Veiksmīgs dizaina risinājums ir neizbēgami saistīts gan ar konkrētā brīža tehnoloģijām, gan estētiskajiem priekšstatiem un tādējādi iemieso lietās sabiedrības vērtības un ikdienu, uzskata izstādes kuratore Inese Baranovska, pamatojot izstādes nosaukumu.

“Savulaik tieši laikā bija gan Ansis Cīrulis un Jūlijs Madernieks ar tekstilijām un mēbeļu ansambļiem, gan porcelāna trauku darbnīca Baltars, gan 20. gadsimta 30. gadu izcilākie grāmatu izdevumu paraugi (Zelta ābele), arī Minox, VEF Spīdola, Rīgas Porcelāna rūpnīcas dizains 60. gados, Rīgas plakāta skola, Zaigas un Māra Gaiļu grāmata Mēbeles jauniem cilvēkiem.”

Ekspozīcija nav hronoloģisks stāsts par sasniegumiem simtgades griezumā. Epizodes dizaina vēsturē virknētas, meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu dizaineru darbībā.

Izstādes ievadā ir stāsts par 20.–30. gadu Latvijas dizaina (tolaik gan šādu vārdu vēl nelietoja) pionieriem – Ansi Cīruli, Jēkabu Bīni, Jūliju Madernieku un Niklāvu Strunki, kuri – katrs savā veidā, protams, – izmantoja dizaina valodu, kas balstās uz etnogrāfisko mantojumu. Šajā sadaļā skatāms arī unikāls tautastērps, ko pēc Niklāva Strunkes 1928. gada meta savai meitai Birutai pasūtījis komponists Alfrēds Kalniņš.

“Tērps atceļojis no Amerikas un bija diezgan sliktā stāvoklī, bet to fantastiski restaurēja brīnišķīgā Nacionālā vēstures muzeja restauratore Tabita,” atklāj Inese Baranovska. “Šis ir stāsts par to, kā, izmantojot etnogrāfiskā tērpa mantojumu, var runāt modernā valodā.”

Virzoties tālāk izstādē, uzzinām, kā dizains dažādos laikos līdzdalījies valsts ideoloģijas veidošanā un reprezentācijā. Izstādei atlasītas Latvijas plakāta mākslas virsotnes un porcelāna trauki ar politiskās aģitācijas simboliem.

Unikāls ir stāsts par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukciju, ko 70. gadu beigās veica Jānis Krievs ar komandu. Tā kā bija gaidāmas 1980. gada olimpiskās spēles Maskavā un bija paredzēts, ka daļa svarīgo ārzemju viesu brauks ar vilcieniem cauri Rīgai, padomju funkcionāri neaizliedza realizēt tam laikam pat ļoti pārdrošas idejas.

Seko stāsti par saplāksni un Latvijā radītām lidmašīnām, redzams Rīgas Krēslu fabrikā tapušais dizainera Alda Circeņa slavenais šūpuļzirdziņš, kas nav īsti zirdziņš, jo domāts 21. gadsimta mazuļiem, – un tā ražošanas platforma.

Altāra daļā izvietota ekspozīcija par patēriņa preču dizainu un tā centrā – Gunāra Glūdiņa radītais slavenais sporta motocikls Rīga-9S, kas, starp citu, bijis jaunā dizainera diplomdarbs, beidzot Latvijas Mākslas akadēmiju, bet vēlāk apceļojis neskaitāmas izstādes. Savukārt izstāžu zāles vidū, baltajā istabā, izvietoti objekti, kur dizains robežojas ar mākslu.

Pērļu pērles, starp kurām ir pirmā profesionālā latviešu grāmatsējēja Andreja Purmaļa darbi, Jāņa Krieva kinētiskā video kompozīcija, Artūra Riņķa kinētiskā objekta Sakta makets, tekstilmākslinieces Veras Vidokas gobelēns, žurnāla Avots vāki u. c. Arī – pavisam nesen radītais Germana Ermiča stikla galdiņš no Shaping Colour kolekcijas.

Visu nestāstīsim, ejiet un pieredziet! Izstāde tiešām ir lieliska iespēja iepazīt Latvijas dizaina vēsturi un mūsdienas.

Paralēli izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs gatavo plašu pasākumu programmu: zinātnisko konferenci, radošās darbnīcas, tikšanās, ekskursijas un citas aktivitātes.

Spaiņi, lietussargi un spuldzītes: Raušenberga izstāde Londonā apliecina viņa ģeniālo spēju gleznot ar "dāvanām no ielas"