Viņaprāt, šajā lietā ir "daudz dīvainību". "Es redzu, ka procesos, kuros ir iesaistītas augstas politiskas amatpersonas, ir daudz neatbildētu jautājumu," viņš sprieda.

Cistskovskis teica, ka pirms vairāk nekā gada vērsās tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar mēģinājumiem viņu ietekmēt, lai viņš uzņemtos atbildību un paziņotu, ka ir pieņēmis lēmumu par šo reisu izvēli. "Lietā ir neskaidri jautājumi par to, pēc kādiem kritērijiem ir pieņemti lēmumi par sakaru līdzekļu kontroli. Un daudzas citas lietas, kas nerada pārliecību, ka šajā procesā ir taisnīga un vienlīdzīga attieksme un nav politiskas iejaukšanās vai politiska spiediena," viņš pauda.

Viņaprāt, tiesvedība šajā lietā varētu ilgt gadiem. Pirmā tiesas sēde orientējoši plānota nākamā gada aprīlī, un nākamgad iezīmētas četras tiesa sēdes, viņš klāstīja.

Jau vēstīts, ka prokuratūra ir nodevusi tiesai Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir Citskovskis.

Citskovskis iepriekš pauda, ka nesaprot viņam izvirzīto apsūdzību. Viņš arī teica, ka prokuratūrai lūdzis rakstveidā skaidrot, par ko tiek apsūdzēts. "Man iedeva sacerējumu uz trim lapām, no kura ir grūti saprast, ko esmu nodarījis," sprieda bijušais ierēdnis. No prokuratūras esot saņemts atteikums sīkāk skaidrot apsūdzību. "Apsūdzību es nesaprotu un arī tai nepiekrītu. Un esmu gatavs savu nevainību pierādīt tiesā," paziņoja Citskovskis.

Savukārt pērn vasarā Citskovskis sacīja, ka vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar mēģinājumiem viņu ietekmēt. "Ir rakstveida materiāls, ir epasti ar elektroniskajiem failiem, kur skaidri var redzēt, ko katrs ir rakstījis, kādus viedokļus vēlas paust. Un pēc tam seko mutiska saruna, kur divas Ministru prezidenta biroja amatpersonas, tai skaitā Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, mēģina mani pārliecināt sniegt vēlamo viedokli, pretī solot nevērtēt manu atbildību," tolaik apgalvoja Citskovskis.

Tikmēr Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Kļaviņa un citas amatpersonas toreiz noliedza Citskovska apgalvojumus par viņu iesaisti speciālo avioreisu lietā.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka pievērsis uzmanību Citskovska atklāsmēm par izdarīto spiedienu.

Prokuratūra aizvadītajā nedēļā aģentūru LETA informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Personas bezdarbības rezultātā Latvijai nodarīti zaudējumi 89 382 eiro apmērā, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām, teikts apsūdzībā.

Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos VK nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem.

Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, VK varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 382,90 eiro apmērā. Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par VK iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.

Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumos, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāji secinājuši, ka VK direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai VK kā iestādē, kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par Ministru prezidenta darbības materiālo, tehnisko un organizatorisko nodrošināšanu, tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai.

Prokuratūra ņēmusi vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2022. gadam VK bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tikai organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Tādējādi prokuratūra secinājusi, ka VK direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību VK, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi.

2024. gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos. Vēlāk lietu pārņēma prokuratūra.

Savukārt Valsts kontrole savā revīzijā norādīja uz būtiski lielākiem nepamatotiem tēriņiem, nekā tos apsūdzībā norādījusi prokuratūra. Valsts kontroles revidentu skatījumā, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.

Kā norādīja Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.

Sākotnēji saistībā ar Kariņa lidojumu skandālu no amata uz laiku tika atstādināts Citskovskis. Vēlāk Citskovskis darbu VK pameta.

Vēsturisks brīdis: pirmā izstāde topošajā mākslas centrā "Zuzeum"