“Sākotnēji tā bija vīra iecere,” par arbūzu audzēšanas pirmsākumiem stāsta Māra. “Viņš visu mūžu bijis lauksaimnieks – saimniecībā audzējam graudaugus, gaļas lopus, ir dažas slaucamas govis. Ikdiena laukos ir ierasta, ritmiska. Arbūzu audzēšana šķita kaut kas pavisam jauns un interesants, gluži kā hobijs, kas padarītu ikdienu daudzveidīgāku.” Šis ir jau piektais gads, kopš Ziemeļu ģimene var baudīt un citiem piedāvāt pašu audzētos arbūzus. Bet kāpēc tieši arbūzi, nevis ogas vai citi augļi? “Kad sākām, tuvākajā apkārtnē neviens tos neaudzēja. Savukārt ogu krūmi prasa vēl lielāku ieguldījumu laika ziņā. Taču laika mums ir pavisam maz, jo īpaši vīram siena pļaujā. Arbūziem vajag mazāk uzmanības, turklāt visiem taču tie garšo!”

Pirmajā gadā arbūzi tika sēti tikai pašiem – eksperimentam. Otrajā iestādīto sēkliņu skaits sasniedzis ap tūkstoti. “Toreiz iestādījām, bet uznāca lietus un daudzas sēkliņas izskaloja. Taču principā katru gadu esam apjomus vairāk nekā dubultojuši un šogad plānojam iesēt ap 13–14 tūkstošiem sēkliņu.”

Vasaras darbs visai ģimenei

Arbūzu audzēšana ir kļuvusi par visas ģimenes vasaras notikumu. “Pagājušā gadā 75 % no arbūziem stādījām tiešajā sējā – uzreiz zem plēves,” stāsta Māra. “Kad arbūzs izdīgst un parādās pirmās lapiņas, izgriežam plēvē caurumiņu un pāris dienas ļaujam pierast pie gaisa temperatūras un vēja. Vēlāk mūsu trīs bērni palīdz veidot apdobītes, viņiem tas ir kā vasaras darbiņš. Pagājušā gadā bija jāpierušina kādi trīs tūkstoši! Viņi to darīja visi kopā ar izjūtu, ka piedalās svarīgā darbā. Un bērni arī kaut ko nopelnīja – par katru stādiņu maksājām 10 centus. Tādā veidā viņi tika iesaistīti darbā un arī paši iemācījās novērtēt, cik daudz pūļu jāiegulda, lai kaut kas izaugtu.”

Garšas meklējumos

Ziemeļi audzē dažādas arbūzu šķirnes: daļa ir kraukšķīgi, daļa – miltaināki, daļa – ar īsāku nogatavošanās periodu. “Pirmajā gadā bija arī šķirnes, kas nemaz neizdīga. Ar laiku sākām atlasīt tās, kas mums pašiem patīk. Arī šogad mums ir jaunas šķirnes, kuras iepriekš neesam mēģinājuši. Gribam paši uztaustīt, kas patīk gan pēc garšas, gan audzēšanas īpašībām. Svarīgs ir arī šķirnes veģetācijas periods, cik ātri tie ienākas. Mēs nestādām stādiņus ļoti agri, kā to dara citi, kuri jau janvārī vai februārī audzē arbūzus podiņos. Mēs sējam pašās maija beigās vai jūnija sākumā, kad jau ir silts, jo arbūziem ļoti svarīga ir augsnes temperatūra, vismaz +15 °C. Līdz ar to, kad stādus izstāda, tiem nav vairs jācieš lielie temperatūras kontrasti – aukstas naktis un siltināti siltumnīcas apstākļi, kā tas ir agrīnā pavasarī. Cenšamies sagaidīt maksimāli labvēlīgus laikapstākļus, jo tad stādi arī ļoti ātri aug. Ja nemaldos, no brīža, kad sēkliņas iesējām, pagāja apmēram divas nedēļas, un jau stādījām tās zemē – stādi bija kupli, spēcīgi. Tas ļauj izvairīties no tā mocīšanās laika, kad mazie stādiņi stīdzē, mēģinot noķert siltumu un saulīti.” Ar šādu pieeju ģimene pirmos arbūzus jau var sākt baudīt ap augusta vidu.

