Visi aizmestais, tuvāk vai tālāk, paliek mums līdzās. Latvijā nav džungļu un nav arī tik liela atkritumu piesārņojuma ceļmalās, bet arī mēs apzināmies, ka atkritumi neizgaist. Mēs esam uz vienas Zemes, kas katru dienu arvien vairāk un vairāk aizpildās ar atkritumiem. Okeāni, pludmales, meži un pilsētu nomales.

Mūsu atkritumi ciešanu pilnā nāvē nogalina dzīvniekus, atkritumu kalnu notekūdeņi saindē upes un jūras... Tā varētu turpināt, bet mēs zinām, ka jūs zināt. Labāk parunāsim par iespējām to visu vērst par labu un cilvēkiem mums līdzās, kas to jau dara un iedvesmo arī mūs sekot viņu paraugam.

Šķirot, šķirot, šķirot

Dažādi statistikas dati rāda, ka Latvijā vidēji iedzīvotājs rada 320–420 kilogramu atkritumu gadā. Getliņos gadā nonāk nedaudz vairāk nekā 300 000 tonnu sadzīves atkritumu, ko rada Rīgas un tuvējo novadu iedzīvotāji un uzņēmumi. Šo apjomu ir iespējams samazināt, šķirojot un nododot atkritumus otrreizējai pārstrādei.

Getliņu sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Vītola-Barānova stāsta: “Atkritumi ir jāšķiro vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – mūsdienās cilvēki rada pārāk daudz atkritumu, un, ja tie netiek atgriezti otrreizējā dzīvē jeb pārstrādāti, tad drīzumā nebūs, kur tos likt. Tādos poligonos kā Getliņi paliek arvien mazāk vietas, un neviens negrib radīt jaunus poligonus pilsētu tuvumā, tāpēc ir jādomā par to, kā ikviens no mums var samazināt šo poligonā noglabājamo atkritumu apjomu.

Ļoti liela daļa no atkritumiem ir labi resursi, kurus var pārstrādāt un izmantot atkal. Piemēram, stikla pārstrāde ir gandrīz bezgalīga. Pārstrādājot šos atkritumus, tiek taupīti gandrīz visi ražošanas resursi. Protams, tehnoloģijas mūsu nozarē strauji progresē, un visi sadzīves atkritumi pirms noglabāšanas poligonā tiek sašķiroti sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcā.

Tomēr šeit nonākušie atkritumi kā resurss ir daudz mazāk kvalitatīvi nekā jau mājvietā sašķirotie. Piemēram, iedomājieties lielisku kartona kasti, kuru var labi pārstrādāt. Ja to iemetat kartonam/papīram vai jauktajam iepakojumam paredzētajā konteinerā, kur ir tikai sausi materiāli, tad šī kartona kaste gandrīz neskarta no jūsu mājokļa nonāk pārstrādes rūpnīcā.

Visiem atkritumiem atbrauc pakaļ viena mašīna, kāda jēga šķirot – tas ir mīts, kas dziļi iesakņojies un kuru iedzīvotāji bieži vien izmanto kā atrunu, kāpēc nešķiro.

Bet, ja to iemetat sadzīves atkritumu urnā, kur ir gan ēdienu atliekas, gan citi materiāli, to ar visu sadzīves atkritumu masu nogādā šķirošanas rūpnīcā, atšķiro, bet, protams, šī kaste ne tuvu nelīdzinās sākotnējam materiālam.

Tā var būt saplēsta, mitra, netīra. Iespējams, to vēl var nodot pārstrādei, bet tikpat liela ir iespēja, ka šī kaste jau ir pārāk sabojāta. Tāpēc, ja gribam atkritumus padarīt par patiešām kvalitatīvu resursu otrreizējai dzīvei, šķirot tos mājoklī ir ļoti būtiski.”

