Saeima iepriekš pirmajā lasījumā ar 52 balsīm atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no konvencijas. Ceturtdienas sēdē likumprojekts tiks skatīts galīgajā lasījumā.

Satversmes 72. pants paredz, ka Valsts prezidents ir tiesīgs apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa vismaz vienu trešdaļu Saeimas deputātu. Šajā apturēšanas periodā likums var tikt nodots tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Jurēvics, vaicāts, vai aicinās Valsts prezidentu apturēt likuma publicēšanu, sacīja, ka šo jautājumu komentēs tikai pēc balsojuma Saeimā.

Savukārt "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs teica, ka "Progresīvie" vispirms gaidīs prezidenta lēmumu par likumprojekta atgriešanu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. "Par likuma apturēšanu vēl neesam lēmuši, un tas arī būtu iespējams tikai kopīgi ar JV deputātiem," sacīja Šuvajevs.

Kā ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un "Progresīvie".

Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un "Jaunās vienotības" frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.