbetona un transportējamā betona attīstību. Jau esam izdarījuši būtiskas lietas, piemēram, iegādājušies jaunākās paaudzes slīpēšanas iekārtu, kas nodrošina precīzu un kvalitatīvu slīpējumu liela izmēra dekoratīvā betona virsmām.

Transportbetona jomā turpinām investēt autoparka atjaunošanā, kas ietver transporta tehnikas modernizāciju. Tāpat attīstām arī mašīnbūves rūpnīcu - esam uzstādījuši jaunu virpu un vērtējam vēl citas iespējas. Kopumā arī ikdienas investīcijas ir nozīmīgas, un arī tās beigu beigās ir summas miljonos.

Vai plānojat arī veidot kādu jaunu rūpnīcu konstrukciju vai fasāžu būvniecībai?

Pēc Covid-19 pandēmijas Liepājā atklājām jaunu dzelzsbetona konstrukciju ražotni, dubultojot rūpnīcas jaudas. To arī turpinām attīstīt, piemēram, uzstādot jaunu betona paneļu slīpēšanas iekārtu, kas dod iespēju piedāvāt jaunus produktus. Mums ir arī citas idejas, bet pie tām vēl pašiem jāpiestrādā, lai varētu runāt publiski.

Kā plānots attīstīt aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā? Jau minējāt modernākas tehnikas iegādi, mazāk izmešu…

Skatoties plašāk, šie jautājumi kļūst arvien aktuālāki ne tikai Skandināvijā, bet arī Baltijā. Manuprāt, attīstītājam šobrīd situācija ir sarežģīta - no vienas puses, ir jādomā par esošo tirgus situāciju, bet no otras puses - īpašuma vērtību nākotnē pēc pieciem vai desmit gadiem noteiks jau tā brīža izpratne par CO₂. Šajā kontekstā skandināvi dara ļoti konkrētas lietas - viņi jau šobrīd veic CO₂ aprēķinus nevis teorētiski, bet balstoties uz reāliem datiem. Šie dati tiek izmantoti, tulkoti praksē un iedzīvināti būvniecībā.

Kas attiecas uz aprites specifiku, piemēram, konstrukcijām vai konkrētiem otrreiz lietojamiem materiāliem, ir skaidrs, ka viena sadaļa var tikt izmantota atkārtoti. Piemēram, pārstrādātus materiālus izmanto tur, kur tas iespējams, tostarp arī dzelzsbetonā un metāla konstrukcijās. Arī lielākā daļa alumīnija fasāžu konstrukciju, ko mēs šobrīd pārdodam, tiek ražotas no otrreiz pārstrādāta alumīnija.

Viens no jaunajiem virzieniem ir mēģinājums izmantot tās pašas ēkas daļas otrreiz. Tas vēl ir eksperiments, jo būvju daļas nav viegli pārstrādāt. Mums ir bijis izmēģinājuma gadījums, kur no citas ēkas paņemti elementi un iekļauti jaunā būvē. Bet tas nav vienkāršs process - nav izstrādāti atbilstoši būvniecības normatīvi, kas ļautu šādu pieeju masveidā ieviest. Turklāt vēsturiskās ēkas nav būvētas tā, lai tās varētu ērti sadalīt pa elementiem un izmantot atkārtoti. Tas prasa pilnīgi jaunu pieeju projektēšanā.

Šobrīd šī nozare vēl ir "agrā" attīstības stadijā, ir daudz skaļu mārketinga saukļu, bet īstais progress notiks pakāpeniski, pāris gadu laikā, līdz izfiltrēsies, kas tiešām darbojas un ir ilgtermiņa risinājums. Svarīgi ir saprast, ka tas ir process, kurā pamazām attīstās gan tehnoloģijas, gan prakse.

Skandināvijas klientiem jau piedāvājam risinājumus - būvēt tā, lai māja būtu tehniski vieglāk izjaucama un tās daļas varētu izmantot nākotnē.

Ņemot vērā, ka normatīvā bāze vēl nav izstrādāta, tas ir izaicinājums. Turklāt katram būvniecības materiālam ir savs dzīves cikls - dzelzsbetonam, piemēram, ir noteikts kalpošanas laiks, pēc kura to nevar bezgalīgi izmantot. Tomēr kopumā mēs redzam progresu - īpaši tajā, cik daudz mēs varam samazināt CO₂ emisijas uz saražotās konstrukcijas kvadrātmetru. Šis virziens mums ir veiksmīgs, un mēs to turpināsim attīstīt.

