Uz gadu atliktais jautājums par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas, kā arī valdību veidojošo partiju balansēšana uz koalīcijas izjukšanas robežas visai skaidri iezīmē arī nākamā gada politisko dienas kārtību pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Noteikti, ka ar zināmām bažām tiks gaidīta arī vēlēšanu organizatoriskā norise pēc problēmām, kas šogad tika piedzīvotas pašvaldību vēlēšanās. Tāpat, lai gan pašvaldības ir ievēlētas, jau šī gada nogale parādīja, ka par saviem krēsliem nevar justies droši virkne pašvaldību vadītāju, jo izmaiņas var nest gan pielaižu nepiešķiršana valsts noslēpumam, gan trauslas koalīcijas.

Turpinoties neskaidrajai situācijai, vai un uz kādiem nosacījumiem beigsies karadarbība Ukrainā, arī 2026. gads īpaši saspīlēts būs valsts aizsardzības jautājumos.

Šogad notika arī vairāki vērienīgi darījumi, kas parādīja, ka nebūt nav tā, ka lieli investori vairītos no ieguldījumiem Latvijā. 2026. gadā tiks gaidīts, kā noslēgsies Zviedrijas "Telia" piederošo daļu izpirkšanas darījums Latvijas sakaru uzņēmumos "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Tet", kā arī tas, vai šiem uzņēmumiem izdosies piesaistīt kādu citu starptautisko investoru. Savukārt tas, vai "airBaltic" nākamgad izdosies īstenot ilgi solīto iziešanu biržā, joprojām ir visai neskaidri.

Gada sākums ar "Zelta globusu", pārrautu kabeli un "Lufthansa" piezemēšanos

2025. gada janvāris sākās ar ziņām, ka režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" kā pirmā Latvijas vēsturē ir saņēmusi "Zelta globusa" balvu kā labākā animācijas filma. Savukārt jau mēneša beigās, pēc tam, kad meža ugunsgrēku dēļ vairākas reizes bija atlikta ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvu pretendentu izziņošanas ceremonija, nāca ziņas, ka "Straume" ir nominēta "Oskaram" divās kategorijās - kā labākā animācijas un labākā ārzemju filma.

Tikmēr pašu mājās "Straume" janvāra beigās pārsita līdzšinējos rekordus un kļuva par Latvijas kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visvairāk apmeklēto filmu, apsteidzot tādus kases grāvējus kā "Avatars: Ūdensceļš" un "Titāniks".

Janvārī daudz lielāku uzmanību nācās pievērst drošības jautājumiem, jo 26. janvāra agrā rītā Baltijas jūrā tika bojāts "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Bojājuma novēršana izmaksāja teju 500 000 eiro. Vainīgais bija Bulgārijas uzņēmumam "Navigation Maritime Bulgares" piederošais kuģis "Vezhen", tomēr jau oktobrī Zviedrijas prokuratūra lietu par šo gadījumu izbeidza, secinot, ka tas bijis negadījums.

Tikmēr NATO nebija mierā ar to, ka Baltijas jūrā kuģiem regulāri ir sākuši krist nost enkuri, kurus pēc tam velk pāri NATO dalībvalstu kritiskās infrastruktūras kabeļiem. Janvāra vidū NATO sāka jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai "Baltijas sardze". Pēc tam par nopietniem incidentiem jūrā vairs nav dzirdēts.

Pozitīvas ziņas janvārī beidzot izskanēja par aviokompāniju "airBaltic". Tika paziņots, ka panākta vienošanās, ka Vācijas aviokompāniju grupa "Lufthansa Group" kļūs par "airBaltic" stratēģisko investoru, par 14 miljoniem eiro iegūstot šajā lidsabiedrībā mazākuma līdzdalību. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņēma konvertējamu akciju, kas tai dod 10 % līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" sākotnējā akciju publiskā piedāvājuma jeb IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās un "Lufthansa Group" pēc IPO piederēs ne mazāk kā 5 % no "airBaltic" kapitāla. Diemžēl ziņas par to, ka "airBaltic" kapitālā ir ienākusi viena no Eiropas lielākajām aviokompāniju grupām, nespēja mainīt to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija joprojām netiek ārā no zaudējumu joslas un tādēļ šogad plānotais IPO kārtējo reizi ir atlikts uz tālāku nākotni.