Neļauties mītam

“Visiem atkritumiem atbrauc pakaļ viena mašīna, kāda jēga šķirot – tas ir mīts, kas dziļi iesakņojies un kuru iedzīvotāji bieži vien izmanto kā labu, bet diemžēl nepatiesu atrunu, ar ko pamato savu slinkumu saņemties un sākt šķirot. Jāsaprot, ka ikvienam atkritumu apsaimniekotājam kvalitatīvi sašķiroti materiāli ir labs izejmateriāls tālākai to pārdošanai.

Neviens nav ieinteresēts to samest vienā mašīnā ar parastajiem atkritumiem un strauji sabojāt tā kvalitāti. Vienīgais izņēmums ir gadījumi, kad ar vienu automašīnu tiek savākti dažādos konteineros šķirotie iepakojumi – papīrs, kartons, PET un plastmasa (bet ne stikls). Tas tiek darīts tāpēc, ka mūsdienās šo iepakojumu veidu ir tik daudz, ka visi tāpat nonāk uz speciālām līnijām, kur apmācīti cilvēki tos manuāli sadala vēl vairākās apakšgrupās.

Vairāki atkritumu apsaimniekotāji jau ir izvēlējušies pāriet uz kopīgu konteineru visiem iepakojuma – metāla, papīra un plastmasas – veidiem, lai atvieglotu iedzīvotājiem šķirošanas procesu. Ir gadījumi, kad šķiroto atkritumu saturs tiek aizvests kopā ar parastajiem atkritumiem, bet tas notiek, ja šķirotie atkritumi ir sabojāti.

Piemēram, iedzīvotāji pie šķirotajiem atkritumiem ir sametuši parastos sadzīves atkritumu maisus. Lietus laikā papīra konteineru vāks ir palicis vaļā un saturs ir samircis u. tml. Tad, atbraucot pakaļ šķirotajam materiālam, apsaimniekotāji fiksē, ka saturs ir sabojāts, un to neved prom, bet informācija tiek fiksēta, un šie konteineri tiek izvesti kopā ar sadzīves atkritumiem.

Nadīna Deģe: “Man bija pārliecība, ka atkritumi maģiski izgaist. Pēc ekskursijas uz Getliņiem sapratu, ka otrā dzīve ir tikai tiem sadzīves atkritumiem, kurus sašķirojam.”

Atkritumu šķirošana mājvietā Getliņiem atvieglo darbu, jo kvalitatīvi sašķirotie resursi pie viņiem nemaz nenonāk. Tie no šķirošanas konteineriem uzreiz tiek vesti pie apsaimniekotājiem, kur, sadalīti smalkākās grupās un sapakoti, tiek nogādāti pārstrādei.

Getliņu poligonā nonāk tikai tie atkritumi, kurus nevar pārstrādāt, mums nav jānoglabā vērtīgi resursi. Līdz pat 80 procentiem atkritumu, kurus Getliņos patlaban noglabā, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi jeb tas, kas rodas virtuvē, dārzos un parkos. Šie atkritumi tiek izmantoti elektrības ražošanā, tā piešķirot tiem papildu vērtību.

Kā tad īsti šķirot?

Svarīgi ir šķirot pareizi. Daudzi iedzīvotāji ļoti lielu uzmanību pievērš pašiem materiāliem, kur tos mest, un vai konkrētās plastmasas vai papīra veids vispār ir pārstrādājams. Bet aizmirst pamatlietas – materiāliem ir jābūt tīriem un sausiem. Slapji materiāli vai materiāli ar ēdienu paliekām var sabojāt visu šķiroto atkritumu konteinera sastāvu, kamēr, piemēram, šķirošanai nederīgs, bet sauss papīra veids tiks atšķirots no pārējās masas un neko nesabojās.

Pamatprincipi, kas jāatceras:

* Materiālam ir jābūt sausam.
* Materiālam ir jābūt tīram (izskalotam, nebūt nav jāmazgā).
* Materiālam ir jābūt bez ēdiena, mērču, eļļu un citām paliekām.
* Materiāls nevar būt taukains (tāpēc, piemēram, kartona kastes, kurās tiek liktas picas, bieži vien ir nederīgas pārstrādei, jo paguvušas piesūkties ar taukiem).