Latvijas klimata izaicinājumi

Latvijas klimats ir visai izaicinošs arbūzu audzēšanai. “Pat pašā vasaras vidū naktis mēdz būt diezgan vēsas. Savukārt augustā temperatūras svārstības starp dienu un nakti kļūst vēl izteiktākas – naktis ir kontrastējoši vēsas, un tas arbūziem nenāk par labu,” stāsta Māra. Temperatūras svārstību dēļ arbūziem var sākt plaisāt mīkstums – īpaši, ja temperatūra dienā ir augsta, bet naktī strauji krītas. Tas ir viens no lielākajiem riskiem. “Tajā pašā laikā mums ir ļoti saldi arbūzi. Daudzi, kas pie mums pērk, dara to atkārtoti un saka: arbūzi ir tiešām saldi, cukuroti. Atceros, iepirkās kāda kundze no Ukrainas, kura teica, ka pie viņiem tik saldus neizdodas izaudzēt. Tas droši vien saistīts ar mūsu apstākļiem – mums jūnijā ir ļoti garas dienas un daudz saules gaismas. Tās ilgās, saulainās dienas dod arbūziem īpašo saldumu. Tā ir mūsu priekšrocība.”

Vasaras Latvijā mēdz būt dažādas – karstas un sausas vai – gluži pretēji – vēsas un lietainas. Kas arbūziem patīk labāk – sausums vai mitrums? “Mēs savus arbūzus noteikti laistām,” saka Māra. “Protams, Latvijā ir arī audzētāji, kas dara citādi – nelaista un rauj ārā lapas. Katrs izvēlas savu pieeju. Esam izvēlējušies to ceļu, kur arbūzi tiek stādīti rindās zem plēves, starp rindām mēs kultivējam, kamēr arbūzu stīgas izaug ārpus plēves zonas. Kad tās sasniedz brīvību, tad ļaujam augt savā nodabā, tur vairs neko neaiztiekam.” Pirmajās nedēļās gan katrs stādiņš tiek pieskatīts. “Mēs katram stādiņam sekojam līdzi. Katrs ir apčubināts, katrs arbūziņš burtiski noglāstīts. Pagājušajā gadā pat mērījām, cik daudz arbūza stīgas izaug vienas diennakts laikā. Un vislabākajā veģetācijas posmā, jūnijā un jūlijā, tās izauga pat par 15 centimetriem diennaktī!”

Arbūziem lielu postu var nodarīt arī stipri vēji. “Kad arbūzi ir aktīvajā augšanas fāzē, stīgu ir daudz, tās plešas un savijas cita ar citu kā rociņas, īpaši starp vagām. Bet, ja stīgas vēl nav sadevušās rokās un uznāk stiprs vējš, tad tās kārtīgi izpurina. Stīgas plīst, daļa var pat noplīst pavisam.”

Arbūzu medus un zaķa zobu pēdas

Ziemeļu ģimenei iegādāta sava bišu saime, bišu māja stāv pie arbūzu lauka. “Tā ir pašu iniciatīva, lai apputeksnēšanu veiktu mūsu bites. Esam dzirdējuši, ka citi audzētāji izmanto dažādus maisījumus, ar kuriem augus apsmidzina, lai pievilinātu kukaiņus apputeksnēšanai. Bet mēs gribējām, lai viss notiek dabiskā ceļā, lai pati daba izdara savu darbu, kā pienākas. Te rodas vēl viens bonuss – arbūzu medus, kas garšā varētu likties nedaudz rūgtāks, bet tāpat ir ļoti īpašs.” Māra stāsta, ka arbūza sievišķais zieds ir atvērts tikai vienu dienu, un, ja bite nepaspēj to apputeksnēt, auglis nerodas.

Māra ļoti piedomā par saimniekošanas veidu. “Gribam, lai paši varam uz lauka paņemt arbūzu, pārgriezt uz vietas un droši dot bērniem ēst – nemazgātu, svaigu no dobes. Mums ir trīs mazi bērni, un svarīgi, lai viņi var ēst bez raizēm par alerģijām vai ķīmiju. Tāpēc tāds saimniekošanas veids ir apzināti, lai būtu gan funkcionāls, gan draudzīgs cilvēkam un dabai.”