Jau gada beigās vēl viens trieciens "airBaltic" IPO perspektīvām bija starptautiskās reitingu aģentūras "Fitch Ratings" lēmums pazemināt "airBaltic" ilgtermiņa emitenta saistību nepildīšanas reitingu no "B-"/negatīvs uz "CCC+". "Fitch" samazināja arī "airBaltic" prioritāro nodrošināto ilgtermiņa obligāciju reitingu 380 miljonu eiro apmērā no "B" uz "B-".

2025. gads ir zīmīgs arī ar vairāku valsts augstāko amatpersonu nomaiņu. Pirmā no tām notika janvāra beigās, kad Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumus sāka pildīt līdzšinējais Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns, nomainot Leonīdu Kalniņu, kas bruņotos spēkus vadīja kopš 2017. gada.

Atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla un trilleris Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās

Februāris sākās ar ilgi gatavotu notikumu, Baltijas valstīm atslēdzoties no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pieslēdzoties Eiropas vienotajam energotīklam. Projektu Baltijas valstis sāka realizēt 2009. gadā, sākotnēji paredzot sinhronizāciju ar Eiropas energotīklu 2026.gada sākumā, tomēr, ņemot vērā, ka kopš 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienošanos veikt jau 2025. gada februārī. Kaut gan pirms atslēgšanās no BRELL loka bija zināmas bažas, vai nebūs pārrāvumu elektroapgādē, viss noritēja gludi un lietotāji pārslēgšanos neizjuta.

Balsojumā par vēl vienu augsta ranga Latvijas amatpersonu - Latvijas Bankas prezidentu - Saeimas deputāti parūpējās par trillera cienīgu sižetu. Uz savu otro pilnvaru termiņu kandidējot "Jaunās Vienotības" (JV) un "Progresīvo" atbalstītajam Mārtiņam Kazākam, šķēršļus lika koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), izvirzot savu kandidātu - "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Opozīcijas partijas par Kazāku balsot toreiz nebija gatavas, un beigās visi koalīcijas partneri savus kandidātus atsauca, paziņojot, ka tomēr centīsies vienoties par kopīgu, bet citu kandidātu.

Otrajā mēģinājumā valdošā koalīcija sākotnēji paziņoja, ka kandidāte varētu būt Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tikmēr opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība uz prezidenta amatu izvirzīja Kazāku. Jau pēc dažām dienām ZZS atteicās atbalstīt Purgaili un, to uzzinādama, viņa savu kandidatūru atsauca, bet uzreiz pēc tam JV un "Progresīvie" paziņoja, ka atbalstīs opozīcijas kandidātu Kazāku. Tā nu februāra sākumā Kazāks Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otru termiņu tika ievēlēts ar opozīcijas atbalstu.

Gada nogalē Latvijas valdība Kazāku nominēja Eiropas Centrālās bankas viceprezidenta amatam. Ja Kazāks tajā nākamgad tiks apstiprināts, tad Latvijā jau atkal varēs meklēt jaunu centrālās bankas vadītāju.

Tāpat gandrīz vai trilleris izvērsās Latvijas Televīzijas dziesmu konkursā "Supernova", kurā tiesības Latviju pārstāvēt Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva grupa "Tautumeitas" ar dziesmu "Bur man laimi". "Tautumeitas" nebija pirmās ne skatītāju, ne žūrijas vērtējumā, bet tā kā favorīti abos balsojumos atšķīrās, rezultātā tiesības doties uz Eirovīziju ieguva tieši "Tautumeitas".