Tāpat jāatceras, ka šķiroto materiālu ir vēlams konteinerā likt bez maisiņiem un citiem iepakojumiem. Tas ir tāpēc, lai atverot konteinera vāku, uzreiz būtu skaidrs, ka tā saturs ir kvalitatīvs.

Diemžēl atkritumu apsaimniekotāji nevar atšķirt, vai melnā atkritumu maisā vai lielveikala maisā iepakoti sadzīves atkritumi vai šķirotais materiāls. Tāpēc ir risks, ka konteiners, kurā ir vairāki šādi maisi, tiks uzskatīts par sabojātu.

Daumants Dreiškens: “Šķirotajiem atkritumiem ir ierīkotas speciālas kastes, un tos es reizi nedēļā, dodoties savās ikdienas gaitās, aizvedu līdz šķiroto atkritumu konteineriem pilsētā, kur tos var izmest bez maksas.”

Sāc pamazām. Ja nevari mainīt paradumus uzreiz, sāc ar stiklu. To šķirot ir visvienkāršāk, un tas rada vismazāk pārpratumu. Ar laiku pievieno nākamās frakcijas – papīru un plastmasu. Jau tuvākajā laikā Latvijā būs jāsāk šķirot arī pārtikas atkritumus.

“Lai gan mēs uzskatām, ka mūsdienīgs, gudrs un progresīvs cilvēks, izvēlas šķirot atkritumus, mēs saprotam, ka ir iedzīvotāji, kas dažādu apsvērumu dēļ to nedara un tuvākajā laikā nedarīs. Šos iedzīvotājus mēs aicinām – ja negribat šķirot, lūdzu, nebojājiet citu cilvēku darbu, proti, izmantojiet tikai un vienīgi sadzīves atkritumu konteinerus,” aicina Linda Vītola-Barānova.

Beziepakojumu veikals kā risinājums

Pagājušā gada laikā Rīgā tika atvērti vairāki beziepakojuma veikali, kuros organiskus un ekoloģiskus produktus var iegādāties savos līdzpaņemtajos traukos un maisos. Tas dod mums iespēju izvairīties no atkritumu radīšanas jau saknē, jo lielāko daļu mūsu atkritumu rada tieši iepakojumi.

Beziepakojuma veikala Zeroveikals vadītāja Nadīna Deģe stāsta par savu dzīvesveidu, kuram katru dienu pievienojas arvien vairāk cilvēku visā pasaulē.

“Zero waste (nulle atkritumu) ir kustība, kuras mērķis ir rūpēties par planētas ilgtspējību, rīkoties apzināti, taupot tās resursus. Kopā mēs varam pozitīvi ietekmēt lielākos globālos izaicinājumus – klimata pārmaiņas, cilvēku veselības riskus, ekosistēmu sabrukšanu, kā arī sociāli politiskos konfliktus par atlikušajiem resursiem. Vai arī tu gribi būt daļa no pārmaiņām?

Ja tā, tad tev var palīdzēt šie pieci principi.

1. Atsakies no liekā – es to izprotu tā, ka ikkatrai lietai, kuru plānojam iegādāties, ir potenciāls nonākt atkritumu tvertnē.

Pirms pērc, izvērtē, vai tev patiešām to vajag, vai tai būs ilgs mūžs, vai tā ir gana multifunkcionāla? Vai jau esi atteicies no reklāmas materiāla gūzmas savā pastkastītē? Ja ne, dodies uz pašvaldību, palūdz uzlīmi ar attiecīgajām norādēm pastkastītei, un papīru kalni vairs nebūs problēma.

2. Samazināt, piemēram, neskaitāmos apģērbu gabalus. Katra sieviete noteikti piekritīs, ka skapis brīžiem lūst no pārbagātības, bet šķiet, ka nav ko vilkt mugurā.

Risinājums ir kapsulas garderobe, kurā ir vieta tikai kvalitatīvam, limitētam apģērbu skaitam, kurus savstarpēji var kombinēt, ar aizvērtām acīm izvēloties, ko vilkt augšā un ko – apakšā. Tas arī krietni atvieglo ikdienas izvēli un ietaupa laiku.