Lauksaimniecība ir arī pārsteigumu un izaicinājumu pilna. “Ir bijis visādi! Piemēram, aizej uz lauku un uz pašiem skaistākajiem arbūziem redzi zobu pēdas. Tātad naktī ciemos bijis zaķis. Un ne jau vienu pagaršojis, nē, viņš apstaigā visus pēc kārtas. Nogaršo piecdesmit, varbūt pat simts! Savukārt pagājušā gadā kādu rītu pamodāmies no vīra mammas zvana: “Gaļas liellopi ir laukā – arbūzu laukā!” Tajā brīdī sirds gandrīz apstājās. Par laimi, pamanījām to diezgan ātri, viņi nebija pa nakti nodancojuši visu lauku. Protams, vairākus kvadrātmetrus sabradāja, stīgas noplēsa, stādiem uzkāpa virsū. Sāpīgi, bet nu… Mēs paši sev sakām – tā ir daba. Tas ir tas procents, ko jebkurā audzēšanā nākas norakstīt. Labi, ka mums tas neizvērtās vēl sliktāk. Un tādi gadījumi nav reti – lapsas staigā, stirnas pārskrien pāri. Un, kaut arī dzīvniekiem visi lauki ir apkārt, viņi vienalga ielien tieši arbūzos, pārlien pāri elektriskajam ganam, pārpeld dīķim, lai tikai tiktu iekšā…”

Kur meklēt Latgales saldākos arbūzus

Pēdējās sezonās arbūzu tirdzniecība Ziemeļu saimniecībā notiek gluži vienkārši. Tiklīdz sociālajos tīklos tiek ievietota ziņa, ka arbūzi ir pieejami, viss tiek izpirkts turpat uz vietas pie lauka. “Cilvēki jau gaida,” saka Māra. “Tiklīdz ieliekam paziņojumu, tā viņi ir klāt.” Pagājušā gadā Māra pati brauca tirgoties arī uz Preiļiem, pikapā ierīkoja nelielu, skaisti noformētu mobilo tirdzniecības vietu.

Lauks, kurā aug arbūzi, atrodas tikai aptuveni 15 kilometru attālumā no Preiļiem, taču pie viņiem brauc cilvēki no tuvākajiem ciemiem, no apkārtnes, arī ekskursanti, kam vienkārši gadījies braukt garām. “Daudzi bija dzirdējuši, ka šie arbūzi esot īpaši saldi, un braukuši speciāli,” saka Māra. Pircēji ieradās arī no Daugavpils, neskatoties uz to, ka pašā Daugavpilī arī vietējie arbūzi ir nopērkami. Bijis pat tā, ka cilvēki atbraukuši no Rīgas, ieradušies vakara pusē, krēslā. “Viņi teica – mēs dzirdējām, ka šeit ir tie arbūzi! Un speciāli brauca pakaļ. Tā sajūta… tā bija īpaša.” Cilvēku atbalsts, interese, labie vārdi – tas viss devis ne tikai gandarījumu, bet arī motivāciju turpināt. Šogad saimniecība plāno vēl plašākas ražas. “Ja visus arbūzu stādus saliktu vienā rindā,” Māra nosmej, “sanāktu ap 15 kilometriem. Tieši tik, cik no arbūzu lauka līdz Preiļiem.”

Kā saprast, ka arbūzs ir gatavs?

1. Māra Ziemele iesaka sākumā izmantot klasisko metodi – paklaudzināt pa arbūzu. Gatavam arbūzam ir jāskan ar dobju, pilnu skaņu.

2. Vēl viena pazīme – arbūza apakšpusē, kur tas gulējis uz zemes, ir dzeltenīgs laukums. Kad tas kļūst spilgti dzeltens, vienmērīgā krāsā, tā arī ir zīme, ka auglis ir gatavs.

3. Drošākais veids – pavēro vietu, kur arbūzs bijis piesaistīts stīgai. Tur būs palicis tāds kā vīteņaugs, mazs pavediens kā vīnogām. Kad tas ir nokaltis, sačokurojies,arbūzs ir gatavs.