Valdības "restarts" un pirmais "Oskars" Latvijas vēsturē

Jau gada sākumā iezīmējušās problēmas valdības darbā premjere Evika Siliņa februāra beigās nolēma risināt, izziņojot valdības "restartu", un marta sākumā "restarts" ieguva taustāmu formu, Saeimai apstiprinot trīs ministru nomaiņu. Par "Rail Baltica" projekta izmaksām daudz kritizētā Kaspara Briškena vietā satiksmes ministra amatā stājās cits "Progresīvo" politiķis - Atis Švinka. "Līdzsvara saglabāšanai" no amata nācās šķirties arī JV izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, vietā nākot Dacei Melbārdei, savukārt ZZS labklājības ministru Uldi Auguli nomainīja Reinis Uzulnieks. Pēc apskatnieku domām, gan JV, gan ZZS ministriem tas bija zināms pārsteigums, un īpaši "restarta" iznākumu ņēma ļaunā ZZS un Augulis.

Ja valdības "restarts" lielākajā daļā sabiedrības nekādas lielas cerības uz pozitīvām pārmaiņām tā arī nespēja viest, tad liels prieks un lepnums bija par animācijas filmas "Straume" saņemto Latvijas vēsturē pirmo ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskars", uzvarot kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma". Saņemot balvu, Zilbalodis pateicās savai ģimenei, komandai, savam kaķim un sunim un atgādināja visiem mums, ka mēs atrodamies vienā laivā un mums ir jāpārvar domstarpības un jāsadarbojas.

Marta beigās Latviju pāršalca satraukums par to, ka virknē bērnudārzu tika konstatēti Šiga toksīnu vai verotoksīnu veidojošās Escerichia coli (zarnu nūjiņas) infekcijas gadījumi. Kopumā uzliesmojumā bija iesaistīta 21 pirmsskolas izglītības iestāde Rīgā, Siguldas, Cēsu, Ādažu, Ķekavas un Salaspils novadā. Jau vēlāk, jūnijā, tika paziņots, ka infekcijas uzliesmojuma galvenais avots bija piena pārstrādes uzņēmuma "Straupe" produkcija.

Savukārt Rīgas dome pretī vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām devās, pieņemot jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka ļoti plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus galvaspilsētas teritorijā. Visas pašlaik zināmās spēļu zāles atrodas kādā no teritorijām, kurās būs aizliegts organizēt azartspēles, līdz ar to jaunie saistošie noteikumi paredzēs slēgt visas pašlaik Rīgā esošās azartspēļu zāles. Jau vēlāk vairāki azartspēļu rīkotāji vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot šos noteikumus. Vēl pērn citā lietā Satversmes tiesa atzina, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei. Pēc tam dome solīja nākt klajā ar jaunu mehānismu azartspēļu ierobežošanai. Nu arī tas nonācis vērtēšanai Satversmes tiesā.

Latvija dodas prom no Otavas konvencijas, Martins Gauss - no Latvijas

Aprīļa vidū Saeima pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu. Līdzīgu lēmumu nedaudz vēlāk pieņēma arī citas Krievijas robežvalstis Eiropas Savienībā - Lietuva, Igaunija un Somija, bet Polija no konvencijas izstājās agrāk. Pēc ieilgušā kara Ukrainā arvien nopietnāk tiek domāts par aizsardzību, un Latvijas politiķi uzskata, ka izstāšanās no Otavas konvencijas dos Latvijas bruņotajiem spēkiem manevra iespējas militārā apdraudējuma gadījumā izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai aizstāvētu valsts iedzīvotājus.

Aprīlī no amata šķīrās arī ilggadējais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Akcionāru sapulcē "airBaltic" lielākais akcionārs - Satiksmes ministrija - pauda neuzticību Gausam, un jau tūliņ pēc tam uzņēmuma padome viņu atbrīvoja no amata. Gada beigās "airBaltic" vadībā stājās Erno Hildēns, kas iepriekš bija Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors. Savukārt Gauss savas tālākās profesionālās gaitas turpinās siltākās zemēs, jo ir iecelts Bahreinas nacionālās aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā.