3. Izmantot atkārtoti. Tā vietā, lai katru rītu dzertu kafiju no papīra līdzņemšanas krūzītes, vari lietot gaumīgās un dabai draudzīgākās stikla vai cita materiāla krūzes. Daudzviet Rīgā, pērkot kafiju, tādās krūzēs pat piešķir atlaidi! Vai nav forši?

Lielākajai daļai ikdienas vienreizlietojamo preču ir alternatīvas. Investējot to iegādē, tu izdari ilgtspējīgu izvēli planētas labā, un ilgtermiņā tas ļaus arī tev krietni ietaupīt.

4. Otrreizējā pārstrāde. Ja ievērosi šos principus, vajadzētu būt krietni mazāk lietu, kas jānodod pārstrādei. Tomēr ikdienas pirkumos var ielavīties kāda pupiņu konservu bundža un citi sīkumi, visbiežāk iegādājoties pārtiku lielveikalos. (Lieliska alternatīva ir tirgus!)

Tad nu vēlams savus atkritumus sašķirot un mest tiem piemērotajās tvertnēs. Ja tev pie mājām tādu vēl nav, dodies uz pašvaldību vai interneta vietnē uzraksti iesniegumu, tiec pie konteineriem un šķiro bez bēdu. Nopelnīsi pāris ekstra karmas punktus no mūsu mātes Dabas.

5. Ļaut satrūdēt. Šo ievēro lielākoties cilvēki, kas dzīvo privātmājās. Bet ko darīt tiem, kas mitinās pilsētās un kam nav iespējas ierīkot komposta kaudzi pie mājām?

Organiskos atkritumus var uzglabāt saldētavā un nedēļas beigās vest uz laukiem. Tāpat var ierīkot slieku fermas, kurām nu jau ir radītas tik dizainīgas mājiņas, ka nekad neienāktu prātā, ka pēc skata šķietamajā krēsliņā dzīvo sliekas un pārstrādā mūsu ēdiena paliekas.

Cik bieži tu iznes atkritumus spaini? Es kādreiz to darīju katru otro, trešo dienu. Un nez kāpēc man bija pārliecība, ka atkritumi maģiski izgaist. Pēc ekskursijas uz Getliņiem sapratu, ka otrā dzīve ir tikai tiem sadzīves atkritumiem, kurus sašķirojam.

Pārējais tiek dedzināts, radot izmešus atmosfērā, vai aprakts zemē. Dabasgāzei līdzīgais siltums, ko iegūst, organiskajiem atkritumiem satrūdot, ir tikai blakusprodukts. Divdesmit piecus metrus augstais kalns, kuru veido galvenokārt apavi, higiēnas preces, audumi, Getliņu poligonā aug ar katru dienu.

Mans vegāniskais dzīvesveids visvairāk saražo tieši organiskos atkritumus, un es no tiem atbrīvojos, tos atgriežot tur, no kurienes tie nākuši, – zemē. Mājās atkritumu skaits un attiecīgi atkritumu tvertnes apmeklējumu skaits ir sarucis līdz vienam gājienam nedēļā.

Nadīna: "Kad dzīvoju Norvēģijā, pašvaldība katram atkritumu veidam izdalīja atšķirīgus maisiņus, un tie attiecīgi bija jāšķiro tiem paredzētajos konteineros. Sodi, ja iemet nepareizajā, bija lieli un motivējoši, proporcionāli viņu algas apmēriem."

Zeroveikalā visu, ko varam, šķirojam. Sapņoju par slieku fermas ieviešanu, lai arī pilsētas centrā varētu atbrīvoties no organiskajiem atkritumiem, paglābjot tos no nonākšanas vienā katlā ar neorganiskajiem atkritumiem Getliņu kalnā.