Gada sākumā klausījos konferenci par būvgružu izmantošanu būvniecībā. Secinājums bija, ka Latvijā būvgružu pārstrāde tiek izmantota pārāk maz. Es sapratu, ka, lai tos izmantotu, uzņēmumam ir jābūt kā atkritumu apsaimniekotājam - jābūt licencētam apsaimniekot būvgružus.

Mums grupā ir uzņēmums, kas var nodarboties ar būvgružu pārstrādi. Uzņēmumam ir jābūt attiecīgām atļaujām un jānodrošina, ka pārstrādei tiek izmantotas tīras frakcijas un materiālu paveidi. Vislabākais risinājums būtu būvgružus vispār neradīt.

Lielākā daļa būvgružu Latvijā joprojām tiek noglabāta poligonos.

Ir daudz dažādu apsvērumu, kas nosaka, ko var pārstrādāt. Metālu pārstrāde ir ļoti izplatīta. Materiālus no dzelzsbetona ēkas karkasa var pārstrādāt un izmantot, piemēram, pievedceļu būvē vai kā izejvielu betona ražošanā. Mēs vēlamies iet tālāk - izstrādājam tehnoloģijas, kas ļautu daļēji pārstrādāt vai pielāgot būves elementus atkārtotai izmantošanai. Lai varētu būvgružu apjomu samazināt būtiski, par šo jautājumu ir jādomā jau projektēšanas stadijā. Attiecīgi pilns pārejas cikls būs ļoti garš, vairāki gadu desmiti.

Kā patlaban attīstās UPB enerģētikas un mašīnbūves sektori, un kādas ir prognozes par turpmāko?

"UPB Energy" nodarbojas gan ar konteinera lieluma koģenerācijas iekārtu (darbojas ar iekšdedzes dzinēju) ražošanu un apkopi, kā arī realizē dažādus "projektē un būvē" jeb "design & build" enerģētikas jomas projektus, sākot no katlumājām un energokompleksiem līdz augstiem dūmeņiem un siltuma akumulatoriem.

Piemēram, mēs esam izstrādājuši un uzbūvējuši koģenerācijas staciju vai katlumāju projektus, kuros pasūtītājs norāda vajadzīgo siltuma un elektroenerģijas apjomu, bet mēs piedāvājam, kā to visefektīvāk sasniegt - projektējam, būvējam un pēc tam nodrošinām apkopi.

Ņemot vērā, ka koģenerācijas iekārtas ar iekšdedzes dzinēju ir sava veida pārejas tehnoloģija, kam nākotnē būs pielietojums tikai specifiskos gadījumos, skatāmies, kā tālāk attīstīties jauno enerģijas tehnoloģiju virzienā, gan ūdeņraža tehnoloģijas, gan bateriju (akumulatoru) sistēmas. Ņemot vērā Eiropas zaļos mērķus un arī nepieciešamību panākt lielāku enerģētisko neatkarību, būs nepieciešamas sistēmas gan enerģijas uzkrāšanai, gan tīkla balansēšanai.

Mašīnbūves virziens vairāk koncentrējas uz detaļu ražošanu un iekārtu komplektēšanu?

Jā, mūsu mašīnbūves jomā galvenokārt ražojam detaļas, mazākas vai lielākas iekārtas, kā arī nodrošinām pilnu servisu. Bieži esam daļa no lielākām starptautiskām piegādes ķēdēm, un gala rezultātā mūsu ražotie mašīnbūves izstrādājumi tiek lietoti visā pasaulē. Šobrīd mums ir vairāki lieli projekti arī ārvalstīs, piemēram, ASV, kur ražojam un montējam iekārtas industriālajai ražošanai, nodrošinot pilnu pakalpojuma ciklu.

Mēs arī ļoti daudz investējam iekārtu automatizācijā - piemēram, metināšanas robotu ieviešanā. Skatāmies, kā varam palielināt precizitāti un efektivitāti, jo precizitātei jābūt ļoti augstai.

Tātad jūsu virziens nav ražot lielos apjomos vienveidīgas detaļas, bet drīzāk koncentrēties uz specifiskiem, individuāliem risinājumiem?

Mēs strādājam ar individuāliem risinājumiem vai ar nelielām sērijām. Tas prasa ātru reaģēšanu un elastību. Lielapjoma ražošana savukārt prasa pavisam citu rūpnīcas uzstādījumu un procesus.

Nevar teikt, ka kāda ražošanas stratēģija ir slikta - gan masveida, gan individuālai ražošanai ir savas nianses. Latvijas un Baltijas tirgus lielums diktē, ka ir jābūt elastīgam. Jāprot strādāt ne tikai ar lieliem apjomiem, bet arī ar mazākām, specifiskām partijām. Mēs necenšamies konkurēt tajā "lētākās masveida ražošanas" segmentā, bet koncentrējamies uz kvalitatīvu un precīzu individuālu produkciju.