Pārtikas cenas spiež uz leju ar memorandu

Latvijā rūgstošo neapmierinātību ar strauji augušajām pārtikas cenām, kas pietiekami ilgu laiku bijušas viens no galvenajiem inflācijas dzinējspēkiem, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iepriekš centās remdēt, solot dažādus kardinālus risinājumus. Beigās gan izrādījās, ka brīvā tirgū strādājošiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem piespiedu kārtā likt mainīt cenas nevar, un tādēļ maijā tika parakstīts brīvprātīgs memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorandu bez ekonomikas ministra parakstīja arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, biedrība "Zemnieku saeima" un citi partneri. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos.

Par to, kāda ir bijusi memoranda ietekme uz pārtikas cenām veikalos, gada beigās gan domas dalās. Netrūkst to, kas saka, ka nekādu labumu no šī memoranda nejūt, tostarp zemnieku organizācijas. Savukārt ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka labums redzams tieši lētāko pārtikas produktu segmentā.

Tikmēr Eirovīzijas dziesmu konkursā Bāzelē Latvija jau otro gadu pēc kārtas iekļuva finālā un Latvijas pārstāves - grupa "Tautumeitas" - ar dziesmu "Bur man laimi" ieguva 13. vietu.

Vēlēšanas ar tehniskām ķibelēm un amatpersonu atkāpšanos

Jūnijā pašvaldību vēlēšanu rezultātus aizēnoja to norises laikā vērojamās tehniskās ķibeles. Lai gan jaunās novadu un pilsētu domes tika ievēlētas un rezultāti ietekmēti netika, vēlēšanu komisijas iepriekšējās balsošanas laikā saskārās ar problēmām vēlētāju reģistrācijas procesā, bet vēlēšanu naktī balsu skaitīšana uz vairākām stundām apstājās, jo, kā nākas, nefunkcionēja vēlēšanu biļetenu skenēšanas sistēma, bet Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadība labu laiku vilcinājās un lēma, ko darīt tālāk.

Rezultātā politisko atbildību par klibojošo vēlēšanu norises procesu uzņēmās un no amata atkāpās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV). Savukārt CVK vadītāja Kristīne Saulīte par savu atkāpšanos paziņoja tikai pēc krietnas svārstīšanās. Amatā tika pazemināts arī Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa.

Pēc pašvaldību vēlēšanām viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā nonāca Raimonds Čudars (JV), bet CVK vadību uzņēmās līdzšinējais Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris, kas bija arī viens no galvenajiem trauksmes cēlājiem par to, ka vēlēšanu process nenorit, kā nākas. Tagad CVK lielais izaicinājums būs Saeimas vēlēšanas 2026.gada oktobrī.

Savukārt kamēr Latvijā daudzi vēl atradās Jāņu noskaņās, NATO samitā Hāgā tika panāktā vienošanās līdz 2035. gadam aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta. Samita gala dokumentā Krievija atzīta par "ilgtermiņa draudu" kolektīvajai drošībai, kā arī atkārtoti pausts "ilgstošs" atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Maskavas agresiju.

Jūnijā līdz ar konkurences uzraudzības iestāžu izsniegto atļauju noslēdzās viens no šī gada lielākajiem darījumiem Baltijā starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu "ICA Gruppen" un Dānijas kompāniju "Salling Group" par pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma "Rimi Baltic" pārdošanu. "Salling Group" īpašumā nonācis viss Baltijas veikalu tīkls, tostarp ar e-komercijas platformu un centralizētu loģistikas sistēmu, kur kopumā nodarbināti vairāk nekā 11 000 darbinieku. Darījuma summa ir 1,3 miljardi eiro.