Kas mani pamudināja atvērt zero waste veikalu? Pārmaiņas sākas ar mani, un citus cilvēkus varu iedvesmot tikai ar darbiem. Mana pārliecība izvērtās aktīvā rīcībā. Tā kā Rīgā vēl nebija domas par bioloģisko produktu zero waste veikalu, bija skaidrs, ka tas ir tieši tas, kā pietrūkst tiem, kas aizdomājas vēl tālāk. Par to, vai produkti, kurus iesver savā burciņā, ir iegūti, ilgtspējīgi saimniekojot, ir tīri, bez pesticīdiem.

Man ļoti būtisks aspekts bija apkopot vienviet visu, kas nepieciešams tiem, kuri vēlas sākt šādu dzīvesveidu. Esmu pašrocīgi atlasījusi un izvēlējusies būtiskākās preces, kuru kvalitātei uzticos. Jau labu laiku sapņoju par atvērtas, draudzīgas un zaļi domājošas komūnas izveidi, kurā viens no otra varam mācīties un iedvesmoties. Un Zeroveikals ir mana iespēja tajā dalīties.”

Latvija pasaules kontekstā

Nadīna turpina: “Vērtējums, kur atkritumu šķirošanā atrodamies pasaules kontekstā, atkarīgs, protams, no tā, ar kuru pasaules daļu salīdzinām. Ja ar Krieviju, kur netiek šķirots vispār, esam solīti priekšā. Bet, ja skatāmies uz skandināviem, esam krietni atpalikuši.

Kad dzīvoju Norvēģijā, pašvaldība katram atkritumu veidam izdalīja atšķirīgus maisiņus, un tie attiecīgi bija jāšķiro tiem paredzētajos konteineros. Sodi, ja iemet nepareizajā, bija lieli un motivējoši, proporcionāli viņu algas apmēriem. Lieliska sistēma, un paraugs, kādam varētu sekot arī mēs Latvijā. Nemaz nerunājot par PET pudeļu nodošanas punktiem ikkatrā lielveikalā.

Kad pagājušovasar risināju jautājumu par šķirošanas konteineru uzstādīšanu savā Pārdaugavas rajonā, Instagram saņēmu ļoti daudz ieinteresētu ziņu un vēstules ar jautājumiem, par to, kur un kā var sūtīt iesniegumus, lai pie tādiem tiktu arī savā apkaimē.

Tas, manuprāt, norāda uz sabiedrības pieaugošo interesi un vēlmi šķirot un būt “zaļākiem”, apzinīgākiem. Jau 2020. gadā ir plānots ieviest atsevišķu organisko atkritumu izvešanu. Protams, paliek jautājums, kā to izdosies realizēt dzīvē – jebkuras jaunas sistēmas ieviešana prasa sākotnējo impulsu un daudz neizsīkstošas enerģijas, lai to īstenotu. Un tās jaunajai zero waste paaudzei netrūkst.

Ar patiesu prieku novēroju, kā ir izaudzis mūsu veikala apmeklētāju loks. Mazbērniem līdzi nāk vecmammas, sievas sūta vīrus un kolēģes viena otrai iesaka bezgala gardos mango.

Pāreja uz šādu dzīvesveidu katram cilvēkam notiek citā ātrumā, bet šķiet, ka vienaldzīgo vairs nav. Vai tas būtu metāla salmiņš dzērieniem, vai šampūnziepes, Zeroveikalos ir kāda lieta, kas uzrunā katru, un visi šie unikālie priekšmeti maina mūsu pierasto domu par nepieciešamību pēc iepakotām precēm.”

Vairāki labumi vienā

Latvijas karognesējs Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, medaļnieks un viens no visu laiku labākajiem mūsu bobsleja stūmējiem Daumants Dreiškens tieši pēc olimpiskajām spēlēm iesaistījās sabiedrības izglītošanas akcijā un aicināja pārdomāt savus paradumus. Izrādās, viņa mājās atkritumu šķirošana nav nekāds jaunums.

“Varbūt no malas izskatās, ka mēs to sākām akcijas pamudināti, bet patiesībā tas sākās vēl pirms tam. Man pašam ir tuvi vides jautājumi, un tas arī iznāk izdevīgāk. Un, ja var apvienot izdevīgumu ar labumu videi un vēl iegūt arī tīru sirdsapziņu, ka dari visu, lai pēc iespējas mazāk aiz sevis atstātu, tad ir vairāki labumi vienā.

