Jauns.lv iepriekš rakstīja, ka par atjaunoto Sakņu paviljonu pēc tā apskates bija šokā arī slavenais šefpavārs un uzņēmējs Elmārs Tannis. Viņš tur redzēto nodēvēja tādiem vārdiem, kā "vienkārši brutāli", "kā var tā sačakarēt", "briesmīgi" un "esmu šokā".

Vilšanos pauduši arī citi apmeklētāji - gaidītās atmosfēras un svaigu dārzeņu vietā viņi atraduši apģērbu, matrjoškas un tirgus autentiskuma zudumu.

Pirmie apmeklētāji atklāti izteica neapmierinātību sociālajos tīklos. Daudzi gaidīja tradicionālās tirgus atmosfēras atgriešanos ar bagātīgu dārzeņu un augļu klāstu, taču vietā redzēja pavisam citu formātu.

Portāls Jauns.lv sazinājās ar Rīgas domi, lūdzot komentēt sabiedrības sašutumu un paskaidrot, kāpēc Sakņu paviljonā nepārdod augļus un dārzeņus. Portālam Rīgas Centrāltirgus pārvaldnieks "Rīgas nami" atsūtīja preses relīzi, kurā norādīts sekojošais: visi tirgus paviljoni jāatjauno un atbilstoši jāiekārto līdz 2029. gadam. Nākas secināt, ka atbilstošas pārmaiņas vēl tikai sekos.

Tirgus darbības nepārtrauktībai uzsākta Rīgas Centrāltirgus paviljonu rotācija

Realizējot Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepciju, tirgus pārvaldnieks SIA "Rīgas nami" uzsācis secīgu tirgus paviljonu atjaunošanu un pagaidu funkcionālo rotāciju, lai nodrošinātu tirgus darbības nepārtrauktību, attīstītu jaunas funkcijas un vienlaikus saglabātu unikālo kultūrvēsturisko mantojumu.

Attīstības koncepcija paredz, ka līdz 2029. gadam ir jāatjauno un atbilstoši jāiekārto visi tirgus paviljoni. Tas nozīmē ne tikai vizuālas pārmaiņas interjerā, bet arī teju simtgadīgo konstrukciju stiprināšanu, jumta seguma maiņu, pagrabstāvu remontu un citus darbus, kas tirgus apmeklētājiem nav pamanāms.

Pēc remonta nule atvērtajam paviljonam, kurā iepriekš atradās saknes un dārzeņi, šajā procesā ir būtiska loma, jo tas kalpos par centrālo pārmaiņu punktu, lai nodrošinātu tirgus darbības nepārtrauktību. Tas nozīmē, ka uz šo paviljonu tiks pārcelti to paviljonu tirgotāji un tirdzniecības stendi, kuros tiks uzsākti remontdarbi. Tā šobrīd paviljonā ir pārcelti rūpniecības preču tirgotāji, savukārt vēl pēc diviem gadiem turp tiks pārcelti tirgotāji no Zivju paviljona, kas tiks nodots remontam.

Secīgi šobrīd jau ir uzsākti bijušā Piena paviljona remontdarbi, kas ilgs līdz nākamā gada beigām, lai paviljonu piemērotu gaļas produkcijas tirdzniecības funkcijai. Šis būs pirmais no paviljoniem, kurš, pēc visu remontdarbu pabeigšanas, tiks arī iekārtots atbilstoši tirgus attīstības koncepcijā noteiktajām funkcijām.

Plānots, ka tuvāko mēnešu laikā tiks izsludināts konkurss par paviljonu interjeru un iekārtojumu, lai 2027. gada sākumā, kad durvis vērs pirmais no pilnībā atjaunotajiem paviljoniem, tas būtu iekārtots atbilstoši labākajai tirgus praksei. Uz pagaidu izmantošanas laiku, pēc iespējas efektīvāk izmantojot līdzekļus, tiek izmantotas līdzšinējās tirdzniecības vietas.

Centrāltirgus paviljonu rotācija un funkciju maiņa noslēgsies ar remontdarbiem Gastronomijas paviljonā 2028. - 2029. gadā, pēc kuriem paviljons pilnībā tiks nodots ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

Pēc aktuālajām aplēsēm Rīgas Centrāltirgus paviljonu atjaunošanas darbiem ir nepieciešami vismaz 18 miljoni eiro, taču kopējās investīcijas, tai skaitā teritorijas sakārtošanā lēšamas vairāk kā 26 miljonu eiro apmērā. Ja tiks realizēts koncepcijā paredzētais virziens, pielāgojot Gaļas paviljonu mākslas un kultūras funkcijām, tad tas varētu izmaksāt vēl papildus 13 miljonus eiro. Gala lēmums par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un veicamajiem ieguldījumiem būs jāpieņem tirgus īpašniekam Rīgas pašvaldībai.

Rīgas Centrāltirgus jau kopš tā izveidošanas 1930. gadā ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā. Tā kopējā zemes platība ir 9,9 ha, bet no tās tirgus statuss ir noteikts teritorijai 6,7 ha platībā. Centrāltirgus apmeklētāju skaits dienā sasniedz 30 000 - 50 000 cilvēku. Rīgas Centrāltirgus ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kā arī Eiropas vēsturisko tirgu asociācijas un NOFO (Northern Forum Food Markets) biedrs.

"Sapņu dizainers" Kristiāns Diors. Reportāža no tērpu izstādes Parīzē