Skolēnu dziesmu svētki pieskandina Rīgu, izkustas LMT un "Tet" akciju pārdošanas darījums

No 5. līdz 13. jūlijam notika XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas vairumam to dalībnieku pandēmijas dēļ bija pirmie svētki mūžā. Lai gan tieši pandēmijas dēļ iepriekš bija pamatīgas bažas, kā ir ietekmēta pašdarbības kustība skolās, svētki pulcēja vairāk nekā 34 000 bērnu. Visplašāk pārstāvēta bija tautas deju nozare ar 17 041 dejotāju, savukārt koros dziedāja 11 399 dalībnieki. Svētkos piedalījās arī mūsdienu deju dejotāji, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopas, teātra un vizuālās mākslas pārstāvji, mazie mūzikas kolektīvi, koklētāji un akordeonisti, tostarp dalībnieki no diasporas. Svētku rīkotāji atzina, ka svētki aizvadīti veiksmīgi, lai gan ierasti bija arī pietiekami daudz neapmierināto, kuri netika pie kārotajām biļetēm.

Jūlijā no sastinguma beidzot izkustējās gadiem ilgušās sarunas starp Latvijas valdību un Zviedrijas uzņēmumu "Telia Company" par abiem Latvijas sakaru nozares milžiem - LMT un "Tet". "Telia" parakstīja saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par visu tai piederošo fiksēto tīklu operatora "Tet" un mobilo sakaru operatora LMT akciju pārdošanu. Tika deklarēts, ka pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025. gada beigām, un darījumu pabeigt 2026. gada pirmajā pusgadā. Pašlaik gan izskatās, ka tik ātri viss nenotiks. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka abos uzņēmumos ir kritiskā infrastruktūra, tādēļ svarīgi ir procesu nesasteigt. Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.

Latvijā jūlijā sāka darboties šūnu apraide, papildinot agrīnās brīdināšanas sistēmu. Jaunā sistēma izstrādāta, balstoties uz esošo mobilo operatoru infrastruktūru, un mobilie telefoni saņem paziņojumus neatkarīgi no abonēšanas, ja tie atrodas mobilo sakaru tīklu apraides zonā. Praksē gan izrādījās, ka vieni brīdinājumus saņem, citi ne. Tādēļ katru reizi, kad Latvijā šūnu apraidē ir izplatīts kāds brīdinājums, atbildīgie pēc tam nodarbojas ar skaidrojošo darbu, kas ir jāmaina mobilo tālruņu iestatījumos, lai ziņas parādītos.

Cīņa ar dzeršanu un lielais basketbols Rīgā

Augustā spēkā stājās gada sākumā pieņemtie grozījumi likumos, kuru mērķis ir alkohola patēriņa mazināšana sabiedrībā. Tostarp tiek ierobežots laiks, kurā alkoholiskie dzērieni ir pārdodami. Izmaiņas paredz arī ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, reklāmu un mārketingu.

Kaut gan sākumā veikali bija visai optimistiski par savu spēju darboties ierastajā režīmā, gada beigās jau virkne mazāko veikalu atzina, ka nav jēgas strādāt laikā, kad uz tiem vairs nenāk grādīgo dziru tīkotāji, un savu darba laiku saīsināja. Par to, vai izmaiņām ir kāda reāla ietekme uz alkohola patēriņu sabiedrībā, pētījumi vēl jāgaida.

Tikmēr Rīgā no 27. augusta līdz 14. septembrim notika "Eurobasket 2025", Latvijai pirmo reizi uzņemot tik augsta līmeņa basketbola turnīru. Lai gan Latvijas izlases sniegums daudziem vietējiem līdzjutējiem lika nedaudz vilties, jo ne visās spēlēs komanda rādīja savu labāko sniegumu, organizatori lēš, ka Eiropas basketbola čempionāta grupas turnīra un finālspēļu sarīkošana Rīgā šogad valsts ekonomikai ienesa papildu 52,3 miljonus eiro. 31 spēli klātienē apmeklēja 195 101 skatītājs. Apmeklētāji, kuri Rīgā uzturējušies vairākas dienas, vidēji iztērējuši 1103 eiro.

Augustā beidzot bija skaidrs, ka aukstā un lietainā vasara draud ar kārtējo neražas gadu lauksaimniekiem. Tādēļ no augusta līdz pat novembra sākumam tika izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā. Zemnieki atzīst, ka ārkārtējā situācija palīdzēja sarunās ar partneriem, ar kuriem bija noslēgti līgumi par produkcijas piegādēm, bet gribētos, lai valsts ķertos arī pie savu uzdevumu pildīšanas, piemēram, sakārtotu meliorācijas sistēmas, kas tieši lietavu laikā pamatīgi iegrieza lauksaimniekiem.