Tā arī pamazām sākām intensīvāk piedomāt pie tā, lai šķirotu un nodotu atkritumus pārstrādei un varbūt lietotu atkārtoti tās atkritumu masas, ko ikdienā saražojam. Kad mūs uzrunāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar savu kampaņu, atbildēju, ka mēs jau ko tādu darām, ka tas mums nav nekāds jaunums.

Tomēr jāatzīst, ka šī kampaņa mums palīdzēja tam visam pieiet vēl padziļinātāk un nopietnāk, ar svēršanu un konkrētu skaitļu apzināšanos. Šobrīd šos skaitļus vairs precīzi neatceros, bet nešķirojot un šķirojot atkritumi, kuri nonāca kopējā konteinerā, samazinājās vairāk nekā uz pusi. Otra puse aizgāja tam paredzētajos šķirošanas konteineros.

Šobrīd mēs dzīvojam privātmājā, un atkritumu apsaimniekošanas maksa ir samazinājusies vēl vairāk. Mūsu ģimene, kurā ir pieci cilvēki, mēnesī aizpilda 0,24 kubikmetru konteineru, kas mums izmaksā 3,40 eiro. Pārējiem šķirotajiem atkritumiem ir ierīkotas speciālas kastes, un tos es reizi nedēļā, dodoties savās ikdienas gaitās, aizvedu līdz šķiroto atkritumu konteineriem pilsētā, kur tos var izmest bez maksas.

Šķirojam stiklu, plastmasu un papīru. Paretam sanāk arī metāls. Tās ir lietas, kas nebojājas un nesmird! Patiesībā tas ir vienkāršāk, nekā izklausās. Pat nelielā dzīvoklī var atrast nišu, kur to visu sakrāt un, savos ikdienas darbos ejot, noiet gar konteineriem un izmest. Varbūt kādam jāiet tālāk, citam tuvāk, bet tas ir iespējams! Tad sirdsapziņa ir tīra un ir arī gandarījums par padarīto, ka es no savas puses esmu izdarījis visu. Aicinu pamēģināt, lai sajustu, cik ērti un viegli tas patiesībā ir!”

Fakti:

* Vidēji Latvijas iedzīvotājs rada 320–420 kilogramu atkritumu gadā.
* Getliņos gadā nonāk nedaudz vairāk nekā 300 000 tonnu sadzīves atkritumu.
* Šķirojot poligonā nonākošo atkritumu daudzumu ir iespējams samazināt uz pusi.

TOP 5 Instagram konti iedvesmai ikdienā:

@tavs.zeroveikals. Mūsu stāsta varones Nadīnas ikdienas knifiņi un veikala jaunumi, kas ikvienam skeptiķim parādīs, cik viegli ir darīt labu sev, citiem un videi.

@seekthesimple_com. Pagājušā numura stāsta varoņi Laura un Andis Arnicāni, kas dalās savā ceļā uz mierīgāku, laimīgāku un vienkāršāku dzīvi.

@intentionalism. Skaists Instagram konts, pilns ar “pagatavo pats” padomiem – sākot no svecēm, plastilīna bērnu rotaļām, beidzot ar ogu sīrupiem un vēl un vēl!

@going.zero.waste. Katrīna Kelloga šobrīd ir kļuvusi par visai zināmu vārdu zero waste sabiedrībā. Viņa savā kontā dalās ar interesantiem un informatīviem rakstiem par nulles atkritumu dzīvesveidu ar stilu.

@zerowastenerd. Megana Veldona ar savu mazuli un vīru dzīvo Kanzasā. Viņas ceļš uz zero waste dzīvesstilu sākās pirms diviem gadiem un kopš tā laika viņa vēl nav savākusi pilnu atkritumu spaini...

"Zero Waste" māja. 1. epizode. Šķirojam atkritumus!