4. Ja ar pirkstu viegli piespied pie arbūza kātiņa un tas pats atlūst, viegli nolec nost, tad arī tas ir skaidrs signāls, ka arbūzs ir nogatavojies. Ja kātiņš jāplēš ar spēku, tad vēl par agru.

Arbūzs tavā dārzā – ar ko sākt?

• Izvēlies kvalitatīvas, sertificētas F1 sēklas. Mūsdienās ļoti daudzi pārdod pat desmit reizes dārgākas sēklas, un ne vienmēr vari būt drošs par to izcelsmi. Vienmēr pārliecinies, ka tās būs piemērotas vietējiem apstākļiem.

• Pievērs uzmanību šķirnes veģetācijas ilgumam – izvēlies tādas, kas ienākas ātrāk (60–70 dienās).
Stādi augsnē tikai tad, kad augsnes temperatūra sasniedz +15 °C.

• Viena stādiņa augšanai paredzi ap 1 m² (pats minimums – 50 cm²).

• Sāc ar sēšanu podiņā! Izvēlies maigu, smalku kūdras substrātu bez lieliem koka gabaliem vai šķiedrām. Liec sēkliņu 1 cm dziļumā.

• Stādiem jāaug siltā un gaišā vietā. Ja nav siltumnīcas, vari tos turēt ārā saulē. Tā stādiņš izaug izturīgāks, ar stingrāku kātiņu. Ja tas aug pārāk aizsargātos apstākļos,bezvēja vidē, tad kļūst vājš un var salūzt jau pie pirmā stiprā vēja. Saule un viegls vējš tos norūda.

• Kad stādam parādās trešā lapiņa, stādi zemē. Stādi zem plēves un ņem vērā, lai zeme būtu silta. Tas ir ļoti svarīgi, lai stādiņš augtu strauji un veselīgi.

• Regulāri laisti – nevis ar šļūteni vai lielu straumi, bet maigi, kā ar lietus dušu. Izmanto laistāmo uzgali.

Recepte: siera kūka arbūzā

Sastāvdaļas
Krēmam
600 g krēmsiera
300 ml saldā (35 %) vai putojamā krējuma
2 ēdamkarotes iebiezinātā piena (var aizstāt ar citu saldinātāju)
2 ēdamkarotes želatīna

Mazajam pildījumam
liela sauja melleņu (vai citas ogas)
tāfelīte šokolādes

Arbūza želejai
arbūza mīkstumiņš
2 ēdamkarotes želatīna (+ sula no arbūza uzbriedināšanai, ap 100 ml)

Dekoram
svaigas ogas;
karote želatīna (+ ap 50 ml ūdens)

Pagatavošana
1. Arbūzu kārtīgi izgrebj, iekšpusi nosusina, lai ir sauss. Želatīnu krēmam aplej ar ūdeni un uzbriedina.

2. Miksera bļodā sakuļ krēmsieru ar saldo krējumu un iebiezināto pienu līdz bieza krēma konsistencei, tad iemaisa izkausētu uzbriedinātu želatīnu.

3. Veido kūku, arbūzā liekot 2/3 krēma, tad ogu/šokolādes kārtu un palikušo krēmu. Arbūzu liek ledusskapī.

4. Gatavo želeju. Želatīnu aplej ar arbūza sulu, arbūza gabaliņus sagriež vidēji smalkos gabaliņos un aplej ar izkausēto želatīnu. Kad masa sāk biezēt (var brīdi paturēt ledusskapī), tad kārto to uz arbūza kūkas un novieto atpakaļ ledusskapī sastingt.

5. Pēc laika, kad viss sastindzis, dekoram želatīnu aplej ar ūdeni, uzbriedina un izkausē. Uz kūkas izkārto ogas un pārlej ar sagatavoto želatīnu, lai viss skaisti turas. Gatavu kūku var griezt šķēlēs un pasniegt ar dekoratīvo arbūza maliņu.

Lai labi garšo!

Šopavasar ar īpašiem pasākumiem Rīgā aicinās iepazīt “melnās*” identitātes pasaules kinematogrāfā