Latvijas gaisa telpa aiz atslēgas un šūpošanās koalīcijā

Septembris atkal atgādināja par trauslo drošības situāciju, kad Polijā ielidoja Krievijas lidroboti, bet pēc tam Krievijas iznīcinātāji pārkāpa Igaunijas gaisa telpas robežas. Latvija pēc incidenta Polijā rīkojās preventīvi un no 11. septembra slēdza Latvijas gaisa telpu austrumu pierobežā. No oktobra šis lēmums tika modificēts un Latvijas gaisa telpa zonā pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju ir slēgta diennakts tumšajā laikā. Ierobežojumi skar tikai tos lidaparātus, kuri lido līdz sešu kilometru augstumam, tādēļ komerclidmašīnu satiksme nav ietekmēta.

Tikmēr NATO ir nolēmis rīkoties, gluži tāpat kā gada sākumā Baltijas jūrā, un izveidot "Austrumu sardzi", lai stiprinātu gaisa telpas uzraudzību, tostarp īpaši zemu lidojošu objektu identificēšanas un notriekšanas spējas. Pagaidām gan tas nav palīdzējis Lietuvai, kurā gaisa satiksmi Viļņas lidostā regulāri paralizē no Baltkrievijas palaistas meteozondes.

Gada sākumā "restartētā" valdība piedzīvoja jaunu turbulences vilni. Nesaskaņu uvertīra valdību veidojošajā koalīcijā bija saistīta ar 2026. gada budžeta projektu gatavošanu, ZZS un JV apmainoties ar pārmetumiem par valsts izdevumu pārskatīšanas sekmēm. Nākamo pagali nesaskaņu ugunskuram piemeta ZZS vadītā Zemkopības ministrija, paziņojot, ka top lēmums par koku ciršanas vecuma samazināšanu. Pret to kopā ar vides aizsardzības organizācijām asi iebilda "Progresīvie". JV aicinājumi koalīcijas partnerus budžeta veidošanas periodā "nemētāties ar ultimātiem" dzirdīgas ausis neatrada, jo jau nākamais ZZS solis daudziem lika uzdot jautājumu, vai koalīcija maz reāli vairs eksistē.

25. septembrī, pateicoties ZZS atbalstam, Saeima vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās. Ja šajā dienā citu valdības partiju pārstāvji vēl komentāros taustījās un bija visai apjukuši, tad nākamajā dienā "Progresīvie" jau nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir līdz šim smagākais koalīcijas līguma pārkāpums un premjerei Evikai Siliņai ir jāparāda sabiedrībai, ka JV vēl aizvien vada valdību un koalīciju. ZZS nepalika atbildi parādā un pauda uzskatu, ka politiskā spēka pirms pāris gadiem pievienotā deklarācija Stambulas konvencijai ir pārkāpta.

Mēnesis noslēdzās ar JV, "Progresīvo" un ZZS paziņojumu, ka trīs partijas apņēmušās turpināt strādāt vienotā koalīcijā, lai pieņemtu "drošības budžetu".

Kamēr notika koalīcijas partiju savstarpējā villošanās, pamatīgu akmeni veselības aprūpes dārziņā iemeta Valsts kontrole, publiskojot revīziju, kurā secina, ka slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40 % no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas. Gada beigās, pamatojoties uz revīzijā atklāto, Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu un dokumentu viltošanu, jo parādījās, ka ir ārsti, kas mēnesī strādāja pat vairāk nekā 400 stundu, vai arī vienlaicīgi strādā vairākās slimnīcu struktūrvienībās, kas fiziski nebūtu iespējams.

Saeima septembrī tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Karinu Palkovu. Viņa stājās Jura Jansona vietā, kurš pēc virknes pārmetumu par savu darbu pats bija nolēmis atkāpties no amata.