Kā jūs redzat būvniecības nozares attīstību Latvijā šogad un tālākā nākotnē?

Latvija nav atrauta no ārpasaules, kur valda liela nenoteiktība, un sagaidām, ka tuvākajā nākotnē dažādas svārstības turpināsies. Šobrīd redzam stabilu pieprasījumu no privātā sektora, īpaši industriālās būves, bet ir redzami jauni projekti arī dzīvokļu un biroju segmentā.

Ir dažas grūtības publiskajos iepirkumos, kur redzama zināma "klusuma" perioda iestāšanās - daži lielie projekti jau ir iesākti vai izsludināti, bet citi atpaliek no plāna.

Finansējuma dēļ?

Apstākļi var būt dažādi, bet domāju, ka finansējums ir galvenais iemesls. Kopumā Latvijas budžeta situācija ir izaicinoša, tāpēc ir jāizvērtē prioritātes, ko būvēt. Turklāt situāciju vēl vairāk var sarežģīt aizķeršanās jau iesāktajos projektos, kam parādās riski zaudēt jau piešķirto finansējumu.

Kāds ir jūsu skatījums uz publiskā un privātā sektora pasūtījumu attīstību nākotnē?

Privātais sektors, manuprāt, turpinās augt, publiskajā sektorā var būt īslaicīgas pauzes, bet kopumā, vismaz mēs, redzam pozitīvu tendenci.

Sagaidu, ka izaugsme notiks aizsardzības jomā, enerģētikā, kā arī privātajā un publiskajā sektorā. No mūsu skatupunkta Latvijas tirgus perspektīvas ir gana pozitīvas. Mēs redzam, ka mūsu apjomi iet uz augšu. Līdzīgi notiek arī kaimiņvalstīs.

Jūs minējāt, ka ASV jums mašīnbūvē ir lielāks projekts. Kā to ietekmē nenoteiktība ar ASV paziņojumiem par ievedmuitas tarifiem?

Tiešas un tūlītējas ietekmes mums no tā nav, jo konkrētajā projektā muitas tarifi nav mūsu pusē, tie attiecas uz citiem projektā iesaistītajiem, un viņi savus plānus īstenos neatkarīgi no situācijas. Tie ir ilgtermiņa investīciju jautājumi, un esmu dzirdējis speciālistu prognozes par Amerikas tirgu. Signāli liecina, ka vietējās investīcijas attīstībā ir sabremzējušās, kas, iespējams, atstās sekas. Jau tagad tiek apturēti lēmumi, iepirkumi nenotiek - tas var ietekmēt arī Eiropu. Grūti pateikt, cik lielā mērā, taču skaidrs, ka, ņemot vērā pasaules savstarpējo sasaisti, šīs svārstības kaut kādā veidā atspoguļosies arī pie mums. Vai tas būs kritiski? Mēs tā nedomājam. Finanšu tirgi, īpaši akciju, parasti pārreaģē uz visiem notikumiem, un, iespējams, arī šoreiz tas tā ir.

Lielākā ietekme varētu būt Vācijas autobūves nozarei un attiecīgi arī Latvijas eksportam uz Vāciju. Tas automātiski ietekmēs arī citus automobiļu ražošanas segmentus, tostarp arī Zviedriju. Tomēr nedomāju, ka tas novedīs pie kādām katastrofālām sekām.

Viens no lielākajiem UPB objektiem nesen bija Preses nams, kur tika lauzts līgums, nespējot vienoties par izmaksu pieaugumu. Kādā stadijā patlaban ir tiesvedības ar projekta attīstītājiem?

Mēs pārtraucām līgumu un iesniedzām prasību šķīrējtiesā, jo pasūtītājs nebija norēķinājies par izpildītajiem darbiem. Šī tiesvedība ir noslēgusies ar mums pozitīvu rezultātu un pasūtītajām ir jānorēķinās ar mums saskaņā ar tiesas spriedumu.

Šobrīd procesā ir otra tiesvedība par projektam iepirktajiem materiāliem vairāku miljonu vērtībā. Jāpiebilst, ka paralēli tiesvedībai, ir noslēgušās sarunas un panākta vienošanās ar otru pusi par risinājumu ārpus tiesas.

Latviešu fotogrāfs Rimarevs ar foto no Tūjas pludmales iegūst prestižo «Sony World Photography Awards» balvu