Stambulas konvencija izved ielās sašutušos, lielākais darījums meža nozarē un pirmais "kritušais" mērs

Oktobrī Saeimā turpinājās septembrī uzsāktais izstāšanās process no Stambulas konvencijas. ZZS turpināja bloķēties ar opozīcijas partijām un virzīt tālāk likumprojektu par konvencijas denonsēšanu. Paralēli Saeimas deputātu vairākums atbalstīja ZZS un opozīcijas partiju sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedza kā "alternatīvu Stambulas konvencijai".

Tas, ar ko politiķi acīmredzami nebija rēķinājušies, bija citkārt dažādos ar politiskiem lēmumiem saistītos jautājumos salīdzinoši inertās Latvijas sabiedrības reakcija uz notiekošo. Oktobra beigās pie Saeimas uz protestu pulcējās ap 5000 cilvēku. Bet jau 6. novembrī Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas bija pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, kas ir pēdējos gados masveidīgākais publiskais protests.

Rekordi krita arī publisko iniciatīvu portālā "ManaBalss". Iniciatīvu ar lūgumu Valsts prezidentam neparakstīt likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas parakstīja vairāk nekā 68 000 Latvijas pilsoņu, bet pretēju iniciatīvu par to, ka prezidentam jāizsludina likums, parakstīja vairāk nekā 10 000 pilsoņu.

Turpinājās arī "Progresīvo" un ZZS rīvēšanās mežu apsaimniekošanas jautājumā. "Progresīvie" dienas gaismā izcēla 2023. gada lēmumu par atbalsta mehānismu kokrūpniekiem, uzdodot jautājumu, vai tas bija izdevīgākais sabiedrībai. No amata nolēma atkāpties arī valsts kapitālsabiedrības AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Tiek pieļauts, ka Putniņa atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Tikmēr Latvijas ekonomikā notika līdz šim lielākais darījums meža nozarē. Zviedrijas meža īpašnieku asociācija "Sodra" par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošās zemes Baltijā kopumā 153 000 hektāru platībā ar "IKEA" saistītai kompānijai "Ingka Investments". Tostarp Latvijā tiks pārdota zeme 135 000 hektāru platībā, bet Igaunijā - 18 000 hektāru platībā. Apmēram 89 % no šīs zemes ir mežs. Iepriekš par "Sodra" meža zemju pirkšanu prātoja arī Latvijas valsts, bet nepieciešamo finansējumu tam tā arī neatrada.

Oktobrī Saeima arī pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas atvieglos Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Likums attieksies uz operatīvu pretmobilitātes pasākumu īstenošanu Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadā un paredz īpašu kārtību darbībām ar nekustamajiem īpašumiem pierobežā. Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks teritorijas, kurās būs nepieciešams īstenot pretmobilitātes pasākumus. Šīm teritorijām piešķirs nacionālo interešu objekta statusu. Tāpat valdība noteiks tos nekustamos īpašumus, uz kuriem tiks nodibināts servitūts. Tas izraisījis satraukumu pierobežas iedzīvotāju vidū un jautājumus, kā tas ietekmēs viņu īpašumus.

Tikmēr par pirmo "kritušo" mēru pēc vasarā notikušajām vēlēšanām kļuva Jūrmalas pilsētas galva Gatis Truksnis (LZP), kas nesaņēma pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Lai arī Valsts drošības dienesta lēmumu viņš uzskatīja par prettiesisku, no amata atkāpās.

Pēc tam, kad Imantā uz dzelzceļa pārbrauktuves ar elektroskūteru zem vilciena pakļuva un bojā gāja divas pusaudzes, Latvijas varas iestādes nolēma krietni bargāk attiekties pret elektromobilitātes rīku iznomātājiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs lika pārtraukt darbu e-velosipēdu operatoram "Ride Mobility" par to, ka nav pienācīgi ieviesti vecuma verifikācijas mehānismi.

Cīņu par Stambulas konvenciju atliek uz gadu

Novembra sākumā pēc tam, kad koalīcijas partijas Stambulas konvencijas jautājumā pašas sevi bija iedzinušas strupceļā un viena otru sparīgi vainoja "tautas sarīdīšanā", ar savu risinājumu klajā nāca Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš nolēma nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas un aicināja šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai. Parlamenta deputāti šādam risinājumam veikli piekrita un noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrreizējai caurlūkošanai nodotajam likumam līdz nākamā gada 1. novembrim. Līdz ar to viens no galvenajiem priekšvēlēšanu debašu punktiem jau ir skaidrs šodien.

Vēl viens karstais kartupelis, ko deputāti ir gatavi viļāt nākamgad, ir jautājums par to, cik un kādēļ maksājam par siltumu. Apkures sezonas sākumā priekšlikums krietni paaugstināt siltumapgādes tarifus maksāja amatu "Rīgas siltuma" vadītājam, un vēlāk Rīgas dome un Ekonomikas ministrija ķērās arī pie uzņēmuma padomes. Lai gan tarifa kāpums rezultātā bija mazāks, nekā iecerēts sākumā, Saeimā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai analizētu Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un ar to saistītos enerģētiskās drošības riskus.

Daudz mierīgākā noskaņā Saeima ģenerālprokurora amatā iecēla līdzšinējo Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru.

Tikmēr daudz lielākas kaislības uzbangoja Siguldā, kur no amata nācās šķirties jaunajam novada domes vadītājam Jānim Vimbam (Siguldas novada partija). Atšķirībā no Jūrmalas mēra šoreiz pie vainas nebija atteikta pielaide valsts noslēpumam, bet gan nestabilā koalīcijas konstrukcija. Lai gan par Vimbu iestājās pat daļa novada iedzīvotāju, domes kolēģi viņu no amata gāza un pēc iepauzēšanas, lai saprastu, tieši cik daudz ir neapmierināto starp iedzīvotājiem, mēra amatā ievēlēja Linardu Kumski (LZS).

Konkurences padome savukārt mazumtirdzniecības nozarē ir pārgājusi no brīdināšanas pie sodīšanas un par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus. "Maxima Latvija" jau ir solījusi lēmumu par sodu pārsūdzēt. Lai gan soda apmērs pret "Maxima" apgrozījumu nav uzskatāms par lielu, vairāki piegādātāji ir pauduši cerību, ka tas tomēr liks sarosīties ne tikai "Maxima", bet arī citiem tirdzniecības uzņēmumiem.

Budžets ar deficītu un bez aizķeršanās

Lai gan rudens politiskie notikumi lika uzdot jautājumus, kas decembrī notiks ar 2026. gada valsts budžeta pieņemšanu, valdību veidojošā koalīcija nodemonstrēja, ka spēj atgriezties pie disciplīnas, un budžets Saeimā tika apstiprināts bez lieliem pārsteigumiem. Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Viena no galvenajām reformām, kura kopā ar budžetu ir sākusi ceļu uz realizāciju, paredz no 2027. gada pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Paredzēts, ka izmaiņas neskars tos izdienas profesijās nodarbinātos, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem (pēc vecuma un stāža kvalificējas izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības). Taču turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem. Par to, ka izdienas pensiju sistēmā ir nepieciešamas izmaiņas, tiek runāts jau gadiem, bet šī ir pirmā reize, kad izdevies par to arī vienoties. Eksperti gan pauž, ka arī tagad pieņemtās izmaiņas ir pārāk nelielas un visdrīzāk arī turpmāk pie šī jautājuma nāksies atgriezties.

Autotransporta direkcija decembrī parakstīja līgumu ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā. Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums. Līdz ar to radusies cerība, ka Latvijas iedzīvotāji varēs vizināties ne tikai ar jauniem elektrovilcieniem, bet pamazām atjaunošanu sagaidīs arī dīzeļvilcienu parks, kas kursē neelektrificētajās dzelzceļa līnijās.

Purvīša balvai nominēti Ērika Apaļā, Ginta Gabrāna un Rasas un Raita Šmitu darbi